23.februāris

Darbs un 23.februāris. Par šo datumu esam gan ar mīļoto runājuši, gan savulaik ar tēti. Nav ne vienam, ne otram, ne arī brālim kāda īpaša svinam diena. Parasti pasmejamies nedaudz par šo visu, jo katram no viņiem ir savs rūgtumiņš. Tētis dienēja 60to gadu sākumā tālu, tālu Sibīrijā. Brālim - kara skola un tad Arhangeļska. Mīļotajam vispār ļoti specifisks stāsts. Bet tas nu tā. Vārdu sakot, atzīmējam faktu, ka visi trīs ir bijuši piedienīgi armijai un viss.
Lai arī kādu brīdi iepriekš mīļotajam biju jautājusi, vai viņš negrib aiziet uz šo koncertu un viņš teica, ka jā, nopirku biļetes šajā dienā. ;) Pāris našķīšu no Mārtiņa beķerejas un nekādu svinību un patosa. ;)

24.februāris.

Līga beidzot ieradās darbā un bija iespēja apsveikt viņu arī kolektīvi. :) Izdarīju pāris secinājumus par visu, kas notika. Bet nekādu jau lielu pārsteigumu nebija. Viss ir kā parasti.
Bet kūka bija garšīga un maizītes siltas! :) Un Līga ir jauka. ;)) Un narcises pamatīgi piesmaržoja kabinetu. :)

25.februāris.
Ja godīgi, krietni bija jāpiedomā, ko tad izvēlēties par dienas notikumu.. :) Un izvēlējos tomēr vienu telefonzvanu. :)

Jā, šajā dienā dabūju jauno 2 euro naudiņu ar Prezidentūras logo virsū, bet tomēr tas tā neiepriecināja manu sirdi kā māsīcas zvans. Jā, Aija zvanīja saistībā ar darbu, tomēr sanāca parunāt arī par visādām citādām lietām. Ja godīgi, tad pēc Jadvigas nāves kaut kā tuvāka man Aija ir kļuvusi. Jā, varbūt savulaik mūsu attiecībām bija zināms saspīlējuma iemesls, tomēr šobrīd tas vairs nav svarīgi. Ir pagājis krietns laiks un laiks jau visu ir salicis pa savām vietām. Un tiešām bija tāda sirsnīgi forša sajūta un laba pēcgarša pēc tās telefonsarunas.. :) Joprojām smaidās, lai arī jau gandrīz nedēļa pagājusi. ;))

26.februāris.

Atkal agrais rīts, bet pirms tam - tramīga nakts ar mošanos reizi stundā. Un migla lidostā un nedaudz vairāk nekā pusstundas kavēšanās. Pasēdējām vienā skrejceļa galā, gaidot 400 metrus redzamību, pēc tam braucām uz otru galu, jo tur tāda bija. Precīzi ierados uz darba grupas sākumu. Bezgala interesanta darba grupa, lai arī joprojām var pārmest komisijai konkrētības trūkumu. Prieks par to, ka ar Jeļenu no Lietuvas kļūst aizvien sirsnīgākas attiecības ;)
Pelēkā Brisele nedaudz skumdināja, bet bija silti un nelija, kas jau ir labi. :) Gaidīju, ka tur būs lielāks pavasaris nekā pie mums, bet - kāda Rīga, tāda Brisele. :>
Sapirkos mīļotajam kaudzi ar visādām ledenēm bez cukura, lai grauž :) Un, protams, atkal pāris kafijas paciņas nopirku, jo tā nav tik skāba kā Rīgā nopērkamā. :)
Tiesa, lidostā atkal pamanīju dažas smaržas, kas iekrita sirsniņā, tomēr.. tomēr biju stirpa. Galu galā mājās ir teju 20 dažādas pudelītes, bet man vēl par maz!!! :D
Kopumā - laba sajūta par braucienu, neskatoties uz kavēšanos izlidojot un atgriežoties. Un labi, ka mīļotais atkal mani sagaidīja ;)

27.februāris.

Jā, neskatoties uz to, ka nebija man tā 12 stundu atpūta, atvēlos uz darbu uz tiem pusdeviņiem. Jā, nedaudz par spīti, un lai paskatītos, kā mans organisms reaģēs. Protams, tagad jau es zinu, ka pēc viendienīša nedrīkstu tādus eksperimentus izveikt - divas dienas galvas sāpēja. Bet nu vismaz to zinu. Nu, ko..pamēģināšu nākamreiz izprasīties braukt iepriekšējā vakarā, lai varu normāli kā cilvēks justies. Lai gan neticu, ka kāds ļaus.
Un vēl šajā dienā pierādījās tas, ko nojautu. Lai gan nezinu, vai tiešām varu teikt ka nojautu. Decembra vidū ienācās viena anketa, kas būtu aizpildāma. Tā kā mani no tā jautājuma nedaudz iepriekš nostūma, tad nelikos ne zinis, lai gan paturēju prātā, ka kādā brīdī būs jāizdara, ja nevienam netiks nodots. Virsvadonis arī bija saņēmis anketu, bet.. nevienam nebija nosūtījis. Un attapās, protams, piektdien, kad atgādinājums tika sūtīts. Nekādu pārsteigumu jāaizpilda anketa bija mums abām, nevis cilvēkam, kas kādu brīdi sevi pozicionēja šajā jautājumā kā ekspertu. Ok, varbūt šoreiz vienkārši cilvēks bija slims, tāpēc tā, bet no otras puses - darbiņš iekrita mums jau decembra beigās... Bet mums jau nav grūti - nav jau pirmā reize, kad strauji kaut kas jāizdara. Trijās-četrās stundās pa divām anketu aizpildījām. Un šodien to varēja nosūtīt.
Piektdien vakarā atvēlos mājās un vienīgais, ko gribējāsa - nokrist garšļaukus un gulēt, gulēt, gulēt. Un tā dumā galva dīca un dīca...

28.februāris.
Kā diena pagāja - neko daudz nevaru pateikt. Nē, nu varu, protams! :)
Sāpoša galva. Pasts. Jaunais maciņš. Dīvāns. Miegs.

Līdz pastam šoreiz izvēlējos nedaudz citu ceļu. No vienas puse bija forši - tāda miglaina priekšpusdiena, miegaina pilsēta (Maskačka), no otras puses - asinis uz ietves un līdz ar to izpratne, ka naktī kāds ir cietis..
Pasts pārsteidzošā kārtā bija tukšs (divi pensionāri, kas saņēma naudiņu pirms manis, neskaitās). Pēc tam gan ievēlās tāda dīvaina četrotne, bet labi vien, ka man ilgi ar viņiem nebija jāuzturas vienā telpā.
Maciņš.. hmm..pūcīte smuka, bet sajūta, ka tomēr nedaudz par maz-ietilpīgu tas maciņš ir. :) Bet vienalga - patīk! :)
Pēc tam pats minimums veikalā tika paķerts un mīļotais aizveda mājās mani. Tā es visu pēcpusdienu un vakaru nogulšņāju un nogulēju.

1.marts.

No rīta apsveicu brāli vārda dienā, izpļāpājāmies ar viņu par to, kā bija skolas 40.gadu jubilejā. No viņa klases nebija neviens. Daudzi skolotāji nebija. Bet bija arī tādi, par kuriem likās, ka viņi jau nu nebūs - piemēram skolotāja Bogdanova. :)
Pēc tam uzzvanīju mammai un ar viņu izpļāpājos - galu galā tie četri kilometri kaut kā bija "jāpašķaida" :))
Grāmatu izstādē pieturējos pie plāna - 1) jaunie pīrāgi; 2) Ilveram - pirmo pīrāgu daļu; 3) ceļvedis pa Latviju, kurš pēdējās zādzības laikā aizgāja pa skuju taku; 4) kāda laba grāmata no sveramo grāmatu klāsta; 5) ja nu ieraugu kaut ko super-mega labu, tad var paņemt arī to. Pirmos četrus punktus izpildīju, bet attiecībā uz 5. bija tā, ka it kā šis tas iekrita acīs, tomēr.. žēl bija naudiņas. Jā, tās visas bija vai nu vārdnīcas, vai karšu grāmatas, vai smukās bilžu grāmatas. Tādām grāmatām vienmēr pašam ir žēl naudiņas. Ja vēl lasāmās nopērc, tad tās smukumgrāmatas pērc tikai tad, ja ļoti, ļoti, ļoti vajag, vai gribi uzdāvināt, vai kāds uzdāvina dāvanu karti ;)).
Ņemot vērā to, ka galva beidzot bija pārstājusi sāpēt, pēc izstādes vēl aizbraucu līdz veikalam un visādus labumus sapirkos, lai pa nedēļu mazāk uz veikalu jāiet. ;)
Un beidzot arī kārtīgas vakariņas sagatavoju - gan zupu uzvārīju, gan divas picas uzcepu (ar desu un ar tunci un anšoviem). Kā nosmējos - beidzot mīļotajam nav trīs dienas pēc kārtas jāēd "krokodilu" zupu :D.

2.marts.
Nu, tak nedaudz dusmīgs un izmisis tas rīts sanāca! Pamostos, viss forši.. radio skan, mīļotais blakus, duksītis vilina celties, bet es nolemju vēl piecas minūtītes pasnaust. Un te..bladāc! Klusums! Elektrība izrubījās! Rezultātā - auksta duša, tumša istaba, ūdens kafijai jāvāra katliņā.. Un besis par ledusskapjiem un to, ka nevar izgludināt drēbes.
Elektrība mājās parādījās tikai ap pusdienslaiku. Bet labi, ka parādījās!

Bet darbā..darbā darbs. Un neko par to šobrīd negribas runāt. Dari to, kas jādara un miers.