smth
27.aprīlis - 7.maijs 
31st-May-2015 09:27 pm

Pēdējā laikā kaut kā aizvien mazāk piesēžu tā kārtīgi pie mājas datora. Darbs šajā brīdī krietni iztukšo, tomēr.. tomēr stāsts par dienām, kaut vai īsumā, ir jāturpina. Negribas padoties pusceļā.
27.aprīlis.
0427
Lai arī priekšnieks bija prom, tomēr baidījos no pārmetumiem par to, ka esmu aizgājusi uz prezidentūras ietvaros notiekošo darba aizsardzības konferenci. Tieši acīs jau viņs man neko neteica, bet kolēģi pienesa ziņu, ka man viņš neļauj iet uz kādām konferencēm, jo: "Kādam taču jāstrādā.."
Pati konference man patika. Bija interesanti. Un sauklis par to, ka darba aizsardzība var būt arī interesanta, tiešām bija pareizs.
Īpaši patika viens video, ko demontrēja:

:)
Pēc konferences vēl paguvu aizskriet līdz darbam un pastrādāt, un tad, krietnu brīdi domāju, iet uz vakariņām vai nē. Kaut kā likās, ka nevajag iet, bet tomēr aizgāju, jo ir taču samaksāts! Kad sāka pasniegt ēdienu, sapratu, ka kaut kas nav īsti nav lāga... šķiet, ka biju iepriekš viesnīcā apēdusi kaut ko ne to. Ja ne šī nepatīkamā detaļa, tad varētu teikt, ka arī vakariņas bija jaukas. Dzelzceļa muzejs, Iļģi, dziesmas un dejas! Jo īpaši Oira! :)
Bet nācās vien man aiziet projām no vakariņām ar visu savu slikto dūšu. Nakts bija nemierīga.. tāpat kā nākošais rīts un diena..

28.aprīlis.
Joprojām konference.. bet arī sliktā dūša..
0428
Otrajā dienas pusē aizgāju uz darbu, lai gan sapratu, ka patiesībā bija jādodas mājās un jāguļ.. Organisms pretojās būt aktīvs un rosīgs...
Bet konference, neskatoties uz manu pašsajūtu, tiešām bija izdevusies! :)

29.aprīlis.
0429
Dienas prieks - frizētava. Manējie ir pamainījuši atrašanās vietu, telpas, mēbeles. :) Neskatoties uz to, ka jutos vēl ne pārāk labi, tomēr sapratu, ka gribas palutināt sevi, turklāt arī mati krietni atauguši.. Jāatzīst, ka uz tām pāris stundām aizmirsu par sliktumiem. Krēsli bija tik ērti, ka sapratu, ka sāku uzvesties kā mājās - šupoties krēslā no vienas puses uz otru. ;)) Frizierīte uztaisīja arī īso ekskursiju pa salonu. Ir foršs tas tagad - tik daudz gaismas un plašuma! Lai arī iepriekšējās telpās bija logi, tomēr tur kaut kā pietrūka plašums. Šeit ir savādāk! Labāk! :)

30.aprīlis.
0430
Īsā darba diena un beidzot biju saņēmusi atļauju aizbraukt pie Ineses un Rihardiņa. :) Jaunā mājvieta viņiem tagad ir Cēsīs. Vairākas stundas nosēdējām, norunājām, dzerdamas tēju, avota ūdeni un ēdot gardās Rīgas kūkas. Ja godīgi, ir divējādas sajūtas. No vienas puses šķiet, ka viss ir labāk, bet no otras puses.. vai tik nav tā, ka no vilka skrēja, bet uz lāci uzskrēja. Nezinu.. Pēc šī brauciena man ārkārtīgi daudz pārdomu. Viena lieta, kas gan ir skaidra, nav svarīgi, cik ilgi neesam tikušās, joprojām ir tā īpašā draugu sajūta. TU mīli šo cilvēku vienkārši tāpēc, ka viņš ir. Jā, šobrīd visi mēs katrs savā orbītā un darbos, un dzīvēs, tomēr tuvuma sajūta nekur nezūd, jo uzskati šo cilvēku par savējo.
Un vēl ir skaidrs, ka būs vēl jāaizbrauc pie viņiem ciemos! :)

1.maijs.
0501
No rīta, kamēr spelējos ar kaķi, mums sanāca neveikla situācija. Vina iecirta pa augšējo plakstiņu, un rezultātā man zila acs. Aukstās kompreses diez ko daudz nelīdzēja.. Labs maija sākums, vai ne? Jo īpaši tāpēc, ka pēc dažām dienām jābrauc uz Eiropas Parlamentu uz trialogu un pēc tam uz pasākumu Luksemburgā.. :> Bet neko darīt, kas ir, tas ir.
Kad tiku galā ar aci, tad devos uz depo, lai nopirktu visas dārzam vajadzīgās lietas. Mīļotais gan čīkstēja, bet neko - ātri ar visu tikām galā! :)
Aizbraucu līdz dārzam, bet tur.. tur tāds klusums, prieks un laime! :) Nedaudz parosījos, krūmus izgriezu, šo to pagrābstīju, bet beigās kopā ar mīļotā mammu sēdējām saulītē, dzērām tēju ar bezgala garšīgu viņas vārīto ievārījumu. Vispār jau ievārījumus parasti neēdu, bet viņa prot uzvārīt tik bezgala garšīgus tos ievārījumus - mēli var norīt!!! :)
Beigās pat negribējās braukt prom no vasarnīcas! :) Ir labi tur! Bet esmu pamanījusi vienu lietu - man ir grūti reizēm turp aizbraukt, bet, kad aizbraucu, tad vienmēr jūtos priecīga par to, ka aizbraucu, ka padarbojos tur, ka vienkārši biju tur! :)

2.maijs.
0502
Svētki maija sākumā parasti ir gari, tāpēc steidzu vairākas vietas apmeklēt! :) Protams, atšāvu arī pie vecākiem! Un, protams, iebāzu rokas arī vecāku dārzā! Pārstādījām primulas, sastādījām avenes, parosījāmies tur un šur! Bet dienas beigās bija prieks par padarīto - tomēr daudz izdarīts!
Vakarā vēl uzlija nedaudz lietus un dubultā varavīksne priecēja aci. Forši! :)
Tiešām šobrīd priecājos par katru reizi, kad aizbraucu pie vecākiem. Ir labi, ka viņi ir!

3.maijs.
0503
Joprojām dārza diena pie vecākiem! :) Atbrauca arī brālis ar Annu un bērniem, un sākās ņigu-ņegs!
Iestādījām ķirsīti, ko brālis atveda mammai mātes dienā, lielā barā, piepalīdzot maziem ķipariem, ātri izravējām zemenes:
zemenees
Protams, žanra klasika - brauciens ķerrā! :) Pašai patika un tagad arī bērnus vajadzēja vizināt! :))
kjerraa
Vēl tikām galā ar ceļa malu. Nu, nesaprotu es tos cilvēkus, kas iet un met visas savas drazas kur pagadās. Katru pavasari ceļmalā savācam maisu ar pudelēm, papīriem un citiem atkritumiem. Tā kā augustā mūsu skaistās liepas Latvenergo vīri nogrieza, lai netraucē "līnijām", joprojām nespēju pierast pie tiem resnajiem un plikajiem stumbriem.. Mammai ar tēti, tiesa, tie patīk , jo dārzā būs vairāk saules, bet man.. man sirds joprojām sāp. Jā, iespējams, ka ceriņi un kaukāza plūmītes būs smukākas, jo beidzot tām būs vairāk saules, bet.. šis kailais brīdis ceļmalā man joprojām nepatīk.
Vārdu sakot, atkal riktīga ģimeniska dārza diena bija!
Vakarā saposos Rīgas virzienā, jo priekšā garāks komandējums un ir jāsakrāmē tās mantas, ko līdzi ņemt.
Tad, kad jau posos braukt prom, skatos, piebrauc nepazīstama mašīna, bet no turienes izkāpj mani mīļie Sanita un Edgars! :) Tiešām patīkams pārsteigums bija! Un forši ir tā, ka satiekamies! :)) Tik daudz pozitīvu emociju!!! :) Izpļāpājāmies, izsmējāmies un katrs devāmies savā virzienā - viņi uz saviem laukiem, es uz Rīgu. ;)

4.maijs.
0504
Visi svētkus svin, bet es mierīgā garā mazgāju, gludinu, kaut ko palasu, kaut ko paskatos..kaut ko ieliku koferī.. Protams, tā zilā acs arī nelika mieru - zieķēju visu, ko vien var zieķēt, visādas kompreses mēģināju, jo kaut kā tas zilums ir jādabū nost!

5.maijs.
0505
Darbs un koferis! Nekas cits šajā dienā nemaz nevarēja būt! Protams, uztraukums pirms trialoga bija, jo nezini, ko vajadzēs, kā vajadzēs.. Nedaudz uztraukums arī par noklūšanu no Briseles līdz Luksemburgai.. Vārdu sakot, tāds pirms brauciena drudzītis! Turklāt arī darbā virkne darbu bija jāpabeidz..

6.maijs.
0506
Beidzot kāda reize, kad nav jāceļas mega agri, lai dotos uz lidostu! Ap 8 no rīta izbraucām no mājas, lai ar pārsēšanos es varētu nokļūt Briselē! :) Patīk man tādi normālie rīti! Turklāt, zinot to, ka trialogs sākas tikai 18:00 vakarā un būs līdz 22:00 ir svarīgi, lai būtu izgulējies. Ceļojums kopumā sanāca raits un bez aizķeršanās. Viesnīcu izvēlējos Briselē tādu, kas nav pārāk tālu no parlamenta un arī no stacijas. Nevaru teikt, ka Leopolds ir ārkārtīgi forša viesnīca, tomēr lielākais pluss ir tās atrašanās vieta. Smejos jau par šo viesnīcu, ka tā ir domāta, lai ierēdņi tādos spartiskos apstākļos pārlaistu nakti un neatslābtu. :D

7.maijs.
0507
Diena tiešām tāda jancīga sanāca.
Sākumā biju domājusi, ka braukšu uz Luksemburgu ar to vilcienu, kas izbrauc 8:55, bet kaut kā nespēju izskasīties savlaicīgi. Ok, nevaru, tad nevaru. Nolēmu braukt ar to vilcienu, kas devēs uz Luksemburgu stundu vēlāk. Tā kā Briseles Luksemburgas staciju iepriekš nebiju atkājusi, tad nolēmu savlaicīgi turp doties.. Kad atnācu, tur mani uz ekrāna sagaidīja uzraksts: 8:55+0.42.. Skaidrs!, mans iepriekš iecerētais vilciens kavējas un es esmu atnākusi tieši uz to! Sapriecājos pamatīgi! Lēnā garā čunčinājām ar to vilcienu cauri visai Beļģijai. Iepriekš biju tikai Beļģijas ziemeļu daļa, bet šoreiz ceļš veda dienvidu virzienā. Nē, nu smuka tā valsts ir! :) Bet pie sevis nodomāju vēl vienu citu lietu, vērojot ainavas aiz loga. Patiesībā lauki gan Latvijā, gan Beļģijā ir tieši tādi paši. Varbūt tehnika labāka un paši lauksaimnieki bagātāki, bet darbs ir tieši tāds pats un pagalmi ir līdzīgi Latvijā redzētajiem.
Tā nu smuki braucam, braucam, līdz vienā pieturā vilciens krietnu brīdi nekust. Atnāca konduktors un painformēja, ka ir tehniskas problēmas, bet drošības dēļ labāk mums palikt vilcienā.. Sēžam, sežam, bet nekas nenotiek. Laikam ap pusstundu nosēdējām tā. Pēc tam pēkšņi paziņojums, ka visiem draudzīgi jādodas uz vilcienu, kas piestās pie blakus perona un jāturpina ceļš uz Luksmeburgu. Nu, neko darīt - čemodāns zobos un uz priekšu! :) Ja iepriekšējais vilciens bija patīkami tukšs, tad šis bija krietni piepildītāks. Tā teikt - kopā jautrāk! Viss jau būtu labi, bet arī šis vilciens pēkšņi apstājās pļavas vidū. Krienu brīdi atkal sēdējām neziņā un gaidījām, kas nu būs. Pēc mirkļa tomēr vilciens sakustējās un es atviegloti uzelpoju. Tomēr prieks nebija uz ilgu brīdi, jo pēkšņi vilcienā atskanēja informācija, ka nākamā pietura būs pēdējā vilciena pietura, jo pārāk daudz kavējām un tālāk ceļš būs jāturpina ar vietējo vilcienu. Pie šī paziņojuma sāku iekšēji smieties par to, ka tā vietā, lai raiti ar vienu vilcienu aizbrauktu uz Luksmeburgu nedaudz vairāk nekā trīs stundu laikā, ceļš jāmēro ar trīs vilcieniem vairāk nekā četras stundas. Brauciens ar reģionālo vilcienu, protams, bija krietni lēnāks, jo tas piestāja katrā stacijā, bet labi, ka es izbraukusi biju ar tādu laika rezervi!
Pēc šādiem piedzīvojumiem biju priecīga beidzot nokļūt Luksemburgā! Tagad lielais izaicinājums - nonākt viesnīcā Alvisse, kas atrodas vairāku kilometru attālumā no cenra. Neliels izaicinājums tikt galā ar pieturvietu noskaidrošanu, jo pareizos maršrutus jau iepriekš organizatori bija atsūtijuši. Kā vēlāk sapratu, man pamatīgi noveicās, jo pārāk ilgi nebija jāgaida autobuss un varēju doties beidzot uz savu īslaicīgo mājvietu. Kļūdas pēc gan izlecu vienu pieturu par agru, jo organizatori bija nepareizi uzrakstījuši pieturas nosaukumu, kurā jāizkāpj, bet no otras puses - lai arī ar koferi, tomēr sanāca forša pastaiga. ;) Jā, viesnīca ir it kā nekurienes vidū, bet no otras puses - apkārt viss tik zaļš un svaigs gaiss! :)
Viesnīca..nav slikta, lai arī pārsteidza, ka nav ne šampūns, ne dušas želeja. Labi, ka šoreiz visu vajadzīgos pati biju paņēmusi līdzi. Laikam par daudz esmu pieradusi pie tā, ka visur vienmēr viss ir! :)
Lai arī man bija iespēja izmatot viesnīcas telpās esošo spa centru, tomēr reāli nebija ne laiks, ne spēks. to varbūt kādreiz, citreiz, ja tāda reize pienāks. :)
Pēc dušas un nelielas atpūtas nācās vien sākt posties uz vakariņām. Ja godīgi, man vienmērriebušās visas šīs oficiālās, nedaudz stīvās vakariņas, bet šoreiz nebija iemeslu atteikt. Pirmkārt, Egle atbrauca un gribējās viņu satikt; otrkārt, prezidentūras seja jāparāda; treškārt, vīna degustācija; ceturtkārt, vakariņas uz kuģa. :) Vārdu sakot, daudz iemeslu, lai tomēr ierastos uz vakariņām. :)
Vakars un vakariņas tomēr bija foršas! Vīna institūts un vīna degustacija bija lieliska! :) Cilvēki, kas stāstīja par vīnu, par tā ražošanu Luksmeburgū, par garšu un smaržu utt. bija tik atraktīvi! :) Pie sevis nosmējos, ka, atnākot uz tādu degustāciju, cilvēks, kas varbūt iepriekš ir baidījies no vīna degustācijām, pēkšņi var tās iemīlēt! :) Nekāda stīvuma un snobisma - viss tik pozitīvā gaisotnē ar jokiem, sirsnīgiem smiekliem! Protams, neesmu nekāda vīna pazinēja, lai gan daži gardi šķiet, tāpēc varu godīgi atzīt, ka to, ka Luksemburgā ražo vīnu, nemaz nezināju. Tas man tiešām bija jaunatklājums. Patiesībā visa Luksmeburga tāda man bija, tāpēc par šo braucienu vienā vārdā varu teikt - jaunatklājums!
Pēc degustācijas devāmies uz kuģīti, lai jaukā kompānijā ieturētu vakariņas. Mūs sagaidīja pats ministrs kopā ar diksilendu. Ar Egli nosmējāmies par tādām nedaudz maršveida melodijām, bet no otras puses, tas pamatīgi uzlaboja garastāvokli. Gribējās smaidīt un dejot! :)
Vakariņās šoreiz nācās būt pie smaklā gala, kur sēdēja gan luksemburgas ministrs, gan ministrijas pārstāvji, gan arī nīderlandiešu kolēģi, kas ir nākamā prezidentūra, protams, arī Eiropas komisijas augstā gala pārstāvji. Jancīgi, ka ar pēdējiem iepriekšējā vakarā sēdējām pie viena galda Eiropas Parlamentā trialoga laikā, un tagad atkal kopā.. Protams, tāds 8 personu galds ir parasti gana stīvs, bet šajā gadījumā jāatzīst, ka ministrs bija ļoti atraktīvs un aktīvs. Turklāt uzzināju daudz jaunas lietas par Luksemburgu. Līdz ar to varu godīgi atzīt, ka manas bažas par briesmīgāk vakariņām stīvā gaisotnē nemaz neattaisnojās. Bija labas vakariņas! :)
Un, protams, kā jau parasti pēc šādām vakariņām - visi ieradāmies mājās vēlu, lai arī priecīgā omā! :)

Nu, ko.. iesācītis par aprīļa beigām un maija sākumu ir! Turpinājums sekos! :)
This page was loaded Apr 19th 2024, 4:39 am GMT.