Nedēļa dikti karsta. Darbā karsti un grūti. Atvelies mājās nekāds. Vēsa duša un tad pamazām sāc justies kā cilvēks. Otrdien it kā gribējās aizbraukt uz Saulkrastu jazz koncertu, bet sapratu, ka galva tik dulla, ka nemaz negribas sēsties pie stūres. Tāpēc paliku mājās un palūdzu mīļoto atvest arbūziņu, ko panašķoties. :) Doma par arbūzu jau bija parādījusies iepriekšējā nedēļā, bet stiept negribējās. ;) Tā otrdiena mēs atklājām arbūzu sezonu! :)

Trešdiena. Joprojām ļoti karsti. Darbā saņēmām e-pastu, ka gadījumā, ja kabinetā ir vairāk nekā +28, tad var organizēt darbu elastīgāk vai no mājām.. Bet mums kabinetā "tikai" +27,6. Sapratu, ka puslīdz labi varu strādāt līdz kādiem diviem dienā, pēc tam galva ir dulla un viss sanāk krietni lēnāk.
Pēc darba devos nelielā pastaigā pie le_minga pakaļ savai paciņai. ;) Bija milzīgs, milzīgs, milzīgs prieks satikt le_minga, jo, kā jau parasti, pēc tikšanās ar viņu vaigi sāp no smaidīšanas un tajā pat laikā var par nopietnām lietām sirsnīgi parunāt. Katru reizi priecājos satikt le_minga! :)
Bet paciņa... Oi!



Dikti jau gaidīju tās kurpes! Un neesmu vīlusies! Vienas būs nedaudz jāievalkā, bet otrās..Otrās ir tādas, ka uzreiz sapratu, ka droši varu tās ģērbt nākamajā dienā, braucot uz BRU.
Turklāt secināju, ka noteikti ir jānopērk arī kādas kurpes rudenim, kamēr ir atlaižu laiks. Kurpju nekad nav par daudz, tikai nelaime ir tā, ka visbiežāk ir tā, ka man iemīļotas kļūst kāds viens-divi pāri, kuras arī "nodragāju", bet pārējās tā arī kastēs var gadiem stāvēt nevalkātas. :>

Ceturtdiena. Atkal agrais rīts, bet secināju, ka vasarā kaut kā ir vieglāk šajos agrajos rītos pamosties un savākties.
Rīts bija bezgala skaists - rītausma, migla... Pie sevis nosmēju, ka jāsavācas kādreiz tik agri no rīta piecelties un izbraukt ārpus pilsētas pavērot dabu. Saules pielieti rīti un migla, un rasa... Ai, skaistums neaprakstāms!! :)
Lidojot uz BRU, kārtējo reizi pie sevis pasmīnēju par to, ka cilvēki lidmašīnā gatavojas sanāksmē un lasa dokumentus ar atzīmi "LIMITE". Tu nekad nezini, kas tev sēž blakus, tāpēc jau kādu brīdi tomēr ar cieņu attiecos pret norādi "LIMITE".
Vēl šis brauciens bija zīmīgs ar to, ka pirmo reizi uz BRU braucu nevis ar mugursomu, bet ar mazo somu, kurā izdevās iekrāmēt gan datoru, gan lielo fotoaparātu, gan meiteņu pasūtījumus, gan pašai nepieciešamās lietas. Aizvien vairāk iemīlos savā Desigual somā, ko nopirku sev kā dāvanu vārda dienā. Laba dāvana sanāca! :) Ietilpīga un ar daudz kabatām! ;) Bet vispār, ja godīgi, man nedaudz ir apnicis paunoties. Gribas tā smuki uzģērbt kleitu, paņemt nelielu somu un aizbraukt! Tā arī šoreiz sanāca! :)



Darba grupas sanāksme. Ja godīgi, tad šobrīd jau uz visu cenšos skatīties no cita viedokļa. Janvārī jau būs jāsēž galda galā kopā ar atašejiem un jāmēģina tikt galā ar tiem failiem, kas apgulsies uz mūsu galda. Redzēs, cik tālu uz priekšu IT tiks ar tiem failiem.. Rudenī redzēs.
Pusdienslaikā ar visām trim meitenēm aizgājām uz Kafenio (Rue Stevin 134, Brussels 1000) pusdienās. Grieķu ēdiens, nesteidzīga atmosfēra, atrodas turpat blakus Padomes mājai. Man patika! Un garšoja! Tiešām viena no foršajām vietām, kur paēst tā nedaudz smalkāk turpar Šūmana tuvumā.


Pēc pusdienām ar meitenēm pārrunājām tuvojošos prezidentūru un darbus ar failiem, un to, kā varētu attīstīties tas vai cits fails IT laikā. Tas, par ko man ir bail, man nav līdz galam sajūta, ka mums ir "komandas". Ņemot vērā to, ka ar katru failu darbojas komanda atašejs(darba grupas vadītājs) + vietnieks + eksperts, tad šobrīd es saprotu, ka man ar atšejiem ir gana labas attiecības, bet pietrūkst trešā cilvēka iesaiste atbilstoši katram failam. Lielāko daļu no mūsu failiem es gana labi zinu, jo rakstu instrukcijas un pozīcijas, bet trešais cilvēks ne vienmēr ir labi informēts. Jā, viņš saņem failus, bet, vai iedziļinās - nezinu. Laikam jau ne vienmēr. Vispār, ja godīgi, nezinu, kā ar to visu tiksim galā. No otras puses - ja jau citi tiek galā, tad mēs arī tiksim!
Lidojums mājās bija jancīgs, jo publika raiba. Kariņš lidmašīnas priekšgalā sēdēja, bet man tieši priekšā blondā Grigules galva. :) Katrs ceļo savā cenu grupā! :D
Sasmējos, kad mīļotais atbrauca man pakaļ uz lidostu. Kāpu mašīnā un dzirdu sajūsmas saucienus par to, kāda man somiņa, kāda kleita! :D Es tik smēju un teicu, ka soma jau divus mēnešus man ir, bet viņš tik nosaka, ka viss tik labi izskatās kopā! :)) Nu, patīkami ir dzirdēt komplimentus..joprojām! :))

Agrs rīts, vēls vakars.. līdz ar to gulēt aizkasies diezgan ātri. Tomēr pamodāmies diezgan agri - ap deviņiem. Lēnā kafija un pakrāmēšanās pa mājām.. Karstums neļauj īsti atgūties un atpūsties.
No vienas puses bija labi, ka uz darbu vakar varēju iet pusdienslaikā, vismaz zināju, ka nebūs tās 8 stundas jāmokās karstumā.
Tomēr arī tās četras stundas darbā bija grūti.. Meitenēm ļāvu iet mājās un strādāt attālināti. Nu, nav normāli tādi darba apstākļi. Jā, ik pa brīdim aizejam pie kolēģiem, kuriem ir kondiškas kabinetā, atvēsināties, bet tas līdz tikai uz īsu brīdi. Kā būs nākamnedēļ, pat nespēju iedomāties. Bet nu redzēs.
Vakar vakarā saņēmos vienai neiespējamai misijai. Laikam teju mēnesi neesmu gludinājusi drēbes. Jā, reizēm no rīta ātri pagludinu to, kas jāģērbj mugurā, bet lielā gludināšana visu laiku tika atlikta. Bet vairs jau īsti nav kur to atlikt - dīvāns pilns ar drēbēm, bet skapī tāds manāms tukšums. Tāpēc vakar saņēmos mokubrīdim - divas stundas gludināju. Laikam kādu pusi no drēbēm izdevās izgludināt, bet vēl jau būs ko darīt kādu citu vakaru. Pie reizes arī sāku pamazām šķirot - ko atstāt, ko mest ārā. Daudz ko ir žēl mest ārā, jo.. jo tikai pāris reizes ir uzģērbts drēbes gabals, bet no otras puses, ja trīs - četrus gadus nav ģērbts, nav jau īsti cerību, ka uzgērbšu to..