Ilgāku laiku nebija fotoatskaites par kārtējām šī gada dienām.
Nu, ko.. sākam! :)
260.gada diena. 17.septembris.
Dienas lieliskais notikums - Sanitas zvans! :) Jā, pārāk daudz varbūt pēdējā laikā nekomunicējam, bet.. bet joprojām mājo siltas jūtas! :) Un ir tik forši! :)
Paldies, Sanita, ka atgādināji par dzimšanas dienu 15 gadus atpakaļ. :)



Bet visādi citādi - kārtējā darba diena, kas neatšķiras ne ar ko no citām darba dienām. :>

261.gada diena. 18.septembris.
Atkal darbs.. Bet, pateicoties Jolantai, noorganizējāmies mazai kopīgai izklaidei pēc darba - sēņu izstādes apmeklēšanai Dabas muzejā. :) Kārtējo reizi savācās foršā kompanija - Jolanta, Māra, Imants un Gundars. :) Pie sevis nodomāju, ka nezinu, vai mēs gājām tās sēnes lūkoties, vai tomēr tikpat svarīgs iemesls ir kopīgs pasāciens. ;) Vienalga, lai arī kāds iemesls katru no mums nevadītu, bija forši! Un sēnes bija interesantas. :> Atklāju šo to jaunu, jo īpaši tas attiecas uz manām mīļajām cūcenēm. Nemaz nezināju, ka tās satur kancerogēnās vielas. Tad lūk kādēļ mamma tās vienmēr lika kārtīgi jo kārtīgi notīrīt! :)
Bet vispār..secināju, ka uz šādām izstādēm ir vērts aizstaigāt - ir smuki un interesanti! :)



262.gada diena. 19.septembris.
Dienas varonos - telefons.

Un dienas varonis tas ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka no mammas uzzināju vienu ne tik foršu ziņu. Aļozam, kā izrādās, ir kāja nost. Dažas nedēļas atpakaļ viņu operēja, jo asinsrite kājā bija pasliktinājusies. Un tikai šajā dienā viņš piezvanīja tētim un pateica to. Kopš Annas nāves viņš vairāk pats par sevi dzīvoja vai arī pie Annas māsas Bertas Rēzeknē bija. Slikti, protams, ir tas, ka diezgan daudz arī dzēra.. Ar tēti kaut kā viņi pārāk daudz nekomunicēja, bet tas laikam tāpēc, ka viņiem tādas sarežģītas attiecības vienmēr ir bijušas. Cik sevi atceros, biežāk mēs braucām pie mammas brāļiem uz Ilūksti un Daugavpili, nevis pie tēta brāļa uz Aizkalni. Nezinu, kāpēc tā, bet tā vienkārši tā ir. Bet taagd.. tagad pēc šīs nelaimes, šķiet, ka attiecības varētu nedaudz mainīties.Vismaz es tā ceru.
Turklāt viena dīvaina lieta, ko es pati piefiksēju. Tad, kad rakām kartupeļus, es vēl mammai noprasīju kā Aļozam iet, bet mamma nezināja, jo sen nebija tikušies. Un, kā izrādās, tieši tajā brīdī viņš bija slimnīcā. Kaut kāds "čujs" nostrādāja laikam man tobrīd..
Bet, atgriežoties pie dienas varoņa - telefona.. Otrs iemesls - mans mīļais, mazais telefoniņš sāka pavisam niķoties. Jau iepriekš biju pamanījusi, ka ik pa brīdim ekrāns sāk niķoties. Bet nu šajā dienā tas viss kļuva nelāgi pavisam - biežāk mocījos ar ekrānu, kas nevēlas sadarboties, nekā izmantoju strādājošu telefonu. Dusmas un izmisums. Nu, nesaprotu, kāpēc tas tā - telefona, divi gadi un.. še tev! Sāk niķoties. Nu, negribu es jaunu telefonu! Man šis ir gana labs! Bet nu.. Mīļotais nākamajā dienā atdeva savējo - tieši tādu pašu. Noklonēju savējo un..atkal ir labi! :)

263.gada diena.20.septembris.
Beidzot sestdiena. Parosījos pa mājām, un nolēmu aplaimot kaķi. ;)



Krietnu brīdi biju atlikusi jaunā nagu asināšanas koka iepirkšanu, bet, nu, sapratu, ka pēdējais laiks nopirkt jaunu! Pie reizes kaķim arī pārtikas krājumi tika sagādāti un dažas burciņas nopirktas manām aktivitātēm virtuvē. Jutos pārsteigta, ka ne 750ml, ne litra burciņu nebija. Lai gan.. ko tur brīnīties, tagad jau visi kļuvuši dažādu krājumu veidošanā! :))

Bet vispār - tāda rāma diena mājās sanāca. :)

264.gada diena. 21.septembris.
Negribējās nekur kustēt. Nē, it kā gribējās, bet..bet nespēju savākties un piespiest sevi kaut ko darīt. Tāpēc svētdiena pagāja pavisam slinkā noskaņā - tv, tamboradata.. :) Bet nu magoņu lauks pamazām piepildās. ;)




265.gada diena. 22.septembris.
Atkal darbs, darbs, darbs. Gatavojos komandējumam, sanāksmei.

Laikam tie viendienīši tik ļoti jau pierasti, ka vairs nav nekāda satraukuma - sakrāmē planšetnieku, dokumentus, maku, telefonu, meitenēm pasūtījumus un... miers! :)

266.gada diena. 23.septembris.
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Gulēts, kā parasti - maz un slikti, bet labi, ka mīļotais aizveda gan uz lidostu no rīta agri, gan sagaidīja vakarā vēlu.
Darba grupa bija interesanta, un saprotu, ka fails nogulsies uz mūsu galda..Tikai nezinu, kā mēs ar viņu tiksim galā.. Lielas bažas mani māc. Var jau būt, ka panikoju pārāk daudz, bet nu...
Nedaudz pārsteigta biju par mūsu atašeju. Tomēr biju gaidījusi, ka mums būs laiks nedaudz vairāk parunāt par to, kā notiks viss nākamgad, bet nu.. tā jau tikai mana vēlme bija.
Tā kā sanāksme bija tikai pusi dienas, tad bija diezgan daudz laiks apkārt pastaigāt un pēc tam arī palasīt grāmatiņu. Labi, ka laiks bija pietiekami silts un tomēr saule uzspīdēja! :) Rīgā bija auksts un lietains, bet tur.. tur tiešām bija tā, kā parasti ir manā dzimšanas dienā - saulīte spīd! :)
Un dzimšanas dienas kūkas vietā šoreiz bija speculoos un kafija no stārbuka. :)Nu, garšo man tie cepumiņi. Ļoti! :D
Vārdu sakot, dzimšanas diena bija atkal nedaudz neparasta. ;) Bet tas jau nemaz nav slikti. :)

267.gada diena. 24.septembris.
Divas naktis, kas ir ne ierastā ritmā, protams, dara savu - divas dienas jūties kā tāds zombītis. :D Bet, labi vien ir, ka var nākt uz darbu vēlāk - vismaz nedaudz pagulēt var. :>
Darbā uz galda patīkams pārsteigums - laksti un našķīši, ko kolēģi manas prombūtnes laikā sagādājuši. :)
Bet vispār ... tāda komas diena - neizgulējies atvelies uz darbu un centies kaut ko darīt, bet prātā.. prātā tikai miegs!



268.gada diena 25.septembris.
Tā kā Gundaram šajā nedēļā arī svinama diena, tad nolēmām vienoties kopīgā dziesmā un nosvinēt kopā savus svētkus.
Tā nu šī diena izrādījās tā svinamā diena! :)
Pusdienslaikā oficiālā pasēdēšana, kas, kā ierasts, notika pēc viena scenārija. Kamēr daži atradās telpā, tikmēr visi stīvi, bet pēc tam, kad daži aiziet, publika atdzīvojas un visi čalo. ;)
Toties pēc darba sanāca atkal foršā kompānijā pasēdēt pie Māras atvestā gruzīņu vīna glāzes. Tā kā tāds neliels projektiņš mums ar gruzīņiem šobrīd ir, tad Mārai sanāca aizbraukt uz Tbilisi pieredzes apmaiņā. :D Un forši ir tas, ka, atbraucot, viņa varēja atzīt, ka tas ir forši, ka redzi cilvēku lielo ieinteresētību par to, ko stāsti. :) Forši! :)
Vispār tā pasēdēšana pēc darba bija dikti forša! Nosmējām, ka kādreiz vēl kaut kas tāds ir jāatkārto! :) Jo ir forši! :)



269.gada diena. 26.septembris.
Pamodos ar pamatīgām sāpēm mugurā. Jau gulēt ejot, likās, ka nebūs labi. Un nebija arī! Kaut kur esmu iemanījusies savu muguru sasāpināt. Kamēr biju darbā, iesmērēju smērīti, bet mājās man vakarā uzlīmēja plāksterus un tāpēc ceru, ka tiešām palīdzēs.



Bet vispār - krietnu brīdi nebiju bijusi aptiekā. Sapirkos to un šo.. un 45 euro vienā piegājienā nost no konta. Lētāk tomēr ir neslimot. :D Tiesa, jāizdomā vēl kā iztikt bez aptieku vitamīniem, un tad jau laime pilnīga! :D Ai, bet tas jau tā. Nav ko cepties!
Vēl vakar bija Padomes Ģenerālsekretariāta mācības. Nedaudz nomierinājos. Lai gan saprotu, ka būs ko darīt. Un gan jau būs gana daudz neskaidru jautājumu. Tomēr ceru, ka kaut kā ar to prezidēšanu tiksim galā.

Kopumā ņemot, viss ir labi. Jā, darbā varbūt nav gluži tā, kā man gribētos, jā mājās arī bija viens lielāks strīds, tomēr kopumā.. kopumā viss ir labi.