| The Tulse Luper Suitcases, Part 1: The Moab Story (2003) |
|
| Šodien uz bērēm. Nomirusi Marijas tante - vienīgā, kas bija palikuši no tēta brāļiem un māsām. Un vakar bija bēres tēta brālēnam Pēterim. |
|
| Ietestēju spargeļus. Kaut kā ne īpaši. Bet sparģeļu urīns, tas tiešām ir kaut kas. It kā rajonā būtu uzsprāgusi kanalizācijas truba. |
|
| Tie cilvēki, kas Putina vietā nonāks pie varas, būs spiesti atbildēt īstajai, nevis iedomātajai Krievijai, un tie, kuri šobrīd ir izbēguši no Krievijas, īstajai Krievijai nebūs vajadzīgi. Nu, vērot no malas to būs ļoti interesanti, lai gan nepatīkami.
// Gints Jegermanis, atvaļināts vēstnieks, Sestdiena. |
|
| o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU. |
|
| 3 Body Problem - yey, ney? |
|
| Vai varat ieteikt kādu juristu zemes atpirkšanas jautājumos? |
|
| Pieņemsim, ka šodien atrastie lāčpurni vienkārši gribēja dot mājienu par mana dārza brīvdzīvi. Īsi sakot vēl pieci... Bet man te vēl ir ko ravēt un ravēt, un ravēt... |
|
| velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās |
|
| Šovakar uzzināju, ka nomirusi tēta māsa Marija un tēta brālēns. :( Divas bēres. Tikšu gan laikam tikai uz vienām. |
|
| Rubrikā uzzinu pēdējais: Suvorovam / Rezunam devuši atļauju izdot turpinājumu "Akvārijam" Saucas "Spiegošanas pamati", 40 gadus sens info, armijas un izlūkošanas struktūra ir mainījusies, bet vienalga labi lasās, ir daudz vielas pārdomām... |
|
| Gorod geroi Talsi - mazs, kluss miests, putneļi skaļi čivina, gājēju takas tīri labas, ielas izrakņātas. Mājas gan dārgas, cenas no 250k par nedaudz adekvātu īpašumu. Viesnīcu un veco slimnīcu vēl tirgo, nav lieka pusmiljona - miljona. ID pasūtīts, bibliotēkas pieraksts uztaisīts (paņemu 3 grāmatas līdz 5dienai), vajadzētu atrādīties ZS. Rīt karogu dienā, atkal iemesls :) |
|
| Defecītprece, (c) Delfi. Tualetes papīrs, vai poda birste? :D |
|
| Šorīt esot miegains es ieraudzīju Facebook friend request, un padomāju, ka kārtējais feikais profils. Kad bilde un prāts mazliet noskaidrojās, es sapratu, ka tas ir mana pamatskolas klasesbiedra vārda pieraksts oriģinālajā valodā. Es noteikti neesmu aizmirsis par šāda cilvēka eksistenci manā dzīvē, jo mēs kopā esam darījuši lietas, reizēm tas iekļāva apmeklējumu pie skolas direktora, bet es nekad nebūtu iedomājies, ka es varētu jebkad nonākt jebkādā kontaktā ar šo cilvēku, kaut vai virtuālajā vidē. Man skolā ir bijušas dīvainas draudzības, un šī bija viena no dīvainākajām. Ārpus skolas mēs dzīvojām diezgan dažādās pasaulēs - es biju nedaudz nepieradināts, jo nācu no ģimenes ar nestabiliem sociāliem, ekonomiskiem un emocionāliem apstākļiem, kamēr tam džekam viss bija, un viss bija atļauts, jo viņam bija tēvs, kura vārds tajā laikā un tajā miestā cilvēkiem kaut ko izteica. Ne obligāti viņš to tā izjuta vai izmantoja, bet pieaugušie mēdza to uzsvērt.
Pēdējo reizi es viņu redzēju kaut kur ap 22 gadu vecumu tajā miestā, kur kopā mēs gājām skolā, jo viņš bija piebraucis ar savu mersi pie vietējā krodziņa. Nekādas augstprātības no viņa puses nebija, un toreiz mēs vēl abi bijām mazliet pieaugušākas savas bērnības versijas. Tagad es viņu ne tas ka uz ielas nepazītu, tur reāli dziļi ir jāieskatās viņa acīs, lai sazīmētu to čali, ko es pazinu skolā. Kainda nešaubos, ka viņš mani atcerās, but still it's all weird as fuck. Es pieņemu, ka viņa dzīves pieredze viņam ļauj nebūt izlutinātam bagātam kretīnam, un iespējams dzīves redzējumā mēs šobrīd varētu nebūt pārāk dažādi, bet mēs noteikti esam no dažādām planētām pat dzīvojot vienā valstī. |
|
| Ja dzeguze ir stingri nolēmusi aizkūkot, tad kas gan to var liegt... pielaižoties īsi pēc pieciem pie guļamistabas loga. |
|
| Kā Pēteris Vasks izskatījās jaunībā? |
|
| nē, nu jautājums par bērnības filozofiskajām rotaļlietām man likās kaut kāds nekorekts it sevišķi jau uz kozlova pagājušā šitštorma fona, nafig to vajag likt vispār uz galda
man bija versija par rubika kubiku, lai arī komandas atbilde par plastilīnu man šķita vēl interesantāka, taču visādas filozofiskas konecepcijas var piedzīt tur jebkam, gan vilciņam, gan plastmasas sliežu dzelzceļam, var arī kastroli sev uzvilkt galvā un sist pa viņu ar slotu - viss der. kapteinis un nastja gan bija pilnīgi stellāri, otrs mīļākais tīms klubā. |
|
| Pēdējo gadu ir sajūta, ka dzīvoju kā sapnī, jo ir klātesoša eksistenciālā relatīvisma sajūta, it kā man uz visu skats būtu nedaudz distancēts, bez pilnvērtīgas klātesamības. Neviļus ienāk prātā doma, ka varbūt esmu jau viņsaulē, un šī ir viena no dzīves turpinājuma versijām ko izvēlos sapņot? Saskaitīju, ka tuvu nāvei esmu bijis pavisam trīs reizes ( ... tālāk ... ) |
|
| Bet vispār man ir fundamentāls jautājums t.i. labu dārznieku vajag, kas kaut ko saprot no kokiem. Nevis bendi, kam visu ārā un prom, bet kas zin dzīvības vērti. Garais stāsts, man ir veca, ļoti ainaviska ābele. Divus gadus viņu bija apsēduši tinēji, gan jau ka šogad atkal tā sērga uzradīsies... Liku trihogrammas un citādi iznesos, nekā. Skatos, ka nav labi, koka stumbrā bedres un sēnes, zāģēt nost negribētos. Vecais Pepiņš, tādu vairs vietā nedabūt. Bet vai tur var ko glābt? Un cik tāda konsultācija izmaksātu?
P.s. Nē nu es zinu, ka visu var pats, bet nupat es laikam esmu par daudz nogurusi būt par "visu roku meistaru", varētu šoreiz nevis maukt ar pirkstu mākoņos, bet deleğēt kādam gudrākam. |
|
| Mans šrinks stāstīja, kā viņa strādā ar bērniem un fobijām. Piemēram, ja bērnam ir bail no zirnekļiem, tad viņi ar bērnu mēģina parunāties par zirnekļiem, vēlāk apskatīties kādas bildes ar zirneķime, tad atrasties vienā istabā, kur zirneklis ir kādā terārijā, un tad jau kaut kādā brīdī bērns varbūt ir gatavs pieskarties zirneklim. Nav cita ceļa, kā dīlot ar fobijām. Tāpat kā ar traumām.
Es laikam esmu gatavs runāties un lasīt stāstus par zirnekļiem, metaphorically speaking. |
|
| Kill Bill: Volume 1, Kill Bill: Volume 2 (2003, 2004) (revisited) |
|
| |