Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?

Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.

Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.

Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.

Nanook rubs it!

Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.

man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi

Tears of the Sun (2003)

Katru dienu jāuzraksta viens teikums.

Nez, ir kāda iespēja nopirkt ledusskapja saldētavai jaunu atvilkni. Vakar sašķīda druskās. Tikai tālab pirkt jaunu ledusskapi būtu muļķīgi, bet bez saldētavas nevar...

Nefarious (2023)

guļu gultā un domāju, cik viss ir sūdīgi, un tajā mirklī izlien muša, tagad viņa riņķo pa istabu, sīcot kā sūdu muša.

sen nebija, ko citēt no DELFI virsrakstiem, bet te piepeši tāds birums, nez, šie atlaiduši redaktorus vai pieņēmuši jaunus autorus?

Foto: Ugunsgrēkā Sarkandaugavā bojāgājušais un cietušie
Lai piesaistītu auditoriju, pašmāju "tiktokeri" melo par kaķa nogalināšanu
Pornogrāfiju Latvijā sākuši patērēt pat bērnudārza vecuma bērni
ASV nevar apstiprināt, vai Ziemeļkorejas karavīri Krievijā lielos daudzumos patērē pornogrāfiju
Pēc ASV vēlēšanu rezultātiem Madonna "piestūma seju" ar "F*** Trump" torti
Liama Peina nāves gadījumā apsūdzētas un arestētas trīs personas, tostarp viesnīcas darbinieks
Īlona Maska meita pēc vēlēšanām paziņojusi, ka vairs neredz savu nākotni ASV
Jā, kleitas ir jāvalkā arī ziemā!
Kā kumosiņš šokolādes iestājas pret ekspluatāciju
Pēc Trampa uzvaras pieaudzis antiutopisku grāmatu pārdošanas apjoms
Krievijas karavīri sākuši izmantot savdabīgus Ziemeļkorejas ložberus

Tinker Tailor Soldier Spy (2011)

Eskeipisma maigās važas

The Duellists (1977)

nezinu, kam lai citam atzīstos, te cibā jūs par mani visu zināt jau sen, bet es atkal reizēm klausos krievu mūziku, ļoti reti, bet tomēr, un netieku vaļā no kādas dziesmas, tāds dziedātājs Монти Механик, ar viņu viss kārtībā, pēdējā albumā ir arī dziesmas pret karu, bet šī ierakstīta 2012. gadā un atbruņo ar visu - ar balsi, ar intonāciju, ar melodiju, ar minimālistisko lo-fi aranžējumu un, galvenais, ar teksta lakonismu un netriviālajām atskaņām, faktiski, viens pantiņš divreiz atkārtots un viss

https://open.spotify.com/track/4ltF7LR4Ptx1FJ8vcKmoff?si=0c8559b1f7914554

Останься со мной, я буду невесом
Я буду твоим псом, а ты моим голосом
А ты моим голосом, зароюсь в твои волосы
И пусть это не ново всё, и пусть это старо всё

Dragonfly festival

Naudas izplūdes gāzes

Nu, un kāda jēga ir būt superlielvalstij pēc visa šitā?

Mums, protams, bija Andris Bērziņš un pēc tam Vējonis, bet tā, ka būtu jāizvēlas starp visai nesimpātisko Harisu (piedodiet, bet man viņa tiešām nepatika) un šleserveidīgu pērtķi ar granātu, tā tomēr mums nav bijis.

Ticket to Paradise (2022)

T-rumpis (the blind leading naked)

amerikāņi paši vainīgi
neprot pareizi nobalsot
un palestīnieši taču paši vainīgi
hamāsu savos pagrabos ierokot
visi izraēlieši paši vainīgi
aci pret zobu, vai zini ko
un arī ukraiņi paši vainīgi
jau sākot ar Tarasu Ševčenko
krievi vispār vienmēr paši vainīgi
dzert vajag mazāk, lūk, ko
tikai latvieši paši nav vainīgi
tikai latvieši nav paši vainīgi
tikai paši latvieši nekad nav vainīgi
nav vainīgi ne par ko

No lietām, kas vēl mani kaitina, ir nekritiska aizraušanās ar stoicisma idejām, bet tas svarīgais vārds ir "nekritiska". Jo doma par to, ka nevajag satraukties par lietām, kuras tu nevari kontrolēt, nav galīgi aplama. Pēc pirmo emociju uzplaiksnījuma, varbūt ir vērts nolikt malā telefonu, un pievērsties kādam dzīves praktiskam aspektam. Tā kaitinošā lieta par šo metodi ir tā, ka gandrīz vienmēr šis pašpalīdzības ieteikums ar šo arī beidzas, un ignorē faktu, ka ar pašreizējām emocijām būs jādīlo vēlāk. Būs tikai jāatrod kāds konstruktīvs veids, vai tie būs cilvēki, kas spēs validēt tavas emocijas, vai citas lietas, ko tu pats praktiski vari veikt, kas var mazināt trauksmi. Bet ir diezgan tipiski mesties emociju virpulī, kas tikai vairo emocijas, vai arī visu nospiest lejā, cerībā, ka tas neuzpeldēs kaut kādā neprognozētā vai destruktīvā veidā.

Meanwhile jāaizbrauc uz CSDD pamēģināt iziet tehnisko apskati.

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Pirmo nedēļu noslimoju, bet pēc tam aizbraucu uz laukiem.
Tur ar mammu sanesām šķūnī sauso malku, nomazgāju un iztīrīju divas brāļa mašīnas, lai viņš beidzot tās ieliktu pārdošanai. Tīrot mašīnu, aizdomājos, ka ir tik daudzas lietas, kurām ir viena un tā pati dizaina problēma - tās ir grūti kopt vai iztīrīt. Tad ņem un ar otiņu mēģini izdabūt laukā putekļus no kaut kādām ailēm un esi nomocījies.

Aizgāju turpat laukos pie acu ārsta (Rīgā pie tās ārstes, pie kuras parasti gāju, varēja pierakstīties uz janvāri, bet man vajadzēja jaunas brilles), tad aizgāju uz vietējo optiku un pasūtīju divas brilles. Tā kā man ļoti lieli mīnusi (tagadējām būs -11,5), tad man viena lēca maksā 30 EUR. Par divām brillēm 240 EUR. Toties iepriecināja tas, ka profilaktiskā apskate pie zobārste arī izrādījās visai profilaktiska, jo man salaboja tikai vienu jau pirms dauedziem gadiem nolūzušas plombes malu, kura nekad netika labota, jo to gandrīz neredz un tā nesagādāja diskomfortu. Un vienmēr bija kas akūtāks labojams. Par to samaksāju 15 EUR.

Vēl laikam esmu atradusi ļoti foršu frizieri - mēs viņai esot kādreiz kāzas spēlējuši. Viņa man nogrieza un ļoti glīti ievedoja matus. Un tas arī par 15 EUR. Laikam jāsāk šāda veida pakalpojumus izmantot dzimtajā mazpilsētā - vēl jo vairāk tāpēc, ka man mati ir pusgari un ļoti bieži man pie friziera nav jāiet.

Pirms apmēram astoņiem gadiem, sēžot vilciena stacijā kaut kur Šrilankā, es redzēju avīzi, kuru izlasīt man nebija iespējas, bet Donalda Trampa bilde avīzes pirmajā lapā bija gana pašizskaidrojoša. Man ir attīstījusies diezgan liela nepatika pret cilvēkiem, kas "jau zināja, ka tā būs", un tomēr es nebiju šokēts par šādu notikumu pavērsienu. Mani arī ļoti kaitināja pašsaprotamā Klintones uzvara tajās vēlēšanās, argumentējot to ar faktu, ka Tramps ir kaut kāds joks. Es gan biju pārliecināts, ka ASV dēļ tā vien, ka Tramps kļūs par prezidentu, nesabruks. Nesabruka arī, lai gan jāatzīst, ka šajos četros gados notika vairākas lietas, kuras es nebūtu iedomājies notiekam. Uz globālās pandēmijas fona daudzas lietas šai pus okeānam gan zaudēja līdzpārdzīvojuma momentu.

Šobrīd ir zināms PTSD moments, ņemot vērā kaut vai kandidātu dzimumus, un faktu, ka Tramps nav izmests politiskajā miskastē, ar visu to kas viņš ir. Mieru nevairo arī fakts, cik lielā pasaules daļā šobrīd notiek karadarbība. Ja gadījumā uzvarēs Tramps, vispirms es sabēdāšos par ukraiņiem. Ņemot vērā kolektīvo bezdarbību 2014. gadā, tas būtu milzīgs zaudējums visām pasaules demokrātijām, ja Ukraina zaudēs kaut centimetru savas teritorijas. Lai gan kara trešās gadadienas tuvošanās manī rada ilgas pēc miera, kurā ukraiņi beidz mirt, es arī apzinos to, cik ļoti tas nav mans karš, kamēr vien es eju uz filmām, apmeklēju treniņus, eju ar suni pastaigās, tāpēc es neko nevarēšu pārmest nevienam ukrainim, kas nevēlēsies pārtraukt karu, kamēr vien uz viņu zemes atrodas kaut viens krievu karavīrs. Otrām kārtām es sabēdāšos par palestīniešiem, kuri faktiski piedzīvos ebreju likteni pirms cik tur tūkstošiem gadu. Es nedomāju, ka manī ir kaut kāds iedzimts rasisms vai kas tāds, bet šis konflikts jau rit tik ilgi, visi fakti par Izraēlas rīcību bija zināmi tik sen, ka tur ir notikusi zināma notrulināšanās un samierināšanās. Par labajiem amerikāņiem es sabēdāšos tikai pēc tam, un es vēl padomāšu, vai bažas pašam par savu ādu mani nenomāc drusku vairāk kā kaut kādu liberālo vērtību izdzīvošana ASV. Ir zināmas robežas tam, cik ļoti ir iespējams just līdzi nevainīgiem Krievijas vai Izraēlas iedzīvotājiem, un ASV ar Trampu var arī pievienoties šim sarakstam. Līdzjūtības var izrādīties tik maz, ka es varētu pat sākt izspēlēt galvā scenārijus, kur uz no iedomības, pārākuma un stulbuma pārblīdušai Trampa ASV ziemeļkorejieši prāta aptumsumā izšauj kādu ballistisko raķeti. Vai notiek kaut kas traģisks, vai nē, tas pat īsti nav svarīgi. Svarīgs ir pats akts, un kopējais pasaules stāvoklis, kur principā šāds scenārijs ir iespējams. Mēs drošvien kļūtu vienkārši par frontes līniju globālajā arēnā, bet nav jau tā, ka sabiedroto acīs mēs esam kaut kas vairāk, vai mums būtu jebkāda iespēja ietekmēt notikumu gaitu. Manuprāt jau tagad daudzi vietējie politiķi pārvērtē mūsu pašu nozīmi lielāku spēlētāju acīs, katru reizi kad viņiem šķiet, ka ir nepieciešams pieklusināt kaut kādas neērtas vietējās balsis, un ka tādā veidā uzlabosies tas, ka ar mums kāds rēķinās. Nerēķināsies. Pasaulē šobrīd valda bēbji, kas to vien dara, kā pārbauda robežas, cik daudz sūda viņi var izdarīt, un viņiem par to nekā nav. Un saraksts ir diezgan garš, un pieaugušie globālajā istabā bieži vien ir aizņemti ar savām ģimenes problēmām.