|
|
|
Novembris 11., 2024
18:49
Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.
|
Comments:
Buljomns ir spēcinošs un gala beigās to var pārvērst zupā.
Bet citādi... izturību un neaizmirsti saudzēt sevi.
Turies! Cik vien iespējams padomā par sevi un kā sev šito žākstu var atvieglot. Gan praktiski (no pašvaldības paprasot visu ko tādos gadījumos iedod), ar, nezinu, multikatlu vai slow cooker. Varbūt mammai kādu draudzeni uzaicināt ciemos lai īsina laiku, elektroniskas izmlaides (tv, radio, teātri, da kaut vai knipelēšanas video). Un sev dvēseli pabarot. Paēst, pagulēt, sportiņu cik iespējams regulāri sev patīkamā veidā, mūziku, filmas, draugus, grāmatas u.tml.
Un nervu zāles nevajag novērtēt par zemu kā opciju ja visa par daudz
Ieklausies mammā, kas viņai ir svarīgs Tavās rūpēs, lai neiztērētu savu spēku “nevajadzīgos sīkumos”. Varbūt viss, ko viņai vajag, lai esi blakus, paturi rociņu un jūs kopīgi atceraties jautras lietas no pagātnes. Nevāri buljonu, ja viņai negribas ēst. Cilvēks drīkst sērot un krist depresijā.
Tas ļoti izsūc enerģiju - vēlme palīdzēt, bet viss kaķim zem astes.
:* |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}