Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Septembris 3., 2015


kalevala
11:51 - Letonikas sinonīmu vārdnīca
pašapmierināts cilvēks – grāmatu tārps

(ir doma)

kautskis
11:43 - Un vēl mazliet par ceļošanas īpatnībām Eiropā
Starp citu, par to nelegālo ceļošanu. Es pats neesmu mēģinājis, bet man ir viens Paziņa. Un ar to es nedomāju wink wink, tas tiešām neesmu es.

Šis mans Paziņa ir ļoti dzīvespriecīgs razpizģajs. Tāds big time razpizģajs, kuŗš par to ne tikai nepārdzīvo, bet pat priecājas. Piemēram, viņa razpizģajisms noveda pie tā, ka viņam vienu brīdi nebija derīgas pases (iespējams, nav joprojām, nezinu). Bet viņam ļoti gribējās apceļot Eiropu, un tāds sīkums kā pases trūkums viņu neatturēja. Tātad viņš ceļoja bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.

Še ir vietā piebilst, ka paziņa izskatās pēc ārieša. Varbūt ne tā intelektuāli apdāvinātākā ārieša, bet viņš ir baltādains, slaids un katrā ziņā izskatās valīds.

Un ko domā, tā nu paziņa dzīvespriecīgi devās ceļā un apstājās jo drīzi aiz Lietuvas robežas, kur gaŗlaicības māktie Lietuvas robežsargi bija izdomājuši patverstīt ceļotājus. Tikpat labi gaŗlaicības māktie Lietuvas robežsargi todien varēja izdomāt braukt spēlēt pinbolu vai ko nu šodien dara gaŗlaicības māktie robežsargi. Bet todien izklaižu kalendārā bija ierakstīts "piepisties ceļotājiem", un tā nu viņi piepisās ceļotājiem. Vārdu sakot, razpizģajiskais paziņa patrāpījās neīstajā vietā neīstajā laikā.

Kas notika? Jūs domājat, pēc identitātes noskaidrošanas viņu deportēja atpakaļ uz izcelsmes valsti, kas, piebildīsim, bija kādu piecu kilometru attālumā? Nekā tamlīdzīga! Viņam izsniedza pagaidu ceļošanas dokumentu, nodrīdzināja, lai turpmāk vairs tā nedarot, un palaida vaļā. Un tā nu viņš bez pases, tikai ar tādu baltu papīrīti, izbraukājās visu Eiropu. Tāda, edz, Eiropā robežkontrole ir tad, ja tu izskaties pēc ārieša.

Tas, protams, nenozīmē, ka Eiropā šāda kontrole bijusi visu laiku. Reiz, braukādams pa Centrāleiropu, vilcienā sapazinos ar kādu msjē, kas savulaik no Čehoslovākijas bija emigrējis uz Amuriku. Viņš tur dzīvojās, dzīvojās Čehoslovākijā, viss tāds jauns un cerību pilns, un tad panesās tas nelielais troliņš ar tankiem pilsētu ielās un šaušanu uz cilvēkiem. Msjē izdomāja, ka viņam īsti negribas dzīvot tādā valstī, kur viņu tāpat vien uz ielas var nošaut, un viņš izdomāja dzimteni pamest. Viņš valīdi aizceļoja uz Dienvidslāviju un, lai gan tobrīd Dienvidslāvijā ne uz vienu nešāva, viņs tomēr izdomāja pārmukt uz kapitālismu.

Un tobrīd starp Dienvidslāvijas un Itālijas robežu bija robežkontrole. Nu tāda pamatīga, ar dzeloņstieplēm un snaipeŗiem. Tā ir ar tām īstajām dēmokrātijām, kas nepakļaujas žīdpidarmasonu diktātam, viņas mēdz savas robežas apjozt ar dzeloņstieplēm un snaipeŗiem.

Tā nu msjē noīrēja istabu viesnīcā netālu no robežas, gana augstā stāvā, lai no tā varētu pārraudzīt, kas tur notiek. Pasēdēja, ievēroja, kad snaipeŗi skatās uz citu pusi — un vienā jaukā naktī ar trīcošu sirdi pārrāpoja pāri robežai, ar visām dzeloņstieplēm un snaipeŗiem. Un uzreiz pieteicās pie itāļu robežsargiem — tā un tā, draugi, es te no Čehoslovākijas, uz mums tur šauj, es negribu dzīvot tur, kur uz mani šauj.

Arī Itālijā ne uz vienu nešāva, un Itālija bija kapitālismā, tomēr beigu beigās viņš izdomāja, ka pārvāksies uz Rietumvāciju. Un ziniet, kāpēc? Ne tāpēc, ka Vācijā būtu dāsnāki pabalsti, nē! Msjē Čehoslovākijā proftehskolā bija izmācījies par virpotāju, un viņš bija padzirdējis, ka Vācijā ir attīstītāka rūpniecība, tur virpotājam būs vieglāk atrast darbu.

Padzīvojās dažus gadiņus Vācijā, ļoti ātri iemācījās valodu — un kā gan citādi, kā tad darbu dabūsi! — pastrādāja un izdomāja emigrēt uz Ameriku. Lai gan arī Vācijā nešāva. Vienkārši viņam šķita, ka Amerikā būs vairāk iespēju. Cik noprotu, pilnībā viņš Amerikas sniegtās iespējas neizmantoja, jo stāstīja, ka vispār labāk būtu bijis palikt Vācijā. Bet ne par to ir stāsts — drīzāk par to, ka lūk, pavisam īsts bēglis, kas bēga no tā, ka uz viņu šauj, beigu beigās atrada patvērumu otrā pasaules malā un strādāja, nevis dzīvoja uz pabalstiem.

Un ievērojiet, viņu no bēgšanas neatturēja ne dzeloņstieples, ne snaipeŗi. Kad es apjautājos, vai nebija bailīgi, viņš vaļsirdīgi atzinās, ka, protams, bija, bet kāda gan bija izvēle — visu mūžu dzīvot nebrīvē un neziņā, vai tevi kādu dienu neizdomās nošaut? Un tās bailes jo dāsni esot atsvērusi tā sajūta, kas pārņēmusi, kad viņš sapratis, ka ir Itālijā. Tāda neaprakstāma laime — viss, es esmu brīvs, un tikai no manis paša atkarājas, ko es ar savu dzīvi sadarīšu.

Ņemiet vērā, Čehoslovākijā tolaik cilvēkus šāva, tas tiesa, bet viņus nepārdeva verdzībā un viņiem negrieza nost galvas. Ja Čehoslovākijā tolaik grieztu nost galvas, ir diezgan lielas aizdomas, ka tur cilvēki muktu prom ne mazāk naski kā šodien no kādas citas valsts, kur griež nost galvas. Vārda vistiešākajā nozīmē. Tāpēc ir lielas aizdomas, ka, ja dzeloņstieples un snaipeŗi neatturēja tos, kas muka no šaušanas, tās vēl jo vairāk neatturēs tos, kas mūk no galvu griešanas. Nu tas tā, lai nesanāk, ka kāda Eiropas valsts izgāž lielu naudu par dzeloņstieplēm un pēc tam tāpat nezina, ko darīt ar patvēruma meklētāju plūdiem.

(ir doma)

dooora
11:42
1990. gada 2. aprīļa vakarā Kringšō kojās Buse mani iepazīstina ar Kapteini Vēršsirdi, bet es viņu – ar n.s.r.d.
līdz rīta gaismai iztukšojam visu manu līdzpaņemtā alkohōla legālo kvōtu (litriņu).
paldies Dievam, vēl paliek nelegālā.

Ice Cream for Crow
Tags:

(ir doma)

nulle
11:27
Skaisti, jēdzīgi sapņi šorīt. Vairs neatceros (izņemot vienu, par X.).

(ir doma)

dooora
10:42 - Let the flood gates open wide
kad cibas un citu delfu agnostiķu pozitīvisti kapā Dievu et al., allaž biš takā gribas, lai tak pasper vēl to solīti tālāk un nomočī organizēto edukāciju vai uzkož sava viennozīmības zara rūgto arōniju, bet tur parasti pietrūkst pancisma.
mampatīk pieauguši panki. lūk, kā daži no viņiem svin 1. septembri 1990tajā:

Stranglers School Mam

(6 raksta | ir doma)

vajag
[elistersk]
10:50 - Vēlos pirkt
Džona Ērvinga "Lūgšana par Ouenu Mīniju"

(ir doma)

barbala
10:06 - kad desa ir stiprāka par literatūru
Līdzīgi kā ar visu to mūžam liktenīgo mīlestību īsziņām retrospektīvā:
sākumā visas tās trīsas un tirpas un brodskis un lirika, zīds, mežģīnes un aizraujoša uzdrošināšanās,
tad pamazām iezogās tehniskās notis: "būšu astoņos", "nopērc olas" "ok" un pašās beigās – pēc pāris apmaiņām ar "stulbenis/stulbene/stulbeņi" seko lakonisks punkts un diplomātiskais silencio.

Tā arī te brīžam sviestcibā – ieilgusi piedegušo rīsu kastroļu, sažuvušās acu tušas un ilgu pēc kaimiņciema Dona Mario Luidži fāze. Patīkami taču bija lasīt domas, drāmas, viedokļus, dzīvi, idejas, mudžekļus, smeldzes-smeldzītes, provokācijas jestras un mazāk jestras.

Bet tagad atveru, te kaut kāda vidusskolas 11 dačuku un 3 aigaru klase,
gatavais f spkranču licejs: kura tievāka/kura resnāka/kad, kur un kā skūpstīties un ar kā atļauju/kura dabūjusies/dabūjusies nepareizi, jo tak jau, "visi-aigari-manējie." Varbūt tiešām – resurss sevi ir izsmēlis, rakstāmrīki nodiluši un atliek vien par bābisko, par mūžīgo un kā prasmīgam gaļas izcirtējam, visus pretīmnācējus domās raiti sadalīt gabalos- "fileja", "šķiņķis", "krūtiņa", "galertam."


Ja tā, tad nepalaidiet garām apkopotos padomus un turpiniet justies satriecoši peldsezonā pie strauta, jo karmas konsultante zina visu.

(19 raksta | ir doma)

virginia_rabbit
10:05
kopš lego-degunā incidenta Ingmārs sācis izmantot Eižena alibi: "Es aizmirsu domāt"

(1 raksta | ir doma)

kautskis
09:47 - Kā nākas?
Par to Ungārijas izdarīšanos ar dzelzceļa stacijas slēgšanu un vilcienu atcelšanu, lai bēgļi nebrauc uz Vāciju, man ir viens neviltotas neizpratnes pilns jautājums. Uz to pat nevar atbildēt ar "dzimtenes nodevējiem to nesaprast" un "vismaz Ungārija izrāda mugurkaulu". Nē, nopietni: ko tieši Ungārija ar to cenšas panākt?! Lai bēgļi nebrauc prom uz Vāciju, bet paliek Ungārijā? Tiešām, ko?

(22 raksta | ir doma)

dienasgramata
09:11
DELFI. Latvijas futbola izlase centīsies atkal apbēdināt Turciju un tās prezidentu.

p.s. atgādināja vecu padomjlaiku anekdoti:

- Šoruden es atkal gribētu aizbraukt uz Parīzi.
- Vai tad tu esi bijusi Parīzē?
- Nē, bet es jau esmu gribējusi.

(ir doma)

f_g
09:06 - rīta dziesma
Jau stadija - kopā ar Līgu šorīt sākām dziedāt šo dziesmu:

.
Mūzika: RAIMONDS PAULS - OJĀRS GRINBERGS - Sens ir tas stāsts
Tags: , ,

(ir doma)

f_g
08:50 - rīts gudrāks par vakaru
Vakardienas besis nedaudz izvējojis. Pareizi jau mamma teica - uz muļķīšiem-puļķīšiem pasaule turas. Līdz ar to - ievelkam elpu un.. strādājam tālāk!
Kad pienāks laiks, tad vai nu es pati aiziešu, vai arī visi apstākļi mainīsies.
Tags: ,

(ir doma)

toadbeauty
08:45
Ro beidzot uzvedas kā normālam bērnam pienākas. Palaida tauri bērnudārzā. Ar izjustiem spiedzieniem un siekalu tecināšanu.
Vēl pa ceļam priecīgi sauca - Jei! Kuola!
Un tad, kad to " kuolu" ieraudzīja, palika aizdomīgs un lēnīgs. Un savā grupiņā ka laida vaļā.
Es fiksi aizlaidos, jo, ja mani neredz, tad netaurē.
Lai jau pierod. Pirmdien man tik un tā uz darbu. Kur ta liksies...

(1 raksta | ir doma)

ena
08:47
Man netiiri mati izskataas labaak nekaa tiiri

(ir doma)

f_g
08:42 - Garfield
garfield
Tags:

(ir doma)

zvirbuleens
08:35
Šorīt mazliet aizdomājos, kā uzturēt ienākošo informāciju saprātīgos, uztveramos, filtrējamos un analizējamos apjomos un vienlaikus uzturēt reālistisku priekšstatu par apkārtējo sociumu un jaunākajām tendencēm.

Nonācu pie vienkārša secinājuma (iespējams, Vonnegūta teksta ietekmē): "Ja gribat uzzināt, kas jauns pasaulē, izlasiet rīta avīzi. Nav svarīgi, kuru avīzi. Nav svarīgi, kura datuma."

(ir doma)

jojo
06:38
iztīrīju datoru (2010-2014), sašķiroju un iztīrīju e-pastu (man dienā nāk 100+ darba e-pasti) un sāku lasīt normatīvos dokumentus (pirmais lasījums), padomāju, ka tik daudz laika kā šobrīd man vēl nebūs, tāpēc jālasa tagad, cik var, vēlāk priekš lasīšanas varēs tikai kādus brīžus nospert.
dabūju piekļuvi daudzām vietām un vēl daudzās vietās paliku bez piekļuves.

un vakar dzēru kafiju ar savu bijušo priekšnieci.

vēl bišķi sērīgi ir, bet gan jau pāries.

(2 raksta | ir doma)

virginia_rabbit
06:43
katru rītu Miķelim 5os sagribas rīt, bet man čurāt, un pēc tam vairs nesanāk aizmigt, jo galva sāk intensīvi risināt visus nepaveiktos pienākumus un nenodotos rakstu darbus. tas laikam vienīgais brīdis, kad tā darbojas skaidri. pēc tam pa dienu esmu absolūti neskaidra un aizmāršīga savā progesterona veicinātā bezstresa mākonī. piem, sajaucu Čehova Mašas, iekāpu 7., nevis 6. tramvajā. savā schedule zinu tikai pirmo laiku, kad man kkur jābūt. iegrimusi epastos par Lasītavas flaijeri, varu mierīgi aizmirst mēģinājumu Zoļikā, līdz kuram kaut kā jātiek un ātri.

(2 raksta | ir doma)

wowow
01:09
Elektriskā spēle bez snaiperšautenes nav nekāda spēle (beidzot sāku spēlēt Bioshock Infinite, ko gadu vai divus gadus atpakaļ nopirku un pat nesāku). Skriet un bliezt, tur vajag refleksus, kuri man nav kopti gadus piecpadsmit vismaz. Tiku līdz vietai, kur tādu dod, nastrojeņije ulutšilos.
Tags:

(ir doma)

qgmr101
00:43 - paveicās


tabakas paciņa
varētu nebūt pārāk ļauni :-D
Garastāvoklis:: [mood icon] happy

(4 raksta | ir doma)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba