ir tik patīkami, ka ir lietas, kuras nemainās.

un vispār, pavisam droši zinu, sarunas baro manu dvēseli.

visu laiku mācos, mācos, mācos.. nezinu kāpēc tā.

kontā tiek ripinātas biļetes uz Dzelzs Vilku.

es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

ha.
vajag tikai aiziet nosnausties ar tekstu savai zemapziņai - kad pamodīsies, būsi priecīga.
un šeku reku. daudz izrunājos ar visiem.
tagad tikai jāpadara sakrātie darbi!

puf pu duf.

šī bija viena izdevusies diena. par spīti tam, ka gulēts jau atkal bija vien divas stundas. dienas gaitā viss sakrita tieši tā, kā tam bija jābūt, tā, kā man patīk ! he. darbus pieveicu. biju pat uz kori, lai arī kori man tā ne pārāk. ne jau kori, nu dziedāt korī, bet tā ir iespēja vispār dziedāt. biju uz adorāciju, kurā beidzot pa ilgiem laikiem neatslēdzos. atbraucu mājās, paskrēju, izdejojos. tagad gan jādodas uz miegu.
vajadzētu vēl piektdien aiziet uz grēksūdzi. un atsākt zīmēt pa laiciņam, lai tā sevi savāktu ierindā.
šodien atgādinājās pašai sev, ka, ja vēlos, varu dzīvi sev darīt skaistu. un ka man tas tik tiešām arī jādara.
ā un jā. z. teica, lai es iztēlojoties, ka koris ir glee. tas bija uzjautrinoši. man liekas, ka mūsu kora skolotājs ir vēl uzjautrinošāks.

vakar trīs ar pusīti stundas dzejas. dažādas. vecas, jaunas, ar smiekliem, ar sāpēm.
bija labi. atsita tādā tīkamākā notī. pēcāk ar z. aizgājām pie kanālmalas izsūkt alu un uzēst vakariņas. kad devos mājās piedzīvoju to, kā kādu laiku nebija bijis. to, kas vienmēr bijis manas dzīves sastāvdaļa. pastaiga cauri pilsētai, vakaram pārvēršoties par nakti, lēnām, skaisti baudot. tā ka pārņem sajūta, ā jā, tamdēļ es šo vietu tik ļoti mīlu. šī apziņa kādu laiku bija tikai kā atmiņa, ka tā vienmēr bijis.

skapji vaļā, mantas pa gaisu. meklēju kaut ko hipijisku, jādodas pie a. kokteiļi, noskaņa un pārējie labumi.
vakar ar meitenēm vīnojām uz z. atgriešanos. tā mierīgi jauki.
mazas pārdomas pa prātu šaudās. laikam jāpielūko veikt izvēle, bet tā jau nebūtu tikai mana.

būtu jākrāmē koferveidīgais, bet slinkums domāt, ko jāņem līdzi. tad nu sākās saspiesto plānu vasaras puse. nepatīk man, kad jāizvēlas starp vairākām lietām, kuras gribu.
 rīt braucam laivot ! ievilksies tas viss uz kādu nedēļu. labs veids kā atslēgties no ierastā negulēšanas, dzeršanas, ballēšanās perioda. noderētu tik vēl saņemties pie grēksūdzes aiziet.
vakar pasēdējām ar draudziņiem tā mierīgi. [ ir jautri iedzert pirms ballītes un ierasties mazliet vēlāk, izpaliek tas posms, kad visi tādi nekādi vēl] jāatzīst tam par iemeslu bija vien brāļa patreizējais dvēseles stāvoklis. viss ripo greizi. brīnos kā viņš šitā turas. abas ar z. pielauzām visus[počti] aiziet uz jūru naktī nopeldēties - kā man tīk. smieklīgi un tajā pat laikā kaitinoši, kad visi vienmēr satraucās, ka eju par dziļu jūrā. gribas teikt - mind your own business, bet ir jau tīri jauki.

ahh. gribēju šodienu pavadīt mācoties.
sanāca klausīties labu mūziku.
jābrauc uz liepāju satikt z. pirms arī viņa kaut kur aizlaižas.

tūlīņāms jau čāpoju uz adorāciju un tad jau tējošanās ar z. (:

bija vienkāršs filmu vakars ar meitenēm. piparkūku cepšana, zefīriņu karsēšana un citi nieki.
pabeidzu analizēt dzejoli, lai mēģinātu paraut uz augšu literatūras atzīmi. man jau patīk tādas darbības, tomēr man tam ir vajadzīgs attiecīgais stāvoklis, tāpēc tas arī tika darīts vien tagad.
bet nu gan jādodas pie miera. rīt gaidāmi mazie labestības darbeļi. cerams, ka tiešām sanāks sagādāt tiem bērniem prieku.
gaidu mājās. visus. mammu. abas māšeles. jā.

klausos dziesmas no svētceļojuma, pļāpāju ar z. un t. ir tomēr jauki, ja vari kādu uzmundrināt, pat tad, ja pašam neiet spoži.
t. smējās, ka esmu viņa psihologs jau kādus gadus divus. patiesībā jau pie trīs velk. jāatzīst, pie tā kā mūsu kontakts iesākās, nebūtu domājusi.
ar z. runājām par to variantu. jā, var jau būt, ka viņš tiešām uz labo pusi mainījies. es tā vispār cerēju, ka viņš spēs sevi savākt tādā sakarīgā personībā. varbūt pēc gadiem desmit saskriesimies kādā krogā, un man būs iespēja pašai to pārbaudīt.
skatos brendija kūkas recepti. varbūt kādam ir kas labāks iesakāms?
ps. lejuplādēju ps. I love you, jo nolēmu, ka tai filmai noteikti jābūn manā cietajā diskā. nu ne manā, datora.

galvā pieskricelējam pāris dienas darbus, kurus dosimies paveikt. nekas jau tāds svarīgs, tik cik pašam savas attīstības dēļ, kuru pēc svētceļojuma esmu iemetusi diezgan augstu savā dzīves listē.
vakar sēdējām ar mājiniekiem un zilo a. un z. malkojām vīnu un vērojām zvaigznes, un gaiņājām knaušus prom. dīvaini, ka nebija viņi man vēl apnikuši pēc svētceļojuma. [jap, zilais a. un brālis arī mums pievienojās, kas jāatzīst bija visai izdevīgi, jo tā rezultātā nopelnīju vakara masāžu un pāris somu nēsāšanas]
tā nu jā, es jau zinu, ka diena jau vispār pusē, tāpēc gluži vērtīga viņa neizvērtīsies, bet nu, lai jau.
vakarā vajadzētu ar māšeli sazināties, vismaz ar vienu no viņām.

sēžam ar k. katra pie sava datora un runājam pa dzīvi. pa filosofisko, smieklīgo un citiem stafiem.
jā. esmu atpakaļ un tā. kā pagāja festiņš ?
labi daudz statoil kafijas, kaut cik civilizētu tualešu meklēšana, ne tik civilizētu grāvju atrašana, ar bi ok pudelītēm basketbola spēlēšana, trakas vārtīšanās pa uzkarsušām teltīm, garas sarunas par smieklīgo bērnību, saldējumi, kuri veidoti no paniņām, skraidīšana pa rīgas lielveikaliem, kebabošana, muļķīga dejošana un lēkāšana, jaunu labu grupu atklāšana, mazliet arī paraudāšana, jo to jau es daru, kad piedzeros un klausos labu mūziku, želejas končes, trakas blondīnes, kuras kaut kur triecas un atduras pret mums un paniski raud no priekiem un met savus matus mums sejās, vīrieši, kuri izklausās pēc sievietēm, balonu pūšanas, saules puķes stutēšana un vispār, lai arī cik dīvaini, tagad atskatoties atpakaļ uz to visu - ne īpaši daudz domāšanas. nu gruzītas domāšanas vairāk tā.
vakardien jāatzīst bija skaists laiciņš. negaiss, ceļš un labības lauki. savienojums vienreizējs, manuprāt pirmais darbs pārrodoties bija aiziet uz misi, par cik svētdiena, un tad jau ta dā - kārtīga duša. uz vakara pusi nolēmu arī beidzot noskatīties filmu Veronica Decides To Die. nebija baigi laba, bet nebija arī tik draņķīga kā biju gaidījusi.
šis rīts gan likās netīkams. tāds neērts un nebaudāms tā teikt. divos izčāpoju tikties ar meitenēm. staigājām gar jūru, pļāpājām kā gāja un tā. k. apvaicājās - tu uz salacgrīvu aizbrauci, lai sevi apkaunotu? jāatzīst, ka viņai bija savi pāris, nu labi trīs vismaz iemesli man to teikt.bet ko nu tur daudz.
vispār pēdējā laikā mani biedē bērni. nu tādi mazi, bet patiešām.
un jā, mēs ar k. esam nolēmušas nemaz nedoties gulēt, kam gan miegs. abas tēmas, kuras pārspiedām, par kurām izteicu savas domas, būs jāpārlasa, jāpārdomā. it kā teicu ar domu priekš viņas, bet patiesībā abas tēmas arī man tā kā šobrīd nozīmīgas.

rītdienu droši vien nogulšņāšu.
pie bildēm jāpierod, tās pēdējā laikā uzrunā manu dvēseles tipiņu, iekšā sēdošo, nu laikam. tā teikt, acīm tīk.

šonakt ar z. dosimies iekarot liepājas ielas. patīk mums pa tumšām, tukšām ielām vazāties un zvaigznes pētīt. domājams arī fontein frī paķert un aizčāpot uz jūrmalu, kāpās pasēdēt.
bet rīt jau redzēs ko rīt. varbūt izdosies a. atraut no kompjūtera spēlītes, kaut kas par baloniem bija, un iespējams aizčāposim pa humpaliem pavazāties vai kaut ko tādu. jāsāk kaut ko meklēt svētceļojumam un tā.
vispār sakarā ar to vajadzētu saņemties uz grēksūdzi aiziet, lai šoreiz var tā pilnvērtīgi to visu. bet nu gribas kaut kur uz rīgu vai kur aizbraukt. te tā gluži nu nē.

tikko visi bijaam saliidushi lielajaa diivaanaa, padevaam alu uz mainjaam un skatiijaamies The Blind Side. skaista, jauka filma. un kaa izraadaas arii uz patiesiem notikumiem balstiita. visu saakuma dalju to vien dariiju kaa gribeeju vinju kaartiigi sakampt.
yeah. dieninjas karstas un taa.
ehh, ja vien taa mazaa jaukaa buutne zinaatu, cik daudz vinja man noziimee! un tas sms peedeejais lika man traki smaidiit.
un jaa, esam piespiedushi mammu aizbraukt uz poliju, vispaar vinja jau ir tur. taa njeemaam visi maajinieki un nu jau vairs nemaajinieki un apvienojaamies.
*Edward Cullen isn't a vampire, Edward lives in the forest, doesn't kill people and glitters... the dude is obviously a fairy.
labnakt.

ehh.. nočiepu brālim disku, un tagad priecājos. dzeru kõlu, tīru kõlu, bet sajūta tāda piedzerta. viegls reibums un maza gruzõna izjūta ieslīgusi manī.
vakar ar z. sēdējām kāpās, priecājāmies par saulrietu un par to kā jūra ar debesīm saskrien pēc skata kopā zūdot horizontam. ešs. skaisti tā teikt baudīt. un šodien pa dienu arī uz to pusi aizčāpojām. jā, es beidzot esmu bijusi nopeldēties jūrā ! ūdens visai auksts vēl, bet tas arī nekas. un vispār šodien esmu uzņēmusi tik daudz šķidrumu tik dažādos veidos, cik nu var.
bet vispārīgi, jūtos mazliet pazudusi. es nezinu, vai pašizgudrotās mini bohēmas dēļ vai kā. bet kurš tad lai man pasaka, kāda tad es būtu nezudusi? un vispār, pat nezinu ko iesākt ar dzīvi, tādēļ kā jau parasti plūstu pa straumīti. bet ziniet ko ? pēc vasaras šitais jāizbeidz. es jau zinu, ka visi jūs sakāt, ka nevajag atlikt, citādi nekad jau nebūs īstais laiks. es jau piekrītu, bet šoreiz tas citādāk.
un veltīšanos sev esmu pārdēvējusi pati savā prātā. nu ne pārdēvējusi gluži. bet nu, pamainījusi kā pati to uztveru. tagad tas izpaužās ne tikai baudīšanā, bet arī sevis izglītošanā pa dzīvei un visādi citādi sevis uzlabošanai. un tas, ka es sevi esmu nolikusi vienā no pirmajām vietām nenozīmē, ka man nav svarīgi citi. tā nemaz neprotu. gribas jau visiem savējiem palīdzēt un tā, bet jāiemācās, ka tā ir viņu dzīve, viņiem jādzīvo.
un vispār, ziniet ko man pašlaik patiešām prasās ? labi stingru apkampienu un dejot. jā, man pēdējā laikā nenormāli prasās iet dejot, tā pavisam muļķīgi, bet vispār dejot.
laikam jāiet ieliet vēl netīri neķītrā ķīmiski ķēmojošā susla. jap, es teicu susla. tas man jaunais lietojamais vārds, tāpat kā ķupķēze. un vispār, es varētu sākt cilvēkus par muļķa desām saukāt.