skaisti !

man pašlaik liekas, ka man laikam ir jauns mīļartists Awolnation.
šodiena bija iedvesmu un labas noskaņas diena.
es nezinu, kas tam par iemeslu, bet gribas darīt labu.
es laikam negavēšu ne uz ko, ja nu vienīgi to var skaitīt gavēšana uz negācijām un egocentrismu.
piefiksēju, ka tad, kad jūtos labi, ļoti pamanu citu sajūtas / garastāvokļus. kad par to ieminējos, man teica, ka man tā esot jā.
tāpēc vien vajadzētu visu laiku justies labi, lai beidzot izvilktu galvu pati no sava dibena un caur tiem negāciju mākoņiem, kurus pati sev esmu apvilkusi apkārt, ieraudzītu arī kādu citu bez sevis.
lai uzskaitītu dienas skaistumus būtu daudz jādrukā, tāpēc teikšu vien - ir tik labi.

never let your fear decide your fate
laikam vienkārši pavasaris galvā. nē, galvā ne. dvēselē.

es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

sasodīti skaista diena.

diena sākās ar vēlu rītu pēc vakardienas pasēdēšanas ar meitenēm līdz pussešiem rītā. pamazām sabozos augšā, piekārtoju dzīvokli līdz negaidīti dzīvoklī ieradās ne tikai brālis ar meiteni, bet pieciemojās arī vecāki un n. tā nu brālis pagatavoja viņa spešl kafiju ar putiņu un kanēli, piekodām pa kādai smalkmaizītei vai cepumam un fonā skanēja sen nedzirdētais gustiņš. iekšā pustumšajā dzīvoklī pa logu spraucās pāris pavasara saules stari. mirklis tā teikt.
pēcāk iešļūcu dzidriņās, vasaras pusgarajos svārkos, uzmetu jaciņu un devos uz māju mājām. tāda siltumdiena.
zinu jau zinu, ka ir sakrājušies nepadarīto darbu kalni, bet es izdošos tagad laukā padauzīties ar šuneli un paošņāt pavasara gaisa smaržu.