un vispār, pavisam droši zinu, sarunas baro manu dvēseli.

jauki ir paņemt brīvu dienu ( man bija attaisnojums, man bija mēģinājums ) un tad sēdēt saulītē uz soliņa grozīties un māt kursa biedriem, kuri iet mājās no skolas.
yes. un tagad mājās. jauki, ka mēdz būt arī jaukas dienas.

prieks, ka citiem prieks.

esmu pārliecināta, ka ar nelielu piepūlu tas spritual awakening will come. lai gan drīzāk laikam vajadzētu uzrīkot kārtīgu sevis attīrīšanu.
es nezinu, sagribējās tādu lietu piespraust.
bet nu jāturpina meklēt lielisku atspoguļojumu manai idejai par senlatvisku/puķu bērna/vasaras vienkāršai izlaiduma kleitai.

man pašlaik liekas, ka man laikam ir jauns mīļartists Awolnation.
šodiena bija iedvesmu un labas noskaņas diena.
es nezinu, kas tam par iemeslu, bet gribas darīt labu.
es laikam negavēšu ne uz ko, ja nu vienīgi to var skaitīt gavēšana uz negācijām un egocentrismu.
piefiksēju, ka tad, kad jūtos labi, ļoti pamanu citu sajūtas / garastāvokļus. kad par to ieminējos, man teica, ka man tā esot jā.
tāpēc vien vajadzētu visu laiku justies labi, lai beidzot izvilktu galvu pati no sava dibena un caur tiem negāciju mākoņiem, kurus pati sev esmu apvilkusi apkārt, ieraudzītu arī kādu citu bez sevis.
lai uzskaitītu dienas skaistumus būtu daudz jādrukā, tāpēc teikšu vien - ir tik labi.

never let your fear decide your fate
laikam vienkārši pavasaris galvā. nē, galvā ne. dvēselē.

es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

kaķis sēdēja klēpī, dusmojās uz austiņu mikrofonu un sita viņam. kad noņēmu mikrofonu, viņa uzbruka maniem cepures pušķīšiem.
un atcerējos šovakar, ka gribu dzīvot mazā mājiņā vai divstāvīgā dzīvoklī, gleznot un lai man vienmēr vāzē būtu mazliet maijpuķītes, puķuzirnīši, rudzu puķes vai frēzijas.
un gribas, lai tur ir labas grāmatas, lai varu tur sēdēt stūrī un gleznot. un lai tur ir foršas vecīgas lampas un daudz tējas un kafijas. vienmēr svaigi gatavota ēdiena smarža.
un lai ziemās pārnākot mājās var iešļūkt vilnas zeķēs, iekurt kamīnu, fonā uzlikt jauku mūziku un sasilt ne tikai no kamīna, bet no tā, cik mājīgi tur ir.
un lai ir kāds, kurš tevi tur sagaida, sasilda.
varbūt pat tas būtu mazs dzīvnieciņš?  bet par to vēl neesmu kārtīgi izdomājusi.
nedēļas nogalē staigājot pa Rīgu sajutu arī mazliet viņas šarma. varbūt kādu brīdi varētu arī tur padzīvoties, bet ne ilgi.
galvenais, lai jau ir tās mājas, kur jūties labi.
( this looks like how it should feel like )
 aizsapņojos.
nav tā, ka es pēdējā laikā būtu tur nenormāli laimīga, bet es vairākas reizes esmu saasarojusi acis no laimes.

dziesmu listē pēc kārtas skan tik īpatnējas noskaņas dziesmas, kā Woman Like A Man, Little Lion Man un Lesson Learned.par spīti tam, ka tur ir miljons citu dziesmu.
un visa tā noskaņa saskan ar manu noskaņu. pieriebusies tā sajūta, ka liekas, ka visi grib, lai sajūti kaut kādu vainas apziņu vai kaut ko tamlīdzīgu, kad tik sasodīti esi cīnījies par to mazo laimi, kas tev tagad ir.
šo nedēļas nogali aizdzīvojos pie q. un ir tik labi, ka var justies tik labi ar to, kāds viņa klātbūtnē esi. ne tikai labi, arī biedējoši.