visu laiku mācos, mācos, mācos.. nezinu kāpēc tā.

es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

ha.
vajag tikai aiziet nosnausties ar tekstu savai zemapziņai - kad pamodīsies, būsi priecīga.
un šeku reku. daudz izrunājos ar visiem.
tagad tikai jāpadara sakrātie darbi!

skapji vaļā, mantas pa gaisu. meklēju kaut ko hipijisku, jādodas pie a. kokteiļi, noskaņa un pārējie labumi.
vakar ar meitenēm vīnojām uz z. atgriešanos. tā mierīgi jauki.
mazas pārdomas pa prātu šaudās. laikam jāpielūko veikt izvēle, bet tā jau nebūtu tikai mana.

sidrs un frī kartupeļi brokastīs pie fonteina liek sajusties mazliet pohainam pat bez pohām.
vilkačošana iepriekšējā vakarā jūras malā gan bija negaidīti interesanta, būs jāaizved c. ar kādu dien.
nezinu vai pie vainas tas, ka par daudz laika pavadīju ar a., bet gala rezultātā ne viņa vien apgalvoja, ka zaudējusi prātu. pilsēta likās šizo, visas šīs aizvasarotās dienas liekas šizo un kaut kur mistiskā melnajā caurumā nozudušas. samulsums pa dzīvi. bet gan jau pāries. vai arī es likšu tam pāriet. jāsapurinās.

ps. pēc vakardienas strādāšanas uz zemeņu lauka man sasodīti sāp dibens.

šodien jāaizčāpo apciemot mazo kājtraumēto draudziņu. jāpalūko kā šai tur sokās un tā. sen nav sakampts tā kārtīgi.
ehh, tad jau mise, jāiepērk kaut ko vakariņām, jāiziet paskriet un tad mierīgs vakars pašai ar sevi un pāri palikušajiem mācību darbiem.
jā, tāds ir plāniņš.
aiziet!

ir īpatnēji, kad pavisam netīši uzduries savas labākās draudzenes klabei.

sēžu te tā uz grīdas un domāju.
vakar bija vīnošana ar mammu, brāli un māsu. vīnošana līdz vismaz 3iem naktī, protams, nozīmē arī miljards tēmu runāšana/aprunāšana. tētis Polijā, būs atpakaļ vien sestdien.
vairs nesanāk rakstīt. nedz šeit, nedz uz lapas. tā vienkārši, ne.
izrāde bija lieliska. arī dziesmas. piparmētru tēja gardā..
jāatrod motivācija, lai dotos uz pirmajām stundām. vienu brīdi bija, viņa zūd, motivācija, ne motivācijas iemesls.
sakarā ar to esmu nolēmusi savas domas par to salikt mazliet konkrētāk, kaut vai pašas apziņā. tā īsti jau ar savu haotismu, neizlēmību neizdosies.
svētdien bija saruna ar c. tā saruna, kuru plānoju jau mēnešiem. jāatzīst, negaidīta viņas reakcijas uz to visu, ko uzzināja. viņš? viņš viņai bija jau pateicis, pret ko es neiebilstu. viņa ir pārsteidzoši šajā jomā augusi, nobriedusi. tomēr man prieks, ka tas beidzot ir nolikts malā. un nav vairs tas muļķīgais čemurs mums pa vidu. ja man izdosies atrast savu dzīves naktsgrāmatu, tad pārdomāšu to visu uz papīra. to posmu, kuru beidzot patiesi izdodas noslēgt. un par to, paldies.
ar brāli runājām, cik daudz mūs cauri visam ir vilkusi adorācijas iespēja. viņš pat salīdzināja to ar bonusa stage iekš milk&nuts. visas dzīves laikā tev kaut kas jāsasniedz, jāsastopas ar problēmām, pretiniekiem, bet tur tam nav nozīmes. tu vari tikai iegūt.
un pa vidu tam bija arī z. vešana pirmo reizi uz fonteinu. bija jautri.
tagad gan, mazliet jānobeidz mācības un gulēt. cenšos saudzēt sirdi, eju laicīgi gulēt, ja neskaita īpašos izņēmumu gadījumus.

uz misi, pēcāk pagrabiņš un tad jau redzēs, iespējams došos pie c., iespējams, palikšu mierīgi dzīvoklī ar māsu vai brāli.
nesaistīti ar to.
notiek kaut kas dīvains.
esmu kļuvusi mazliet ambicioza. es gribu sasniegt. manī ir satraukums pa retam vakaram tāds, ka nevaru aizmigt. jaucas miljons domas pa galvu, un liekas, ka spēju sasniegt visu to, kas tai galvā jaucas.
un smieklīga sakritība ir tā, ka manās rokās vakar nonāca Ričarda Baha "Kaija Vārdā Džonatans Livingstons". pirmo reizi.
un tas notika tieši tagad.
un esmu apņēmusies darīt vienu lietu, ko iespējams man vajadzēja darīt jau sen. un man nav ne jausmas pie kā tas novedīs.
iespējams, viss saies pa grīsti, bet ja tā būs, tad tā būs lemts.
bet iespējams, tas beidzot būs nolikts malā.
patiešām pagātnē.

bija vienkāršs filmu vakars ar meitenēm. piparkūku cepšana, zefīriņu karsēšana un citi nieki.
pabeidzu analizēt dzejoli, lai mēģinātu paraut uz augšu literatūras atzīmi. man jau patīk tādas darbības, tomēr man tam ir vajadzīgs attiecīgais stāvoklis, tāpēc tas arī tika darīts vien tagad.
bet nu gan jādodas pie miera. rīt gaidāmi mazie labestības darbeļi. cerams, ka tiešām sanāks sagādāt tiem bērniem prieku.
gaidu mājās. visus. mammu. abas māšeles. jā.

Ir jau gandrīz gads apkārt. Es nezinu vai gluži skaitot dienās, nedēļās vai mēnešos, bet apmēram apstākļveidotās situācijās. Jāatzīst, ka sajūta īpatnēja. Nevaru īsti saprast, vai pat nav nepatīkama. It kā tiktu atrauts kaut kur atpakaļ, tātad, atrauts atpakaļ ari savā attīstībā. It kā nebūtu neko pa šo laika posmu sasniedzis. Bet nu tā jau arī gluži nav. Esmu citādāka. Nezinu vai labāka, vērtīgāka, pareizāka, bet savādāka noteikti. Tāds mulsums.

Nezinu kāpēc, bet man tīk šāds laiks. Vai tas tāpēc, ka tas tik ļoti līdzīgs manām iekšejām sajūtām, bet tas liekas skaists.

Tā sajūta ir dīvaina, kad liekas, tik ļoti gribas kādam uzticēties. Just tuvumu. Brīžiem man liekas, ka pieķertos jeb kuram cilvēkam, kurš pretim man nāktu. Liekas, ka, ja satiktu kādu, kas manī klausītos, es runātu. Runātu, raudātu un smietos, bet izkratītu visu, kas manī iekšā. Tomēr savā ziņā apzinos, ka tā nebūtu. Tad ja tā būtu, tad jau sen būtu to visu izgāzusi virsū kādam, jo nav jau tā, ka nav neviena ar kuru runāt.

Tā nu es esmu, ar to kas manī. Nav jau tā, ka es justos tik slikti, nē. Šis vienkārši ir tāds interesants periods, vēl nepiedzīvots.

Tā nu es esmu. Tā nu es skrienu. It kā vēlme saukt šo par sajūtu rudeni. Pat tad, ja tā gluži nav. Ir tik daudz potenciālu domu un sajūtu, bet tajā pat laikā, tās tiek atliktas malā. Ne jau speciāli. Vienkārši skrienu. Neapzināti. Eju, daru.

Pat tad, kad ir laiks, atrodu kaut ko, ko parasti nedarītu, un padaru.

Domāju un nedomāju.

Nu labi. Pietiek domāt to visu. Jāatgriežas pie skolas darbiem sakrājušiem.

egocentrisms. cerams šī nav tā reize, kad cita acī skabargu redzu, bet savējā baļķi ne. bet laikam der par to padomāt. nav īsti vēlme kādam gandēt garīgo, kā viņa to pēdējā laikā dara man.

ps. man trūkst manu māšeļu. jā, varbūt ir savs šarms, nu noteikti ir savs šarms dzīvoties vienai gandrīz, bet man viņas trūkst.