zinu jau - būs tomēr atkal jāpiemet plānotājs pilns ar visām iespējamajām aktivitātēm.
kad man nav tā brīvā laika, es nevaru to pavilkt, gan morāli, gan fiziski, bet tagad, kad esmu atmetusi to visu jūtos nekāda. pati sev krītu uz nerviem. nav jau tā, ka nedaru neko vai, ka būtu daudz brīva laika. galīgi ne, bet vienalga iekšā tas tukšums un neapmierinātība ar sevi.
varbūt vienkārši jāatsāk rakstīt. tīri dvēselei.

man ir pilnīgi piedrāzt. es zinu, ka tajā nedēļas nogalē man ir jāpiedalās vismaz divos pasākumos reizē, bet es gribu būt tajā trešajā pasākumā vismaz tās pāris stundas un man ir vienalga, es tur būšu.

whole world under my feet

pēc dabas esmu pilnīgs sliņķis. brīžiem tik tiešām uzvedos kā tas dzīvnieks.

tomēr, kad darbojos tā kārtīgi ar atdevi, es jūtos tik piepildīta, ka neticu, ka esmu radīta savādākai dzīvei.

man liekas, ka es tiešām spētu atrast līdzsvaru starp to plānotājs melns piedrukāts dzīves skriešanā un visas dienas noņuņņošanu gultā, kādam azotē, kad aiz loga līst.

sen nebija bijis šis trakais nelīdzsvarotais hiperaktīvisms, kurš man rodas pēc negulētas nomācītas nakts.

nav ne vainas, nav ne vainas.

spriežot pēc tuvākā mēneša plānu skata, tādas naktis drīz jau atkal nebūs retums.

One day baby, we'll be old

Oh baby, we'll be old

And think of all the stories that we could have told.

 smaids!

bet varbūt tomēr jāsāk prasties, ka tas ir uz labu ?

nošmaucos no stundām pēdējam, atnācu pie q., dzeru kafiju un drīz laikam iešu cept viņam pankūkas, ar kurām viņu sagaidīt.

būtu jākrāmē koferveidīgais, bet slinkums domāt, ko jāņem līdzi. tad nu sākās saspiesto plānu vasaras puse. nepatīk man, kad jāizvēlas starp vairākām lietām, kuras gribu.
 rīt braucam laivot ! ievilksies tas viss uz kādu nedēļu. labs veids kā atslēgties no ierastā negulēšanas, dzeršanas, ballēšanās perioda. noderētu tik vēl saņemties pie grēksūdzes aiziet.
vakar pasēdējām ar draudziņiem tā mierīgi. [ ir jautri iedzert pirms ballītes un ierasties mazliet vēlāk, izpaliek tas posms, kad visi tādi nekādi vēl] jāatzīst tam par iemeslu bija vien brāļa patreizējais dvēseles stāvoklis. viss ripo greizi. brīnos kā viņš šitā turas. abas ar z. pielauzām visus[počti] aiziet uz jūru naktī nopeldēties - kā man tīk. smieklīgi un tajā pat laikā kaitinoši, kad visi vienmēr satraucās, ka eju par dziļu jūrā. gribas teikt - mind your own business, bet ir jau tīri jauki.

sidrs un šokolāde sēžot kāpās, galīgi nav uz mācībā rosinoša atmosfēra.
un mani kaitina tā šņaukāšanās, kakla un galvas īdēšana un temperatūras sajūta.
un tā es turpinu atlikt darbus ar vien uz pēdējo mirkli.
āh, un nedēļas nogaļu plāni sāk pārslāņoties pamatīgi. juceklis čuķ.

šodien jāaizčāpo apciemot mazo kājtraumēto draudziņu. jāpalūko kā šai tur sokās un tā. sen nav sakampts tā kārtīgi.
ehh, tad jau mise, jāiepērk kaut ko vakariņām, jāiziet paskriet un tad mierīgs vakars pašai ar sevi un pāri palikušajiem mācību darbiem.
jā, tāds ir plāniņš.
aiziet!

galvā pieskricelējam pāris dienas darbus, kurus dosimies paveikt. nekas jau tāds svarīgs, tik cik pašam savas attīstības dēļ, kuru pēc svētceļojuma esmu iemetusi diezgan augstu savā dzīves listē.
vakar sēdējām ar mājiniekiem un zilo a. un z. malkojām vīnu un vērojām zvaigznes, un gaiņājām knaušus prom. dīvaini, ka nebija viņi man vēl apnikuši pēc svētceļojuma. [jap, zilais a. un brālis arī mums pievienojās, kas jāatzīst bija visai izdevīgi, jo tā rezultātā nopelnīju vakara masāžu un pāris somu nēsāšanas]
tā nu jā, es jau zinu, ka diena jau vispār pusē, tāpēc gluži vērtīga viņa neizvērtīsies, bet nu, lai jau.
vakarā vajadzētu ar māšeli sazināties, vismaz ar vienu no viņām.