liktens_humors
12 November 2012 @ 08:51 am
 
šorīt no rīta, kad braucām Liepāju, kad viņš mani apķēra, likās - citādāk nevar būt un nemaz i nevajag.
tagad tik ļoti kārojas aizmukt prom uz kādu nedēļu. nekādu pienākumu, nekādas skriešanas, nekāda stresa.
bet ne. jāturas, un kas to lai zina, cik ilgi vēl.
gribu ziemassvētku sajūtu un vārdos neizsakāmu mieru.
 
 
dungo: klusums
 
 
liktens_humors
04 November 2012 @ 10:14 am
 

whole world under my feet

pēc dabas esmu pilnīgs sliņķis. brīžiem tik tiešām uzvedos kā tas dzīvnieks.

tomēr, kad darbojos tā kārtīgi ar atdevi, es jūtos tik piepildīta, ka neticu, ka esmu radīta savādākai dzīvei.

man liekas, ka es tiešām spētu atrast līdzsvaru starp to plānotājs melns piedrukāts dzīves skriešanā un visas dienas noņuņņošanu gultā, kādam azotē, kad aiz loga līst.

sen nebija bijis šis trakais nelīdzsvarotais hiperaktīvisms, kurš man rodas pēc negulētas nomācītas nakts.

nav ne vainas, nav ne vainas.

spriežot pēc tuvākā mēneša plānu skata, tādas naktis drīz jau atkal nebūs retums.

One day baby, we'll be old

Oh baby, we'll be old

And think of all the stories that we could have told.

 smaids!

 
 
dungo: One Day, Reckoning song - Asaf Avidan & The Mojos