šorīt no rīta, kad braucām Liepāju, kad viņš mani apķēra, likās - citādāk nevar būt un nemaz i nevajag.

pārbraucām mājās. pret durvīm atstutēti četri lielie kartupeļu maisi pilni ar burkāniem.
laikam pāragra Ziemassvētku dāvana no kāda !
noskatījos un noklausījos lūk šo un radās mazu liet tā Ziemassvētku sajūta, kas šogad slēpjas.
tas bija skaists sapnis, bet tagad laikam jāiet gulēt.

tie ziemassvētki nāk. un vispār laiks nāk un iet steidzinātiem soļiem. un kur tas gads palika ?
un cilvēki ir nozuduši no apvāršņiem. un tas jau ir tikai laika jautājums, kad kāds teiks, ka es esmu nozudusi no apvāršņa, jo tā jau ir un tā tas būs.
un vispār nāk kaut kāda gada beigu sajūta. sajūta, ka jāsakārto sevi.? gribas rekolekcijas. gribas uz grēksūdzi. gribas saņemties. gribas jauki nobeigt gadu.
un gribas arī lai pēdējais šīs skolas gads izvēršas jauks.
daudz ko gribas, problēma, ka maz daru. he he.
jāpamēģina sastādīt kaut kādu to do list , citādāk galīgi neizdodas.