bardaks, cilvēki un kņada apkārt, bet man pie kājas, man ir mūzika ausīs un miers sirdī.

glāze vīna vienā rokā, Jūrzemes burvis otrajā. veicinu prātu filozofēt par to, ko rīt par to visu stāstīt filozofijā.

šorīt no rīta, kad braucām Liepāju, kad viņš mani apķēra, likās - citādāk nevar būt un nemaz i nevajag.

ar q. pāris dienas dzīvojāmies zem palmas. ne jau siltajās zemēs, tepat otrā stāvā.
bet nu no miera ostas atpakaļ realitātē.
mm.. pietrūks tas bez stress, harmonija un smaidi. nez.
šodien gan šis tas satrauca, bet cerams, ka tas var tapt labots.

gribēju tikai sacīt, ka pēc skolas mani mājās sagaidīja kārtīgas, cienīgas pusdienas kopā ar tēti un brāli. lēna pastaiga uz "olu", mierīgā gaisotnē noskatīta filma ar pāris dūmiem ūdenspīpes. sen nebija vilkti. un tad jau mierīgs čāpojiens atpakaļ mājās. it kā nekas īpašs, bet, kad pats tam velties, tad liekas tā harmoniski un skaisti.

prasās pēc kaut kā skaista un mierīga.
nesteidzīga.
gribas kaut kur ārpus ikdienas un tā.
laikam vienkārši [kas nav tik vienkārši]atrast to tepat uz vietas, ik dienā.

hokeja sezona pamazām atsākas, tas tāds, sava veida mazais prieciņš būs uz kādu laiku.
tikko izkāpu no dušas, noskaloju arī mazo iegruzījienu, kas bija nemanot piemeties. tagad tik uz mikriņu, lai satiktu beidzot māšeli, kura atgriezusies, un to atgriešanos arī nosvinētu ar brenguli un fontein friškām! cerams vakars izvērtīsies jauks. patiesībā prasās gar jūru tāpat vien pa nakti pavazāties.
bet rīt jau pašā agrumā jādodas atpakaļ, nevar jau tik vien kā izklaidēties.
par miera ostu, uz kuru māsa grib aizraut. jā, es labprāt aizdotos tur dziļajos laukos, mežos pie saviem vecvecākiem, tiem, kuri sen nav redzēti. tomēr tas nav ar tādu mērķi kā viņai, zin kā, miera osta katram sava. sapratu vienkārši, ka ļoti gribu viņus satikt. arī šuneli turienes apraudzīt, kā jūtās viņš pēc visām tām operācijām un tā. un vispār, kā nekā, tur pavadīti krāšņākie bērnības mirkļi.
še tev dzīve. laikam jau tādas negāciju domas jāatmet, ja gribas tādu harmozinētu, skaistu dzīvi nodzīvot.