dzert vīnu, saskandināt pašai ar sevi, lūkojoties spogulī.

atgriežoties pie sportošanas, atgriežos arī pie Awolnation. 

vakardienas teātra izrādē labi skaļi skanēja gangnam style. un jā, skaņu sistēma tur laikam ir laba, bet es jau no tādām lietām neko nesaprotu. tas gan šajā stāstā nav svarīgi.

vakar vakarā pēc Svētās Mises ne tikai pasmējāmies paši par sevi, bet arī jauki sanāca atslēgties no ikdienas.

ir tikai dažas dziesmas, kuras liek man vēderā visam sagriezties, pilnīgi bez jebkāda iemesla. pat neklausoties lirikā.

tiek runāts par dzīves melnrakstu neeksistēšanu, iedvesmām un dzīves mērķiem, kuri eksistē tieši priekš - tagad.

radio sāka skanēt Jason Mraz - Life is Wonderful . 

nezinu, ko iesākšu ar nākotni. pašlaik laikam spīd brīvprātīgais, bet es nezinu. itin nemaz.
vēl divi eksāmeni. viss kas notiek, bet nav dvesmas piespraust.
es protu baudīt gan būt vienai, gan kopā ar kādu. tomēr, kad esmu pilnībā tā dziļi ar kādu kopā, tad, laikam, neprotu domāt kā indivīds.
vai kā tur to sauc.

vīns, hokejs un edavārdi.
gaidu māsu mājās, dienas divas palikušas.
eksāmeni ar tepat aiz stūra. tad redzēs, ko dzīve tālāk nesīs, jo pati neredzu.
laikam tomēr esmu tuvredzīga.

esmu tāds cilvēks, kuram patiess ir svarīga pašam sava telpa. un lai tā sava telpa ir tieši tāda, kādu to vēlos.
šķiršanās brīžos lielākais mierinājums ir prieks par kaut kā jauna sākumu.
I feel it.
Oh tonight's the kind of night
Where everything could change
looking back in the past I have come to a conclusion - that kind of night / day is everyday of our life.

man pašlaik liekas, ka man laikam ir jauns mīļartists Awolnation.
šodiena bija iedvesmu un labas noskaņas diena.
es nezinu, kas tam par iemeslu, bet gribas darīt labu.
es laikam negavēšu ne uz ko, ja nu vienīgi to var skaitīt gavēšana uz negācijām un egocentrismu.
piefiksēju, ka tad, kad jūtos labi, ļoti pamanu citu sajūtas / garastāvokļus. kad par to ieminējos, man teica, ka man tā esot jā.
tāpēc vien vajadzētu visu laiku justies labi, lai beidzot izvilktu galvu pati no sava dibena un caur tiem negāciju mākoņiem, kurus pati sev esmu apvilkusi apkārt, ieraudzītu arī kādu citu bez sevis.
lai uzskaitītu dienas skaistumus būtu daudz jādrukā, tāpēc teikšu vien - ir tik labi.

never let your fear decide your fate
laikam vienkārši pavasaris galvā. nē, galvā ne. dvēselē.

kaķis sēdēja klēpī, dusmojās uz austiņu mikrofonu un sita viņam. kad noņēmu mikrofonu, viņa uzbruka maniem cepures pušķīšiem.
un atcerējos šovakar, ka gribu dzīvot mazā mājiņā vai divstāvīgā dzīvoklī, gleznot un lai man vienmēr vāzē būtu mazliet maijpuķītes, puķuzirnīši, rudzu puķes vai frēzijas.
un gribas, lai tur ir labas grāmatas, lai varu tur sēdēt stūrī un gleznot. un lai tur ir foršas vecīgas lampas un daudz tējas un kafijas. vienmēr svaigi gatavota ēdiena smarža.
un lai ziemās pārnākot mājās var iešļūkt vilnas zeķēs, iekurt kamīnu, fonā uzlikt jauku mūziku un sasilt ne tikai no kamīna, bet no tā, cik mājīgi tur ir.
un lai ir kāds, kurš tevi tur sagaida, sasilda.
varbūt pat tas būtu mazs dzīvnieciņš?  bet par to vēl neesmu kārtīgi izdomājusi.
nedēļas nogalē staigājot pa Rīgu sajutu arī mazliet viņas šarma. varbūt kādu brīdi varētu arī tur padzīvoties, bet ne ilgi.
galvenais, lai jau ir tās mājas, kur jūties labi.
( this looks like how it should feel like )
 aizsapņojos.
nav tā, ka es pēdējā laikā būtu tur nenormāli laimīga, bet es vairākas reizes esmu saasarojusi acis no laimes.

netīši uzraku Gustavo un Instrumenti
ik pa mirklim uzrodas sajūta pēdējā laikā, ka viss tik tiešām ir otrādāk, pat nekam nemainoties.

teikšu kā ir - šodiena bija dranķīga.
cik reizes bija jāsavācās, lai nesāktu skolā raudāt tā kārtīgi. dzīvoklī vairs nesavācos. sen nebija tiešām pretīgi skumīga sajūta.
bet nu es sevī iegruzu prieku. un man pat mazliet sanāk. mazliet gadu vecu pašas rakstītu uzmundrinošu iedvesmojošu tekstu un aidā !
un vēl brālis izķeksēja no telefona manu atmiņas karti [ to kuru dzērumā jau sen iestūķēju nevis caurumā paredzētajā, bet aiz tā ] un nu man ir mūzika aušos. oh yeah.
tagad ir cerība, ka līdz rītdienai iedvesma dzīvei nezudīs. kā nekā pati tak teicu, nevar visu laiku čīkstēt, ja neko nedari lietas labā!
iedvesmā pat piekritu aizdoties uz to aizputi. to gan droši vien nožēlošu, bet ko nu tur daudz.
žēl, ka tā iedvesma neiedarbojas uz ekonomikas pārsprieduma drukāšanu.

ahh. grāmata un stereomood.com lasīšanas noskaņas mūzika uz ausīm, lai apslāpētu apkārt notiekošo. un vel tējas krūze.
tik jauki izrauties no tās trakās, stresainās ikdienas rutīnas šādi.
biju šodien uz bibliotēku, piereģistrējos un uzmeklēju kādu grāmatu angliski. nu manās rokās stāv paplukusi grāmatele -  Mario Puzo "Fools Die". es gan nemēdzu tādas lasīt, bet tieši tāpēc.
no rīta jau noskaņojos, ka būs laba diena. darīju visu, lai tāda būtu. tēja termosā uz skolu, mūzika jau dušā, utt. un ir labi tiešām.
ja neskaita to, ka esmu pirksta invalīds uz doto momentu. kaut kas, nez kas, bet piedurties nevaru. tagad lieku kompreses un metu visu pie zemes, jo tā redz labā roka vēl pietam.
rīt uz pirmo radošo darbu tikšanos or smt, un tad parīt jau paceļoties. palūkot kā citur Latvijas ceļos izskatās.
aij aij aij, temperatūra sakāpusi augšā ar. bet nav laika slimot.
nebūs organism, nebūs.
pacieties.
jā, ieraugot, ka daži dzīvo uz depresīvas nots tik tamdēļ, ka slinkums, gribot negribot, prasās pie savas laimes piestrādāt.