man pašlaik liekas, ka man laikam ir jauns mīļartists Awolnation.
šodiena bija iedvesmu un labas noskaņas diena.
es nezinu, kas tam par iemeslu, bet gribas darīt labu.
es laikam negavēšu ne uz ko, ja nu vienīgi to var skaitīt gavēšana uz negācijām un egocentrismu.
piefiksēju, ka tad, kad jūtos labi, ļoti pamanu citu sajūtas / garastāvokļus. kad par to ieminējos, man teica, ka man tā esot jā.
tāpēc vien vajadzētu visu laiku justies labi, lai beidzot izvilktu galvu pati no sava dibena un caur tiem negāciju mākoņiem, kurus pati sev esmu apvilkusi apkārt, ieraudzītu arī kādu citu bez sevis.
lai uzskaitītu dienas skaistumus būtu daudz jādrukā, tāpēc teikšu vien - ir tik labi.

never let your fear decide your fate
laikam vienkārši pavasaris galvā. nē, galvā ne. dvēselē.

ahh. grāmata un stereomood.com lasīšanas noskaņas mūzika uz ausīm, lai apslāpētu apkārt notiekošo. un vel tējas krūze.
tik jauki izrauties no tās trakās, stresainās ikdienas rutīnas šādi.
biju šodien uz bibliotēku, piereģistrējos un uzmeklēju kādu grāmatu angliski. nu manās rokās stāv paplukusi grāmatele -  Mario Puzo "Fools Die". es gan nemēdzu tādas lasīt, bet tieši tāpēc.
no rīta jau noskaņojos, ka būs laba diena. darīju visu, lai tāda būtu. tēja termosā uz skolu, mūzika jau dušā, utt. un ir labi tiešām.
ja neskaita to, ka esmu pirksta invalīds uz doto momentu. kaut kas, nez kas, bet piedurties nevaru. tagad lieku kompreses un metu visu pie zemes, jo tā redz labā roka vēl pietam.
rīt uz pirmo radošo darbu tikšanos or smt, un tad parīt jau paceļoties. palūkot kā citur Latvijas ceļos izskatās.
aij aij aij, temperatūra sakāpusi augšā ar. bet nav laika slimot.
nebūs organism, nebūs.
pacieties.
jā, ieraugot, ka daži dzīvo uz depresīvas nots tik tamdēļ, ka slinkums, gribot negribot, prasās pie savas laimes piestrādāt.

ha.
vajag tikai aiziet nosnausties ar tekstu savai zemapziņai - kad pamodīsies, būsi priecīga.
un šeku reku. daudz izrunājos ar visiem.
tagad tikai jāpadara sakrātie darbi!

vakar trīs ar pusīti stundas dzejas. dažādas. vecas, jaunas, ar smiekliem, ar sāpēm.
bija labi. atsita tādā tīkamākā notī. pēcāk ar z. aizgājām pie kanālmalas izsūkt alu un uzēst vakariņas. kad devos mājās piedzīvoju to, kā kādu laiku nebija bijis. to, kas vienmēr bijis manas dzīves sastāvdaļa. pastaiga cauri pilsētai, vakaram pārvēršoties par nakti, lēnām, skaisti baudot. tā ka pārņem sajūta, ā jā, tamdēļ es šo vietu tik ļoti mīlu. šī apziņa kādu laiku bija tikai kā atmiņa, ka tā vienmēr bijis.

ir jauki paņem vēlo rītu un ierasties skolā vien ap divpadsmitiem.
lēnām mierīgi pamožamies, paklausamies labu mūziku, palūkojamies labas bildes, lēnam pabrokastojam..
pēc skolas beidzot jāaiziet uz norunāto tikšanos ar ārstu. tad nu redzēs kādus izskaidrojumus sagudros maniem simptomiem. galvenais, lai to visu varētu dabūt prom.
un man patiesi svarīgāks ir process. vakardien brālis teica, ka es tāda labi noskaņota atgriežos no scenogrāfijas[tekstā turpmāk vienmēr pieminēta tā, lai arī tā nebūt nav scenogrāfija. tā vienkārši ir vieglāk noformulēties] un tā patiešām mazliet ir! lai arī pagaidām man neko sakarīgu izdomāt vai saskicēt neizdodas, tomēr mīlu to procesu. mīlu vērot radošus cilvēkus ideju rašanās procesā. mīlu novietoties netradicionālā vietā telpā un mēģināt kaut ko no prāta izlobīt pati. ehh.
un nu, ja šis skaistums ir tevī, ej dzīvē un dāvā to citiem.

Joined at the soul with a pair of headphones
We need nobody to let ourselves go

mēģinu sevi noskaņot uz pozitīvas nots ar Train - If It's Love klausīšanos. patīk meldiņš. tīri labi izdodas, bet šis noskaņojums galīgi nesaskan ar kārtīgu mācīšanās sesiju, kas būtu vajadzīga.
tā kā mans ieilgušais klepus ir pārvērties par traki kaitinošu, nepārstājošu klepu un paķēris līdzi vēl neciešamas kakla sāpes, tad nu bez savas plāksnītes dekatilena, es siekalas norīt, papusdienot vai pažāvāties nevaru.
mierinu sevi ar domu, ka jādarbojās vien vēl rītdien. tad piecas dienas gandrīz praktiski brīvas. he. pa vidam vēl baigais raduradu pasākums sakarā ar opja 80 gadu jubilācijas un 18tā novembra apvienojumu. man kaut kā tomēr patīk tā, ka sanāk tā šiki atzīmēt katru gadu to 18to datumu !
un par spīti visiem dranķiem un problēmām, gribas jums pateikt -

pasmaidiet mazie !