vakar trīs ar pusīti stundas dzejas. dažādas. vecas, jaunas, ar smiekliem, ar sāpēm.
bija labi. atsita tādā tīkamākā notī. pēcāk ar z. aizgājām pie kanālmalas izsūkt alu un uzēst vakariņas. kad devos mājās piedzīvoju to, kā kādu laiku nebija bijis. to, kas vienmēr bijis manas dzīves sastāvdaļa. pastaiga cauri pilsētai, vakaram pārvēršoties par nakti, lēnām, skaisti baudot. tā ka pārņem sajūta, ā jā, tamdēļ es šo vietu tik ļoti mīlu. šī apziņa kādu laiku bija tikai kā atmiņa, ka tā vienmēr bijis.