23 November 2014 @ 12:58 pm
Saturn moving to 8th house till 2017 December  

In the Desert

In the desert
I saw a creature, naked, bestial,
Who, squatting upon the ground,
Held his heart in his hands,
And ate of it.
I said: "Is it good, friend?"
"It is bitter -- bitter," he answered;
"But I like it
Because it is bitter,
And because it is my heart."

 
 
22 November 2014 @ 11:00 pm
.  
"terrible is the lonely desert of not being true to oneself." /jaspers/
Tags: ,
 
 
22 November 2014 @ 10:20 pm
te tā novēloti, bet papriecāšos par pirmā sniega esamību  
Untitled | via Tumblr
 
 
22 November 2014 @ 08:10 pm
 
Darba diena, kurai bija plānots pabeigties 14:00, joprojām turpinās.
Un ilgs vēl vismaz stundu
 
 
22 November 2014 @ 03:46 pm
hint  
''Cilvēkiem kuri ir atmetuši smēķēšanu sapņi ir spilgtāki nekā tiem cilvēkiem kuri turpina smēķēt, un pat spilgtāki nekā cilvēkiem kuri nekad nav smēķējuši.''


Tad redz kur tas suns aprakts.
 
 
22 November 2014 @ 02:54 pm
 
Sestdiena darba diena. vismaz īsa.
Artificial egg un citi.

Mājās, dzert tēju un vismaz 30min. forever alounā žlembāt nesagraužamas ķiplokmaizītes .. . ķēķī :D
 
 
22 November 2014 @ 01:44 am
 
nu ir pienācis tas brīdis, kad es arvien mazāk tieku galā ar visu to, kas man ir jāizdara. man turpina uzkraut arvien jaunus darbus un pienākumus, un, šķiet, ka tūlīt, tūlīt es sabrukšu pavisam. man ir apnicis katru vakaru bezjēgā raudāt, dzert galvassāpju tabletes un mēģināt vākt sevi kopā. jo man nesanāk. man fakin nesanāk.
 
 
21 November 2014 @ 11:59 pm
.  
gribās tos skaisti apgarotos un sevi atradušos sakrāmēt ap sevi aplītī, lai ir tur, blakus, uz ko skatīties. jo es pat kaut kā noraustos pateikt, cik skaisti bija. it kā man nepienāktos. nieki.
aizgājušajā vasarā visur kur tika dziedāts. nemāku, bet pie katra ugunskura sanāca, un uz upes un kur tik vēl. balss jau nemaz nav, bet kaifs tāpat, no procesa. kaut kas tur ir.

garšo beaujolais noveau. tāds jēls vīns man pat patīk.
 
 
dungo: banks
 
 
21 November 2014 @ 07:35 pm
 
man liekas,ka ir labi.
ir labi?
 
 
dungo: Pearl Jam
 
 
21 November 2014 @ 05:38 pm
 
Lūk, stāvu vienā pasākumā, tāda visa tikko apbalvota. Ar puķēm, dēlīti, dāvanu maisiņu, vēl kaut ko apkrāvusies.
Pieņemu apsveikumus no pazīstamiem un svešiem ārā nācējiem, paralēli skatos neatbildētos zvanus mobilajā.
Tad pēkšņi no plūsmas uz kafijas galdu atdalās viens kungs, pienāk man klāt ar tekstu:
- ja jūs mani bildēsiet, dabūsiet pa seju

izrādās, viņam ir pat vesela fanu grupa:
https://www.facebook.com/partybomzi?fref=ts
 
 
21 November 2014 @ 03:28 pm
 
man kā jau visiem cilvēkiem, nepatīk diezgan daudz lietu, bet visvairāk es nevaru izturēt gaidīšanu.
vienalga vai jāgaida man, vai jāgaida uz mani.
bet vēl trakāk ir, kad tev pasaka termiņus, kuri ir iztecējuši, bet nekas nenotiek. arī tad vienīgais, ko vari darīt ir stulbi gaidīt.
 
 
21 November 2014 @ 12:30 pm
 
sajūta,ka kaut kas slīdz caur pirkstiem,bet tai pat laikā rāpjas atpakaļ.
tā lēnām laikam pieņemas jauna dzīve.
pagrabā šorīt salst, jāiet meklēt piedzīvojumi zem pelēkajām debesīm.
 
 
dungo: Nick Cave
 
 
21 November 2014 @ 01:11 pm
.  
izprintēšu sev sarakstu par produktivitātes būstošanu un 7us nelaimīgu cilvēku ieradumus, lai laicīgi var uzsākt jaunā gada apņemšanās. 
bet vispār, esmu nogurusi un man ir skumji. vai skumji tāpēc, ka nogurusi, vai vienkārši tāpēc, ka laiks tik mežonīgi ātri skrien un ir mazāk kā mēnesis līdz ieiešanai jaunā vecuma ciparā, vai tāpēc, ka vēl kaut kāpēc. kas to lai zina.
 
 
21 November 2014 @ 12:47 pm
 
Šī gada laikā esmu satikusi divus cilvēkus, kuri ir pārliecināti, ka viņi būs nākamie prezidenti.
 
 
21 November 2014 @ 01:56 am
snieg un snieg.  
Dvēselē snieg. Skaisti tā būt. Es pati sev vissvētākais templis un mīlestība.
Brīva un laimīga.
 
 
dungo: Kronos Quartet- The beatitudes
 
 
21 November 2014 @ 12:27 am
 
  šodien atvadījos no vasaras, skatoties kā attālinās Sicīlijas sala. ļāvu saulei vēl pēdējo reizi sakarsēt vaigus. baltu putojot dzidrzilo jūru, kuģīs veda atpakaļ uz kontinentu. šauruma vidū skatiens pievērsās okeāna virzienā apspīdētajam horizontam. tukšie kilometri. šis bagātais ūdens vairs nešķir no man svarīgākā, beidzot esam uz vienas zemes. atvadījos no palmām un kaktusu augļiem tik sulīgi sarkanajiem. neaptverami daudz tika atstāts uz šīs salas. veselas pilsētas iemīļotas un desmitiem cilvēku, pat daži mājdzīvnieki. cita pasaule. cita dzīve.
  atgriešanās Romā liek justies kā mājās. jau zināmas ielas un draugi. nekādu problēmu. pats vakars arī skaists un veiksmīgs. saulriets krāsoja debesi pat zaļganīgos toņos, kalnu silueti iezīmējās aizvien tumšāki, pilsēta izskatījās kā izlieta zvaigžņu jūriņa starp tiem. te beidzot arī redzams rudens. ķermenis atpazīst, viss atkal līdzsvarā, es dodos pareizajā virzienā. šī sajūta bija pametus, kad aizdevos vēl tālāk uz dienvidiem. bet tad sirdsbalss vairs neizturēja, lika mainīt plānus, apgriezties uz papēža un desmit stundās pieveikt jau pusi ceļa.
  divas trīs pieturas uz tad mājas, Liona.



 
 
20 November 2014 @ 05:39 pm
 
nācu no universitātes ar laimes sajūtu vēderā.
nē,viss nav labi un viegli,gandrīz pretēji, bet ir laimes sajūta.
ir cilvēki un lieliskas lekcijas un skaļi smiekli.
ir cilvēki.
 
 
19 November 2014 @ 10:37 pm
.  
bdeja samīļoja un nomierināja. kā reiz vajadzēja to sevis un kustības baudīšanas prieku :)
atnācu mājās un atkal dabūju pa pirkstiem ar elektrību. man stāsta, ka statisko. un ka esmu neriktīgi salādējusies dēļ vilnas valkāšanas. pa lielam man vienalga, bet nepatīk, ka pret mani šitā izturas gan tvaika nosūcējs, gan krāns.
 
 
19 November 2014 @ 10:42 am
 
 
 
19 November 2014 @ 10:14 am
.  
galva sāp no neizgulēšanās un kaut kā tā īsti arī neatpūtos. mēs mājas varam sacensties, kuram vairāk darba, lielāks nogurums un kurš vairāk gaida janvāri. es tik tiešām gaidu, jo, kā jau katru gadu, šķiet, ka visiem dzīve izbeidzas tieši decembrī.