01 March 2015 @ 08:29 pm
 
jūra, miers, cigaretes un kāds, ar ko kopā paklusēt.

ir kaudze neizdarītu darbu, bet, kas gan ir vēl viena diena salīdzinājumā, ar visu to laiku, kas jau sen palaists garām ?
 
 
01 March 2015 @ 07:10 pm
.  
skatos uz kalendāru un domāju, kur gribēšu saslimt. kakls kņud, iesnas tek un šķaudīt šķaudu, tātad izejas pozīcija pareiza.
 
 
01 March 2015 @ 05:29 pm
2014 gada labākā filma - Birdman  

Mike Shiner: Popularity is the slutty little cousin of prestige.

Lesley: Why don't I have any self respect?

Laura: You're an actress, honey.


Riggan: Why did we break up?

Sylvia: Because you threw a kitchen knife at me. And an hour later you were telling me how much you loved me.


That's what you always do. You confuse love for admiration.

Putnucilvēka kosķūms bij stilīgs.
 
 
01 March 2015 @ 05:06 pm
time is divided in two parts - before this, and after this.  
''ja viņš cieš, tad labāk likt uz LIELO čuču. :( ''


Vai es spētu pārdzīvot divas beigas?
Meklēju un gaidu, kad kāds cits pateiks un noņems šo atbildības nastu no manis.
Vecais stāsts par sevi un vieglākajiem ceļiem.
 
 
01 March 2015 @ 01:38 pm
theory of everything  
Jane Hawking: What about you? What are you?…

Stephen Hawking: Cosmologist, I’m a Cosmologist.

Jane Hawking: What is that?

Stephen Hawking: It is a kind of religion for intelligent atheists.
 
 
01 March 2015 @ 01:30 pm
 
march

Untitled
 
 
01 March 2015 @ 09:39 am
 
Šonakt slēpoju, skrēju pa zaļām kalnu virsotnēm un mazgāju muti dzidrā kalnu strauta ūdenī.
Biju viens, un brīvs un laimīgs. Tad uzradās cilvēki..
 
 
28 February 2015 @ 02:09 pm
 
Man šķiet, ka tās nav pārmaiņas no kā es baidos, es baidos palikt tāds pats.
 
 
28 February 2015 @ 02:05 pm
paradoksi  
Sāpīgi un skumji par visu un daudz ko .
and all of a sudden i felt really tired. like the world has drained me for everything i had.

Bet ne , ne , jābūt stipram kā nāves, tā aiziešanas priekšā.
Jo vienīgis, kas no astotnieka man spiež acīs ir ''kaut kam ir jāmirst, lai kaut kas dzimtu.''
 
 
28 February 2015 @ 01:58 pm
 
Drausmīgi skatīties uz vārgu un slimu dzīvnieku. Ja viņam sāp un ir ļoti, ļoti slikti..varbūt tas tiešām ir jāizdara.
 
 
27 February 2015 @ 10:03 pm
 
kā mēs visi zinām, tad mūsdienās alerģijas, īpaši bērniem, nav reta parādība. un tie, kas pazīst mani, zin, ka man ar alerģijām ir savas un ļoti nopietnas attiecības. dažreiz intereses pēc palasu kādus rakstus vai pat komentārus par šo tēmu, jo interesanti kā citi jūtas un domā.
un aizvien vairāk šai situācijā aizdomājos par savu mammu, kurai nebija simtiem portālu, kur apmainīties ar pieredzi un, kur pašai vajadzēja censties man izdomāt kaut kādu ēdienu, ko es panesu, jo nebija pat īsti skaidrs no kā man bērnībā nebija alerģijas (stāsti par ēdieniem, ko es ēdu bērnībā ir diez gan baisi, bet par laimi es to visu neatceros, tik šokolādes sieriņus, kur no manējā vienmēr tika nogriezta šokolāde).
bet visvairāk manī pārdomas izraisa tā aizliegšanas pasniegšana bērnam, jo man nekad nebija pat mazākās vēlēšanās ēst to no kā man kļūst, maigi sakot, nepatīkami.
un vēl, es ticu, ka mūsu prāts izdomā daudz lietas, kuras īstenībā nemaz nepastāv, piemēram, ka tev ir alerģija no kaut kā, lai arī patiesībā tev tās nav. bet tam ļoti ticēt, es domāju spēj tikai tas, kuram nav vai ir diez gan minimāla pieredze ar alerģijām, jo personīgi es vienmēr nopriecājos, kad saprotu, ka no konkrētās pārtikas lietas man nekad reakciju nav un drīkstu lietot to brīvi. tāpat ir pietiekoši daudz lietu no kurām atturēties.
 
 
dungo: Arcade fire
 
 
27 February 2015 @ 05:24 pm
.  
izrādās, man ir ļoti, ļoti liels prieks mainīt viedokli par cilvēkiem, ja sākumā esmu teikusi so-so un viņš ņem un pierāda, ka viss iet uz priekšu. ar šito manu bosa sirdi var iekarot easy, jo es tik tiešām mīlu tos, kas dara un cenšas un jautā, vienvārdsakot, attieksme.
Tags:
 
 
27 February 2015 @ 02:37 pm
 
Tas, ko jau pirms nedēļām divām vēlējos pastāstīt.

Bijuši tādi brīži, kad esmu sliktākajā posmā, kādā varu būt. Un ne jau netaisnīgās dzīves vai kaut kādu blakus apstākļu dēļ, bet vnk es pati. Man ir sava izpratne par mazo lietu kārtību un dien dienā izpildāmo uzdevumu, mērķu būtību. Un tici man, uz to es tiecos. Bet ne jau vienmēr izpildās 100/100, un tad ir šie brīži, ko līdz galam nemāku aprakstīt - the worst of me.

Un tādos tos mani esi saticis ne reizi vien. Šis man liek domāt, ka nemaz neesam pazīstami pa īstam. Nu un, ka pirms četriem gadiem šķita, ka tur kaut kam jābūt. 21 gada vecumā es pat nebiju es, 23 gadu vecumā es biju tuvāk, bet nebiju atradusi to īsto "es", kas vēlos būt. 24 gadu vecumā (varbūt nedaudz iepriekš) es biju bedrē un neredzēju ceļu ārā no tās. Tagad es šķietami esmu miera stāvoklī, varbūt pat pārāk mierīgi.

Tādēļ es gribēju dzert tēju - iepazīties ar tevi un ļaut tev iepazīt mani. Kripatiņu. Cik nu nedaudz ir iespējams stundas laikā, kamēr tējas krūze tukša.

Bet principā esmu nonākusi līdz secinājumam, ka nafig.
Nu mēs nesatikāmies un viss. Ne jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Bet dzīvē principā - nesatikāmies. Un arī nevajag.

Daudz laimes dzimšanas dienā tev.
 
 
27 February 2015 @ 11:15 am
 
vakardiena gultā ar Šekspīru,šodien pēcpusdiena ar Emīliju Brontē.
 
 
dungo: The Rolling Stones
 
 
27 February 2015 @ 10:20 am
.  
man nepatīk domāt par to, ka vajadzētu turēt vislaik pilnu bāku un $ kontā, ja nu kas.
un nekā tur nevar padarīt.
 
 
26 February 2015 @ 07:51 pm
 
Man šķiet, ka pirmsskolas izglītības iestādes kvalitātes svarīgākais rādītājs ir nevis tas, ka bērni 5 gados jau glīti rokrakstā savu vārdu raksta, bet gan tas, ka, ejot pakaļ 18:30, viņi spēlējas ārā.
Gan pašlaik, gan ziemā, kad bija dziļāki mīnusi.

Pavisam, pavisam maziņi atstarojošās vestēs maršēja apkārt ēkai, skaitot kopā 86, 87, 88...
 
 
26 February 2015 @ 08:43 am
 
mērfija kungs pret mani tik jauks-milimetru attālumā no saaukstēšanās un apkure mājās nestrādā.
 
 
26 February 2015 @ 01:21 am
.  
feiloju ar aizmigšanu. izlasīju divus spriedumus, ko jau sen taisījos, bet vēl neaizmigu. strange.
 
 
25 February 2015 @ 11:19 pm
 
lieliski, atradu latviešu valodu uz šī kompja, bet jau biju apradusi ar franču izkārtoju rakstīt bez garmuzīmēm [atkal slikti :D]
bet vispār tagad blakus notiek mandeļriekstu iecukurošana, lasu jau atkal jaunas ziņas no draugiem par to kā bērni aug un attīstās dzimtenē.
vēl aizien žēl par likteņa ironiju, aptuveni desmit gadus biju gaidījusi Tīrsenu Baltijas apkaimē, bet nu, nebūšu pati klāt, būšu viņa dzimtenē vēl aizvien ap to laiku.
kā īsti ir ar pieredzēm, vai no tām tiešām mācas vairāk, vai pietiek ar sekundāro? vai pietiek ar vienu, perfekti izstrādātu lōģiku visai dzīvei?
nākas par to domāt, jo pēdējā laikā reaģēju uz dažāda veida jaunām pieredzēm savādāk, nekā jebkad būtu iedomājusies sevi darām. un es nezinu, vai rīkojos pareizi, bet zinu, ka savādāk nebūtu spējusi dotajā brīdī, lai gan, protams, ir apcerēti alternatīvi scenāriji un varbūt tiks izmēģināti, ja dzīve atkārtos pati sevi, kas, kā mēs visi labi zinam, mēdz notikt.
bet puķes dārzā plaukst, kā katru pavasari, jauns mēness atkal aug, te gan mazliet sagāzies un es pati vēl aizvien esmu tāpati.
gandrīz pusgads jau prombūtnē.



 
 
25 February 2015 @ 03:40 pm
 
aiming towards the next level