31 August 2015 @ 02:50 pm
.  
trīs labas lietas: varbūt spīd tikt vienā vietā, kur ikdienai gribēju tikt; interesantas lietas par mentally strong; skan arcade fire un pieteicos čuķ pagleznot vai kko tādu. sanāca četras. nav slikti pirmdienai.
Tags:
 
 
31 August 2015 @ 02:01 pm
 
Tā kā jau vairāki ir izteikušies, cik lieliska bija pastaiga pa Vecmīlgrāvi, atļaušos tikai piekrist - jā, bija forši. Tā bija mūsu otrā reize tur, atkal lija, bet tas nekas. Paldies ekskursijas vadītājai [info]zirka
 
 
30 August 2015 @ 11:45 pm
pilnmēness filmas  
Boulevard - Best last perfomance from R. Williams . [R.I.P] sāku vanderot vai šī loma nebij par smagu, kas raisīja atkārtotu depresiju... khm.

Brilliant Yound Mind or X+Y - math vs love which one makes more sense of life itself

I'll see You in my Dreams - neesi nožēlojams nevienā vecumā. Un nebaidies dzīvot/nodzīvot .. pārdzīvot. Priecājies, ka ir bijis/noticis.


Jāpaķer vēl pāris lapas no grāmatas pirms miega. [Fortune Rocks]
 
 
30 August 2015 @ 11:01 pm
.  
vēl 5 dienas. gala beigās es te skaitīšu stundas līdz atvaļinājuma sākumam.. tad 9 dienas prom un tad būs tā mana nedēļa. kas saīsināsies uz 5 dienām, un, noņemot obligāti darāmos, gan jau vēl. bet to vienu, kurā bez sirdsapziņas pārmetumiem darīšu neko, gan sev atstāšu. ir pelnīta.
un pēc tam.. bet kāda starpība. tagad ir tagad un vienīgais, par ko jādomā, ka jāiet gulēt un kas šobrīd labs. now is all that matters. enjoy.

prātinieki bija labi. tikai man kādā brīdī arī apnika un iedomājos, ka teksts"Sen jau ir sakārtots viss/ Ja sauc 'bravo', tad jādzied 'uz bis'/ Tu prasi, kurā es būšu pusē?/ Es būšu tajā, kur lielgabali klusē" man kaut kā saslēdzas ar pv - ru un ukrainu. un nez kuram ārzemniekam īsti ir skaidrs, ko latvieši saprot ar 'kaķēns kurš atteicās no jūrasskolas'. jo kur modernajā eiropā kaķēnus met maisā un piesien akmeni, un to vēl sauc par jūrasskolu..
Tags:
 
 
30 August 2015 @ 10:17 pm
 
mani tracina cilvēki, kuri sarunā tā starp citu izmet kaut ko līdzīgu frāzei - nesen satiku kādu, kurš, izrādās, arī tevi zina. - Turpinājumā sekos īsas, mīklainas frāzītes, piemēram, - izrādās, pasaule maza
un viss. ir pateikts A, bet nesekos B. jo netiks minēts ne vārds, ne nozare, ne konteksts, pat ne noskaņas

interesantākais, ka man šādās reizēs nav vēlēšanās pat zināt, par ko runāts un kāpēc vispār tiku pieminēta.
jo es pārtraucu sarunu ātri un vēl ātrāk distancējos

vai man doties pie psihoterapeita, lai noskaidrotu, kāpēc pēc šiem atslēgas vārdiem nogriežu ar nazi attiecības pat ar cilvēkiem, kurus ļoti, ļoti cienu?
 
 
30 August 2015 @ 09:57 pm
kaut kur pa starpu skatoties brilliant young mind un lasot numeroloģiju  
ko šodien? ne daudz, gudras filmas, filozofiski teksti. Tads 1. septembra iešūpojiens. Kāre pēc zināšanām? jā, probably. Skolai paspēji direktors nomainīties, bet skolas formas tā i nepiedzīvoju.
Bet tikpat labi būtu spēt sakravāt koferi [ cik ta tur tā darba, jo uz pirmo septembri, kur tie gadi, vairs nav jābūt ] un mesties pēdējā brīža ceļojumā.
 
 
30 August 2015 @ 12:08 am
pusnakts jau klāt  
Tāds pilnmēness, ka riktīga lūziena protams nav pēc soļiem svaigajā gaisā un tik nogurdinošā svešuma un socializēšanās.
Bet laikam plānotā filma/saldējums/popkorns jāatliek un jāiet vien likt auss uz spilvena.
Iesprūdu nedaudz prātas vētras lmt straumē.
 
 
29 August 2015 @ 10:20 pm
Piena paku regates  
Pamodos, noškrobojos, ka lietus nelīst, bet diena izrādīsies skaista. Kāpēc? Noskaņojos, ka neko nevēlos, bet kā jau tas ir, mani tikai iestumt un pavilkt un tad jau diena bez nožēlas.

Aizbraucām uz Jelgavu. Feinus cilvēkus Francijas braucienā iepazinām, feinos cilvēkus satikām vēlreiz un pa druskai vēl feini savairojās.
Patīkama atkal redzēšanās. Un mazliet pastaigāts pa skaisto Jelgavu. Smukās vietas atstāju Mums. ;) Arī jauno gājēju tiltu. Tas jāpiedzīvo [ un gribas piedzīvot] ar citām sajūtam un cilvēku blakus.

Kamēr visi Prāta Vētras 7 soļos svaiga gaisa, tikmēr padauzījos pa Jelgavas 100 soļu svaigo gaisu un atpakaļ ceļā pavadīja Lielisks pilnmēness. Šodien vistuvāk zemei. ''Gazās virsū'' ka traks.

Iemetos majās, iegāzos gultā un paņemu grāmatu. Pēc tik daudz svešuma un socializēšanās recharging my batteries. Un kur nu vēl labāk, kā ar sevi vienatnē un grāmatu.
Nu tā sagribējās lasīt! pilnīgs read - a - holic.
 
 
28 August 2015 @ 11:34 pm
Vogelfrei  
Rets gadījums pasaules kino vēsturē: četri režisori uzņēmuši filmu par vienu varoni, vārdā Teodors, kuru skatītājs ierauga četros viņa dzīves posmos – bērnībā, jaunībā, spēka gados un vecumā. Putna brīvība ir tikai viena no daudzajām nozīmēm, ko slēpj vācu valodas vārds Vogelfrei.


jā,jā filmas.lv
 
 
28 August 2015 @ 10:05 pm
runāju sajūtās  
Ja atpūsties, tad atpūsties. Nāk rudens ar milzīgu kāri pēc kultūras. Teātri, koncerti, muzeji .. pārmetamies uz telpām, lai nav vēsi un uz galvas nelīst .

Atgriezos mājās ātrāk no darba un prakstizēju meditāciju.
 
 
28 August 2015 @ 10:03 pm
''keep smiling ! ''  
Stāsts par četriem draugiem, kas brīvajā laikā Latvijas mežos un pļavās meklē bezvēsts pazudušos Otrā pasaules karā kritušos karavīrus. Kas liek trīsdesmitgadīgiem vīriešiem doties uz aizmirstiem kaujas laukiem? Atbilde uz šo jautājumu ir jāmeklē dzīves jēgas noslēpumā. Ar dziļi emocionālu tonalitāti filma izseko nezināma kareivja mājupceļam uz dzimteni pēc vairāk nekā pusgadsimta. Filmas notikumi risinās laikā, kad sācies otrais Irākas karš. Filmas pamatā ir grāmata „Racēji", kas nominēta elektroniskās literatūras balvai EPPI 2003 (ASV).

Netipisks nosaukums šādam dokumentālajam kino, bet atslēga tam slēpjas filmā.
 
 
28 August 2015 @ 05:55 pm
 
Kāds atgadījums man lika šodien domāt. Kāds vīrietis, kas te parādījās, te atkal nozuda, tad kaut grib, tad atkal nav laika vai nezin kas, un tā aizvien, it kā nevainīga un nekaitīga rotaļa, nenozīmīgas īsziņas laika kavēšanai, cilvēki paknakstās viens ap otru, paskrubina kā cepumiņu, sadrupina un atstāj pēc sevis nenotīrītu galdu. It kā pārbauda paši savas spējas, vai vēl padodas kādai piebraukt, vai vēl visi orgāni un maņas vietā, un funkcionē kā senāk. Un tad viņš zvana nepieklājīgā laikā, un tad viņu ir pārņēmusi kaisle. Viņš stāsta par to, kā viņam padodas muguras masāžas, cik ļoti viņu interesē sievietes baudījums. Viss ir tā nevainīgi. Nekas un tomēr kaut kas, kaut kādi mājieni, kaut kādas gaidas. Un tad viņš atkal nozūd. Nozūd, lai beigās par to visu atbildētu, jā, zini, tu tāda sakarīga un vispār, bet es jau nespēju tev neko dot, tu jau gribi kaut ko skaistu, tādēļ es labāk vienkārši notinos. Mazliet apstulbu šī visa dēļ, jo ne es prasīju, ne man kaut ko vajadzēja, un tomēr pēkšņi es sajutos bišķiņ palietota un atstāta, paknakstīta, padrupināta, nevajadzīga, niecīga. Un tobrīd es sāku domāt par sevi. Dažreiz liekas, ka karma sit pa vienu un to pašu vietu, un jau kuro reizi saņemot sāpju impulsu jau tik labi pazīstamajā apvidū, ir tāds neticības pilns apstulbums. Atkal? Tiešām? Nopietni? Vai tad nepietiek?

Ko gan es varu pateikt tādam vīrietim? Ja tu neko nevari, tad sēdi un nevari un dzīvo savā nevarībā. Ja tu baidies tuvoties sievietei, kura gaida ko skaistu, tad nesāc citreiz, nemēģini, nevajag. Paliec, dzīvo savā nevarībā, dzīvo ar to. Jo sieviete, protams, gaida ko skaistu, ikviena sieviete to gaida un tas ir tikai normāli. Un kāda gan cita jēga no visa šī, ja ne kas skaists? Vai tad mēs meklējam neglīto dzīvē?

Tomēr galvenais ir tas, ko es varu pateikt sev. Ja karma tev atkal ir iegāzusi pa to pašu vietu, to, kur rindojas nevarīgie vīrieši visas tavas dzīves garumā, sāc beidzot mācīties. Visi šie vīrieši, sākot no tēva, kurš nevarēja būt tēvs un tomēr pastāvēja uz to, ka tāds esot, spēlēja šo neatzīšanas spēli — es neko nedodu, bet esmu tēvs un pelnījis cieņu, pelnījis tevi pamācīt un izteikt spriedumus. Un tev gribējās vemt no šīs divkosības, no šīs netaisnības, bet ko tu varēji, neko, vai tu atvēri muti un to pateici?, nē. Un turpinot ar visiem draudziņiem, kuri nespēja stingri nostāties tev blakus un būt tur, nē, labāk tikai ar vienu kāju vai pirkstgalu, labāk gļēvi aizmukt no kases, atstājot tevi maksāt par pirkumu vienai, aizgriezties, izlikties, ka tas nenotiek, glabāt savas vīrietības ilūziju. Aizskriet pa priekšu tumsā, kur notiek kas bīstams, glābt savu ādu un atstāt tevi vienu, nesaņemt tevi pie rokas, neaizsargāt. Jau kuro reizi sastopoties ar šo vīrišķo nevarēšanu un apstulbstot no tās, ir beidzot patiesi jāmācās mīlēt sevi. Pateikt, jā, es esmu skaista šajā brīdī un šajā ķermenī, man nekas nav jādara, lai tāda kļūtu, es jau esmu. Pateikt to un domāt to, līdz galam un patiesi sajust to, uzstādīt to par savas eksistences pamatu. Un saprast, ka esi pelnījusi to, kurš nostāsies blakus, kurš gribēs tuvoties skaistumam un dot tam ko labu nevis drupināt, nevis niekoties, nevis tagad gribu, vēlāk ne, tā gribu, citādāk ne. Saprast, ka tu vari pateikt, ko domā un jūti, ka negrasies pieņemt jebko un ka tev nav jānokaunas tādēļ, ka kāds cits kaut ko nespēj. Sev esi tu pati un tā mīlestība, ko spēj sev sniegt. Tu atbildi par sevi, mīļā! Tu atbildi par šo ķermeni, ko apdzīvo, par to, kādu pārtiku tajā stūķē iekšā un cik laba un vēlama tā ir tev, kā tā liek tev justies. Tu atbildi arī par to, ko atļauj citiem iebāzt šajā ķermenī un kāpēc. Tev nav nevienam jāizpatīk, gļēvi jāpiemērojas, jānorij, jāpiecieš, lai slepus krātu aizvainojumu un teiktu, ka visi vīrieši ir cūkas un dzīve pret tevi ir netaisnīga. Esi taisnīga pati pret sevi! Atzīsti sevi! Visu, ko tu jūti, visu, ko tu vēlies, nespēlējies ar sevi, nenoliedz sevi! Netēlo orgasmus, netēlo pieņemšanas, kur to nav, nestāsti, ka gan jau ar laiku viņš mainīsies! Nē, sāc tieši šobrīd un apzinies tieši to, kas ir. Lūk, tava dzīve, lūk, tu pati. Pieņem sevi un labestīgi piedod tiem, kas kaut ko nespēj. Tomēr uzstādi sev turpmāk mērķi spēt pašai priekš sevis, nedrupināt pašai sevi, nepievilt.

 
 
28 August 2015 @ 02:38 pm
.  
vai nu aizej un pasaki, ka nevari to izdarīt, vai aizveries. nevis gāz to visu laukā uz visu apkārt, kas kustās.

kaza.
 
 
27 August 2015 @ 10:13 pm
.  
vēl sešas dienas līdz atvaļinājumam. ja es varētu saņemties un visu laicīgi pabeigt, tad piecas, bet īsti neticas. jo man ir tik ļoti viss pieriebies un apnicis, ka maz ticams milzīgs entuziasma uzplūdums uz 5x10 h. varbūt izgulēšos un tad. vairs pat īsti nezinu, kā lai sevi piespiež kustēt un kko darīt. un, protams, es labāk risinu citu čp, nekā savējos. a bet kādam taču jāsāk domāt par to, ko es tajā porto vispār darīšu un kā gludi tikšu līdz pludmalei un šoreiz it neviens neko manā vietā nedomās. vienbraukšanas spožums un posts.
 
 
dungo: london grammar
 
 
26 August 2015 @ 04:53 pm
.  
kad man pāriet nogurums vai ļoti piespiež, pasekoju, kas apkārt notiek. ik pa brīdim kādas glābjamas situācijas, kur varu pasist sev pa plecu, ka, nepadomājot tos 3 soļus uz priekšu, mums būtu nepatikšanas. un tad tā iedomājos, kas gan notiek visā tajā laikā, kad es uzlieku mūziku un atslēdzos no visa. kurš ko nepamana un neizdara utt. bēēt - tā joprojām ir katra paša atbildība. darba kontekstā man ir ļoti liels čelendžs tā atbildības saprašana.
.
cik nodomāju, tik aizmirstu ierakstīt. ik pa brīdim sevi kā tādu gražīgu zirgu jāuzved uz ceļa ar jautājumiem "nu, mīļā, ko tev tagad vajag, lai tu justos labi? paēst? pagulēt? kādu telefona zvanu mīļam cilvēkam? pastaigu? kā tu šobrīd vari vislabāk par sevi parūpēties?"
Tags: , ,
 
 
26 August 2015 @ 01:09 pm
 
Vecrīgā mani apturēja sportisks puisis ar lielisku britu akcentu un ar mugursomu, pie kuras piestiprināts paklājiņš. Viņš rādot nelielu karti, kur ietilpa visas trīs Baltijas valstis, prasīja, kur atrodas A1 šoseja.
Parādīju viņam Brīvības ielas virzienu, īsi parunājām, un viņš optimistiski aizsoļoja

Apskaužami mērogi un brīnišķīgs laiks šādiem gājieniem!
 
 
26 August 2015 @ 12:02 am
.  
beidzot uzšazamoju to dziesmu, ko vecrīgas akordeonists spēlē, - amēlijas valsis. tur iekšā ir viss. un ielas versija man patīk vislabāk. 
 
 
dungo: Yann Tiersen - La valse d'amelie (accordion)
 
 
25 August 2015 @ 08:22 pm
royal  
jādzīvo tā, lai mati plīvo kabrioletā un nauda ripo Las Vegasā.
 
 
25 August 2015 @ 09:12 am
.  
šorīt melns kaķis tā lēni un cēli gāja pāri ielai man priekšā. skaists kaķis.
 
 
24 August 2015 @ 10:49 pm
 
nu nav nu.nav.