25 June 2017 @ 10:55 pm
 
šitās nedēļas likās, ka atstiepšu kājas no karstuma! ja vēl jādirn darbā, pēē... tādu kvantumu saldējumu arī nebiju ēdusi. goda vārds, tad jau labāk lai lietus līst.
 
 
25 June 2017 @ 02:32 am
 
I never thought about love when I thought about home
/ the national

atgriežoties no atvaļinājuma, saproti, ka pati labāk nepateiktu ar šodienas domām.
Tags:
 
 
dungo: the national
 
 
22 June 2017 @ 05:30 pm
It's my life, my worries  
https://www.youtube.com/watch?v=x80Y3xJeIk0
Tags: , ,
 
 
22 June 2017 @ 02:14 pm
 
bieži gribas raudāt. gan par skaisto, gan par neesošo.
 
 
22 June 2017 @ 09:42 am
Sveiciens gada garākajā kaķurdienā!  
 
 
21 June 2017 @ 07:19 pm
 
Es gribētu parunāt par nu jau televīzijas ziņās izslavēto 'klēpja attīrīšanu'. Tas ķipa esot kādas austrumu viedās dāmas (pašpasludinātās ekspertes) vadīts rituāls,kura rezultātā caur meditācijām un gaismas vizualizēšamu vagīnā iespējams attīrīties no bijušajiem sakariem un no jauna tapt par šķīstu jaunavu. Tas viss par 25eiro, vai cik tur bija. Un pieprasījums esot tiešām liels. To var spriest pēc statistikas, kuru ievāca žurnāliste, kura izlikdamās par vienu no šķīsta klēpja tīkotājām, visu smalki pierakstīja un pēc tā, ka nupat pa LTV1 šo rituālu reklamēja kā vienu no lietām ko darīt saulgriežos...bla,bla.
Un tagad LŪDZU paskaidrojiet man zemniekam - kāpēc lai kāds gribētu attīrīt klēpi no bijušajiem sakariem? Kādēļ ir jāguļ ar kādu no kura vēlāk gribas dezinfekcēt ķermeni? Nu nopietni. Izslēgsim uzreiz izvarošanu un darbu porno industrijā no variantiem. Ok, protams, ka teju katram ir gadījies kāds ne pārāk nopietns sakars un citus cilvēkus mēs vienkārši esam beiguši mīlēt,un ar tiem nevēlētos vairs gulēt - bet toreiz taču ziedēja ābele un pāri lidoja dzērves.
Nožēlošana ir viena no bezjēdzīgākajām nodarbēm zem šīs saules. Kāpēc lai kāds nožēlotu to, ka īstenojis to, ko gribējis konkrētā brīdī? Un es neticu tam visam 'ā,biju dzērusi,gadījās'. Nav dūmu bez uguns. Prosta nav.
 
 
21 June 2017 @ 06:09 pm
 
Bail iedomāties cik daudz Gata bijušo draudzeņu šovakar AB dambī noslienās visas virsmas.
 
 
21 June 2017 @ 01:33 pm
 

divas nedēļas gultas režīma jeb mājas aresta un ārpasaulei cita garša!

pēc avārijas vēl aizvien nejūtos īsti droši uz velosipēda, braucu smieklīgi lēni. taču, neatceroties pašu kritiena momentu, nezinu savu kļūdu, no kuras mācīties.

līdz šim, dzīvei biju gājusi cauri veseliem kauliem, bet nu ir lauzti uzreiz vairāki, turklāt, uz sejas. kopš dzimšanas nebija arī nācies gulēt slimnīcā. sirreāla pieredze, atsevišķa stāsta vērta. bet draugu un radu atbalsts aizkustināja. ārkārtīgi sirsnīgi un pārsteidzoši reizē.

būtu grūti aprakstīt sajūtas, kas pārņem, sekojot līdzi sava atspulga pārmaiņām. nav jau tā, ka kaut kas gauži skaists būtu sabojāts, tomēr teju ikviens pie savas sejas taču pierod. drīz jau ceriņtoņi ap aci būs zuduši, pēdējais lielais pleķis pat dzeltē. beidzot nevajadzēs aiz saulesbrillēm slēpties no līdzjūtīgajiem skatieniem. rētas dzīst. vēl daļa sejas nejūtīga, bet laikam sāku arī pie tā pierast. tik apnicis justies kā jēlai olai.

žēl, ka skaisti pasākumi gājuši secen, bet, smadzeņu satricinājuma iespaidā, pirmo reizi [tā, pa īstam] apmaldījos – burvīga pieredze! mamma pat mazliet sabijās, jo, atšķirībā no viņas, ar orientēšanos man parasti problēmu nav. retrospektā, nespēju izprast, kā mēs tik ļoti varējām novirzīties no kursa, ejot no slimnīcas, kur izņēma vaiga šuves, uz manu māju pusi, kas normāli būtu aizņēmis nepilnu stundu, mums izvērtās par vairāk kā divu stundu līkumu, čāpojot lēnā garā un šur tur piesēžot. toties izbaudīju pastaigu svaigā gaisā, sarunas un Pārdaugavas skatus.

nebija viegli pierast pie nekā nedarīšanas un tagad nav viegli pieslēgties darbam. ir taču vasara. un es ceru, ka jums izdodas to izbaudīt.


p.s. vissvarīgakie cilvēki dzīvē ir tie, kuri tevi saprot.


 
 
20 June 2017 @ 11:12 pm
.  
Šodien es tik ļoti apraudājos rijot kobru, ka pat ārsts sabijās.
Stulbās panikas lēkmes.
Nekad vairs, bez narkozes.

Dzīve sūkā. Šobrīd.
 
 
20 June 2017 @ 02:17 pm
 
Es nevaru aprakstīt vārdiem cik ļoti man derdzas šokolāde. Nākot pa Brīvības ielu gar Mednieku bāru, un tālāk gar Laimas fabriku, man pavisam godīgi jāatzīst, ka vairāk siekalas mutē sariešas skatoties uz tiem šķībi greizi izbāztajiem susuriem Mednieku bāra skatlogā.
 
 
20 June 2017 @ 02:16 pm
 
Viens no lielākajiem vasaras plusiem ir tāds, ka šodien, piemēram, redzēju tikai divus cilvēkus ar tām nacīšu šallēm.
 
 
20 June 2017 @ 12:50 pm
 
Es jau biju piemirsusi, ka te var izgāzt savu naidu un mīlestību. Tagad es to ļoti intensīvi darīšu un pa laikam ielikšu kādu mainstrīm dziesmas tekstu, kas man kaut kāpēc škiet absolūti ģeniāls. Vai absolūti ģenitāls. Un jūs mani nenosodīsiet, jo jums ir vienalga.
 
 
20 June 2017 @ 01:43 am
 
Mēs kaut kad runājām, ka varētu būt košļājamā gumija ar viņa garšu. Iedomājieties - gumija ar kāda garšu. Stādieties priekšā cik daudz cilvēku sēdētu baltās istabās ar košļājamo gumiju paciņām līdz acīm. Ļoti daudz.
 
 
19 June 2017 @ 07:23 pm
P.S.  
Sasodīts, es vakar aizmirsu ielikt suņdejas bildi! Bet nu nezinu, vai līdz nākamajai izdzīvošu, tāpēc te būs:
 
 
19 June 2017 @ 07:18 pm
Aizvandījos pa atmiņu taku pie Hitex UFO A-500  
Kopš bērnības nebiju redzējis seno draugu UFO, iesauktu arī par «pankūku», bija jau piemirsies, ka tas patiešām bija apaļš:


Tāds nu izskatījās mans pirmais portāls uz spēļu pasauli (ja neskaita labākā drauga Zhilitonu, kas laikam parādījās nedaudz agrāk, un kaimiņu ZX Spectrum, kas parādījās vēl agrāk). Kā izrādās, saturs tam bija diezgan pieklājīgs:


Pēc tam UFO kaut kur pazuda un vietā nāca kaut kāds čābīgs Hitex ar segvārdu «siers», kas ātri salūza un kura iekšas, atšķirībā no UFO, izskatījās apmēram šādi (man liekas, ka tā plate man vēl kādā lādē mētājas):


Uz kādu laiciņu bija nez no kurienes parādījies arī apmēram šāds Atari 2600 klons (neviena kārtridža nebija, nācās spēlēt iebūvētās spēles, no kurām kādas 4 bija puslīdz normālas):


Ar to arī noslēdzās mana konsoļu geimera karjera, jo diezgan agri tiku pie PC, kur bija ne tikai spēles, bet arī QBeisiks un Turbo Paskāls, tālāko jau paši saprotat :)
 
 
19 June 2017 @ 05:12 pm
.  
atkal nogurusī, 'ielīstgultāunnekonedarīt' pirmdiena, bet es jau esmu iemanījusies, ka ir posmi, kad sevi nevajag mocīt, kad moody grumpy vnk ir blakus esošs un es esmu visādi vārga un nogurusi. un pat neizgulēšanās nav pie vainas, vnk tāds laika sprīdis atkal atnācis, un es esmu tik fking piekāpīga un aijājama, ka tomēr brīžiem sariebjas. bet neko, pasaudzēt sevi, viss plūst un pulsē, this shall pass too [and come back again]. toties man ir zemenes un ķirši.
Tags: ,
 
 
19 June 2017 @ 12:04 am
 
Pirms pāris stundām sārtiem pleciem un basām kājām atgriezos pilsētā no Gaujas kalniem, un ielejām. Tagad nemiers aiz loga un tējas tasē tā tirda, ka pēc pāris stundām domāju iet atpakaļ uz mežu. Es nesaprotu, kā var gulēt, ja daba aiz loga tik skaļi elpo un aicina. Nu nevar.
Tā kā es laikam celšu pirkstu un došos pretējā virzienā kaut vai uz pāris stundām,lai ieraudzītu krēslu kaut kur, kur ir nedaudz vairāk gaisa. Iesaku jums, kuri spēj izrauties, darīt to pašu. Ar vai bez manis.
 
 
16 June 2017 @ 10:14 pm
 
Ā nu pareizi, tagad jampadraci te cels novada svētki !

A man jau alus iesitis ar miega vāli, bet aiz loga zaļumballe.

Izlietne un plīts beidzot ir atradušas savu vietu ārpus kastēm.
Palēnām puzle, ar nosaukumu “virtuve“ ,liekas kopā .

Bet vispār kā jau ūdensvīra laikmetam pieklājas lasu astroloģijas un psiholoģijas žurnālus.

Karsts braucien-gājiens mājup bija. Nezinu, kur tas viscaur sviedru slapjais krekliņš palika, bet tiekot līdz mājām bija izvēdinājies.

Bļāviens... Tas balagāns
..
 
 
14 June 2017 @ 09:41 pm
 
Ir arī šādas eiforiskas dienas, kad tās paiet klusi un diena it kā tevi nemana. Tāds kapitāls pusdienas laiks pagulēts. Naktī varēšu aplīšus skaitīt uz savām tapetēm.

Vispār ir tāds fīlings, ka talantīgi izdziestu. Gads ir ko alternatīvu rast. Man tak pat nepatīk, ja tieku izrauts no stabili sūdīgi.

Neviena mākoņa. Vakars skaidrs. Klausos pagalma džungļu skaņās.
peizaža top.

pelnu nobiris.
 
 
13 June 2017 @ 11:12 pm
 
kad uznāk vizualizācijas, ka sēdi 13.jūnija vakarā/naktī mierīgi mājās, dzer tēju un čalo ar ģimeni, bet te pēkšņi ielaužas sveši karavīri, kuri liek tev sakrāmēt nepieciešamākās mantas un pamest mājas, dodoties nebūtībā.
laikam šodien Māras Zālītes "Piecus pirkstus" nelasīšu.

labāk būtu domājusi, kuram nopārdot savu Busuļa koncerta biļeti..
 
 
dungo: Latvijas radio 1