liktens_humors
21 September 2017 @ 08:38 pm
 
It has been much too long since I've enjoyed this. Being at home, being present, no talking, no drinking, no escaping. I guess autumn really is here. 
Fireplace, tea, raindrops on the windows, his hoody wrapped around me, the sound of a teapot boiling, the smell of a burning wood, pigeons complaining about the rain.
Gratefulness, uncertainty, calmness, bittersweet joy. 
It has also been much too long since  I've written here. It has been too long since I've been a lot of things. 
These past months have been so full of emotions, escaping and provoking them, that I've really no idea who I am anymore.
Rediscovery on the way? Maybe. Hopefully
 
 
25 June 2017 @ 06:54 pm
 
surprise surprise motherfucker.
this may be the real definition of this summer, cause who would have thought. 
not even the slightest idea of what's going to happen, only many little moments of pure happiness. 
the type you haven't experienced in a while, like, since the time your dad told you you're the most beautiful princess in the world.
that, but constantly, without hesitation. simply.
i know that many long days of shit are probably coming after this, but to fuck with that.
i'm going to enjoy every last little bit of it. 
 
 
liktens_humors
11 June 2017 @ 07:37 pm
 

wow, life's fucking strange lately. moving moving moving. yeah, I'm back to not having a place of my own. I'm not sure I've had one real home at all.
I'm on the verge of crying, laughing, swearing, screaming and smiling like and idiot all of the time.
too often I feel like a character from one of my short stories which I've rarely written down. God, this is so fucking weird.
it's so much clashes of feelings of past and wishes of the future and complete and utter new bullshit of my own.
fasten your seat-belts bitches. this is me now.
I'm living.
 
 
dungo: Mumford & Sons - Little Lion Man
 
 
liktens_humors
06 June 2017 @ 07:29 pm
 
“I can choose either to be a victim of the world or an adventurer in search of treasure. It's all a question of how I view my life.”

nu skaidrs jau laikam bija, ka šis gads sitīs mani no ierindas, bet, ka tie būs manis pašas darbi, to gan es nezināju.
pasaule šķiet nedaudz sagāzta ar kājām gaisā, es priecājos, ka esmu viena tieši vasarā. ja būtu jāmācās būt vienai zem deķīša ziemā būtu čuķenku smagāk, tā šķiet.
bet tā, es varētu censties vilkt paralēles ar sešus, diez jau septiņus gadus attālo vasaru, kuru pasludināju par bohēmas un sevis mīlēšanas vasaru.
rūpes par savu fizisko veselību - check, nelielas alkohola straumes nedaudz kaitējot iepriekšējam mērķim - check, kāds kurš liek justies kā iekārojamai sievietei bez saistībām - check.
ak šie bēguļošanas mirkļi, kad kaitē vien pats sev. nu nedaudz arī tiem, kuriem patīk mācīt dzīvot, bet tie jau viņu tarakāni, kuri jāiznīdē.
 
 
liktens_humors
18 May 2017 @ 07:17 pm
 
I keep on shaming myself, whether it's about my body, my decisions or my personality. I think I'm kinda done with that. 
Build yourself following your conscience. Work towards your goals, make the necessary steps to get there. 
And enjoy the small things on the way. 
Yes, I think I'm kinda up for that. 
 
 
liktens_humors
16 March 2017 @ 07:48 pm
 
kaut kā domas vedinās uz to, ka šeit, iespējams, biežāk iegriezīšos.
esmu nomainījusi darba lokācijas vietu, kas vismaz pagaidām priecē.
laba mūzika, gaisotne, patīkami cilvēki, jauna apgūstamā viela un nedaudz viegluma un radošuma pieeja lietām. tas īsumā.
ir naiva cerība, ka atmosfēra mudinās ne tikai lasīt, bet arī rakstīt.
tāpat ir ne tik naiva cerība un apņemšanās sevi veidot. skaisti, rūpīgi, izglītoti, veselīgi, un tamlīdzīgi. ā, un, protams, laimīgi.
par augstākminēto aizdomājoties, - I'm so glad and at the same time remorseful that I haven't come across anything like this in a long long while.


 
 
liktens_humors
28 December 2016 @ 07:42 pm
 
aiztālāko uz atpakaļu sajūtu domu un pārdomu tramdīšana.  nē, ne jau gada pēdējo dienu uzdracelējumā, ar tādām muļķībām šobrīd nenodarbojos. vairāk no prāta aizklejojušu cilvēku apsveikumu iespaidos. pēc tādiem man parasti gribas rakstīt, bet vienmēr ierokos tik dziļi vecos savārstījumos pēc iedvesmām, ka viss rakstīšanas bīdītājs noplok. un tad ir bēdīgi par to, cik maz rakstu. reiz domāju, ka došanās uz ķīnu veicinās bloga rakstīšanai nepieciešamos materiālus, bet nu kad tas ir atkritis, varētu veidot tikai vienveidīgus un vienmulīgus ierakstus par bezdarbnieka introverta dzīvi. nē nē, dzīvei nav ne vainas, bet līdz pierakstīšanas vērtei tur vēl tālu. pašam jau sevi jātirda. 

 
 
dungo: Limp Bizkit
 
 
liktens_humors
09 November 2016 @ 05:34 pm
 
ahh, who am I kidding, I'll never give this up.
ciba ir vieta, kur mūžam atgriezties. pat pēc mēnešiem, pat tad, ja tiek piedrukātas pilnas ar roku rakstītas klades, pat tad, ja spiežos rakstīt publiskus blogus. šis ir patiesāk, atvērtāk un dvēseli atbrīvojošāk. 
soli pa solim tuvojas tas brīdis, kad došos uz otru pasaules malu dzīvoties pavisam citā pasaulē. pat nelūkojoties uz to, cik mistiski citāda kultūra tur ir, cik absolūti neko tur nesapratīšu, tas ir biedējoši spēcīgs izaicinājums personīgi man. prom. bez ierastiem atbalstiem, bez kaut mazākās komforta zonas, kur patverties. un tas gads būs tikai tāds, kādu pati to veidošu. gribot negribot nāksies atbrīvoties no savas lēmumu pieņemšanas fobijas.
Ķīna nav gluži tā siltā, dziesmām pildītā, laid back Spānija, uz kuru netendenciozi tēmēju jau ilgi ilgi, bet kaut kur apziņas dziļumos šķiet, ka tieši tas, kas vajadzīgs. 
oh, by the way, I'm scared as fuck, in case you didn't notice.

 
 
dungo: Nirvana - The Man Who Sold The World (MTV Unplugged)
 
 
liktens_humors
21 August 2016 @ 10:19 pm
 
ir savdabīgi. ikkatra šī laika doma un sajūta, savdabīga. 
šis ir kārtējais "kurp es dodos?" samulsuma mirklis. nedaudz skaists, nedaudz sāpīgs, nedaudz grūts.
it kā viss tas pats, tomēr pavisam pilnīgi citāds.
es zināju, ka man kādreiz kaut kas būs ar to spāniju, un še ku re ku bija, tikai pavisam citādāk nekā to būtu gaidījusi.
es ļoti ceru neiestrēgt turpat, nepazaudēt to iegūto pieredzi un apziņas. zinu, ka tas viss ir no manis atkarīgs.
atkarīgs. jā, šis vārds bieži spēlējās manās pēdējā laika pārdomās. 
pēc pēdējā laika notikumiem sanāk, ka esmu nobriedusi blogam. citādākam, ne tik personīgam, ne tik latviskam, bet cerams lasīšanas kārpiņām patīkamākam. 
paldies.
 
 
dungo: https://youtu.be/YsgP8LkEopM
 
 
liktens_humors
02 August 2016 @ 11:35 pm
 
Spānijas gaisā viss tomēr nedaudz citādāk smaržo.
šādi mirkļi dzīvē tiek doti, lai palūkotos nedaudz uz sevi no malas, iespējams, ka tīri subjektīvi, bet ir. notiek. vārās un darās viss iekšā.
tie dēmoni nekur nepazūd, viņi lēkā no viena pleca uz otru un tev vienkārši ir viņiem ir labi jāiepazīstas. tad varam sākt veidotiem tiem arī citus maršrutus.
I'm looking forward to it all. lai arī apzinos, cik ļoti man smelgs pēc māju mīļuma un azotes siltuma, arī šis ir vajadzīgs.
katram savs svētceļojums tā teikt. 
kādam vienkārši vairāk noveicies, ka tas notiek palmu paēnā, upes šļakatās un vīna ielenkumā.
cheers.
 
 
dungo: the melodies of Ribadavia
 
 
liktens_humors
25 April 2016 @ 07:17 pm
 
ārpus telpu skriešanas sezona beidzot atklāta. pašam prieks un nebija jau arī nemaz tik bēdīgi kā likās.
vispār pavasaris lēniem, sāpīgiem soļiem pamazām pievelkas klāt. 
augt, augt, augt ! un pārmaiņas pēc ne platumā! heh.
priekā.
tā bilde liek man vēlēties zīmēt. 
 
 
liktens_humors
22 April 2016 @ 11:02 pm
 
jā, man patīk vienam otru mudināt būt labākiem, bet kas tas faking pie velna ir ?
ko tu dracelē tos mirkļus, kad es jūtos faking brīvi un labi?
fuck it.
 
 
liktens_humors
13 April 2016 @ 10:47 pm
 
Vēlme rakstīt spraucas pa visām porām ārā. tikai kā?
 
 
liktens_humors
06 April 2016 @ 11:50 pm
 
tik dīvainas sajūtas mani rausta. 
iespējams, tā ir iekāpšana nedaudz pieaugušo dzīvē.
iespējams, tas ir pms.
iespējams, tas ir manas glāzes saturs.
jau sen visas sajūtas tiek melnbalti atvēlētas papīram.
jūti?

 
 
liktens_humors
29 December 2015 @ 12:49 am
 
ja nepaēd vakariņas un cenšas vēl kaut ko izspiest no sevis mistiskā nakts stundā, mistiskos darba sakaros, tad nekas labs tur nesanāk.
miedziņš, rīta kafija un tad jau atkal var tverties klāt.  

 
 
liktens_humors
24 December 2015 @ 12:15 pm
 
jā, vēl vakar biju ņīgrais Ziemassvētku tēls.
bet, ja godīgi, savu Ziemassvētku dāvanu jau esmu saņēmusi. 
man liekas, spēcīgākā un patiesākā saruna kāda četru gadu laikā bijusi.
mīļotās izlases klažu iegādāšanās, jo atminies, ka rakstot atdzīvojies un sāc dzīvot tagadnē.
mīloši cilvēki apkārt pat tad, ja nu nav jau tik viegli ar visiem. 
un nemanāmi cilvēku labestības centienu uzplaiksnījumi šajā nedaudz drūmajā pasaulē.
paldies Tev Tēvs.
 
 
dungo: Radio Marija
 
 
liktens_humors
20 December 2015 @ 01:16 am
 
Es mīlu jūs un mīlu dzīvi jūsos. As much as fucked up it is. Paldies.
 
 
liktens_humors
14 December 2015 @ 10:40 pm
 
*būt radošam
*klausīties labu mūziku
*mīlēt - dzīvi, cilvēkus, vienkārši sevi.
tas ir dziedinoši
 
 
dungo: J Cole
 
 
liktens_humors
09 December 2015 @ 01:18 pm
 
nu vismaz minimāla skaidrība dzīvē.
nu dzīvē jau nav, bet skaidrs, ka uz Portugāli nebraukšu. ko tālāk?
nu jāsāk tālāk domāt, ko darīt tālāk/tagad!
brainstorm for my life.
 
 
dungo: Radio Marija
 
 
liktens_humors
30 November 2015 @ 07:47 pm
 
zinu, ka neesmu apguvusi to mācību, kuru būtu no šī jāiegūst.
laikam jau tāpēc vēl joprojām esmu šeit.
bet drīz drīz. cerams, drīz.
 
 
dungo: Common Kings - Kingdom Come