liktens_humors
13 September 2018 @ 04:55 pm
 
ak šie vienreizēji burvīgie darba dienu mirkļi. jā, jo ir tādas dienas, kad darba diena ir kā viens milzīgs, nekad nebeidzošs nogurdinošs mirklis. 
savs riebums un savs šarms šajā visā. 
nedaudz maģiskas, kā izrautas no citas pasaules, ir šīs dienas. tā it kā būtu iekāpusi kārtējā grāmatu varoņa kurpēs.
bet vispār, ja neskaita šo dienu, tad nevaru vien sagaidīt nākamo trešdienu, kad izdosies uz nedaudz vairāk kā divām dienām aizmukt no šīs vietas.  vecajā pasaulē. vecajā pasaulē ?
hmm. savdabīgi, bet nedaudz jau tā arī būs. protams, ne pilnībā, but still. bez viņa. pie vecās pasaules cilvēkiem. 
nē nē, nebūtu es gatava satikties ar to pasaules daļu. gatavs pat, šķiet, nav īstais vārds. pārāk sit tādas lietas mani no tā jau ļodzīgā līdzsvara ārā.  
 
 
dungo: She's so high
 
 
liktens_humors
28 August 2018 @ 05:39 pm
 
Heh, ceturtā daļa gadu simta jau tepat aiz stūra. un ziniet ko ? Šķiet, ka ir gana labi nodzīvots. 
Jā. atminos, kā vēl pāris mēnešus atpakaļ gaudos, ka pārāk daudz laika notērēts pilnīgi nepilnīgi, bet, šķiet, ka pamazām sāku izpirkt šo savu grēku. Vismaz tādās šī brīža sajūtās, ja nesāk preperēt cauri iepriekšējos gadus. Plānoju no tā izvairīties, bet nevaru garantēt, kādas vēsmas manā nedēļā ienesīs septembra tuvošanās un emociju un hormonālās vētras. 
Būtu laikam īstais laiks iemācīties ar šīm lietām dealot kā pieaugušam cilvēkam, nevis ļaujoties, bet palūkojot racionāli. Bet ehh, man vēl ir trīs ar pus dienas būt iracionālam emociju kunkulim.
 
 
liktens_humors
13 August 2018 @ 05:22 pm
 
nedēļas nogale aizvadīta iegrimstot maģiskā leiputrijas zemē, kur viss ir tik citāds, bet it kā tik labi pazīstams un mīļš.
latvju viensētas burvība, labestība un, grozies kā gribi, nedaudz arī posts.
ir tik savdabīgi kaut ko tādu piedzīvot no nedaudz aizskatuves lomas. tik, pat nedaudz negribīgi, baidoties apdedzināties, arī pa druskai, pa druskai iekāpt svešā pasaulē, tieši pa vidu, tik galīgi nepelnīti. vai tikai pagaidām nepelnīti ? kurš gan labāk to zina. 
ai cita pasaule nu jau ne tikai iekšā, bet arī apkārt. 
 
 
liktens_humors
13 August 2018 @ 05:09 pm
 
lai arī cik gards nešķistu tavs mīļākais saldējums, aizraujoties arī no tā var samesties slikti.
ak šīs vidusmēra cilvēka nedienas.

 
 
liktens_humors
10 August 2018 @ 04:30 pm
 
smaidi Tu muļķi. smaidi ar platāko smaidu, kādu vari noslēpt sev kabatā.
dejo un lēkā un sit kājas pret zemi, cik ļoti daudz Tev ir dots. 
nu tieši tā, dzen to kautrību un neticību ar slotas kātu prom, un baudi laimi. 
es arī krāmēju somu, līdz ar laptopu aiztaisu ciet darba nedēļas domas un nedomas, un dodos pie tā, kas liek līksmot, gan man, gan viņam, gan dvēselei. un daru to smaidīdama un kājas pret zemi sisdama, par to , ai cik labi. 
 
 
01 August 2018 @ 07:30 pm
 
Just a friendly reminder - never go out drinking with your boyfriends best friends when you're emotinally unstable.
 
 
31 July 2018 @ 11:44 pm
 
Kad naktis kļūst neciešamākas par dienām, un nospiež, nospiež ar galinošu klusumu un smagu bluķi uz sirds, kurš nakts aizsegā kļuvis pietiekoši drosmīgs, lai atgādinātu par savu esamību un kā cita neesamību.
 
 
30 July 2018 @ 09:31 pm
 
Ir tie niķi, kurus ne pa kam pilnīgi apzināti nevēlamies laist vaļā. Lai arī cik destruktīvi vai nebaudāmi, bet tomēr tik pazīstami mīļi.
 
 
liktens_humors
28 July 2018 @ 04:18 pm
 
Tā jau notiek, pāriet un norimst.
Kaut kā tik ļoti ļoti iekrita sirdī un aizķērās tur. Nez vai tamdēļ, ka taisnība, vai tamdēļ, ka sirds  tik neierasti trausla? Un vai maz tam nozīmes. 
Šķiet, es vienkārši neprotu atvadīties. Vai negribu. 
Jā, varbūt vēl uz tikšanos. Ar smaidiem, smiekliem un dzīves baudīšanu. 

 
 
liktens_humors
16 July 2018 @ 10:56 pm
 
break me. scar me. burn me. 
you know you have the power to. 
With a look. A word. Or naked ignorance. Tik tok  Felt like just a few seconds, didn't it? 
But I slipped through your fingertips. 
A little too late now, darling.  
No more. Not you. Not anyone anymore.
 
 
liktens_humors
13 July 2018 @ 05:22 pm
 
Piepildīt dzīvi ar lietām, cilvēkiem, darbībām un emocijām, kuras liek dvēselei smaidīt. 
Tieši tā. 
Tieši tik viegli.
Tieši tik smaidu izraisoši. 
 
 
liktens_humors
12 July 2018 @ 05:21 pm
 
reflektēšana. laikam tā to var nosaukt. tāda varen noderīga aktivitāte mēdz izvērsties.
pie glāzes maģiskākā olbaltumrožu kokteiļa vari nonākt pie atklāsmēm, kuras spēj nedaudz izsist no līdzsvara uz atlikušo darba nedēļu. labi, ka jau trešdienas vakars. labi, ka jau viss tas ir garām. labi, ka jau nemanot garām izlavierēts bez nopietnām traumējošām sekām.
cik viegli ir paniski mūkot no vienām nejēdzībām iemaldīties vēl krietni traumējošākās. 
un atkal jau nebeidzami jāpateicas. pateicības gads. jā, mīlu, ka ir tik daudz par ko pateikties. 
mīlu, ka dzīvoju. mīlu, ka ne no kā vairs nemūku.
facing the truths and the fears. 
 
 
dungo: Iggy Pop - The Passenger
 
 
liktens_humors
19 April 2018 @ 05:29 pm
 

Shiiit. Tieši tas šobrīd skan galvā. It kā jau diezgan labi zināma patiesība, bet pilnīgi random motivational speech youtube listē, fonā, kamēr dari ikdienas darbus tomēr var nedaudz izsist nosliedēm. Kaut kā nemaz vairs nav šaubu un izbrīna par to kāpēc pēdējais gandrīz pusgads ir bijis tik labs. It really is about the people who you surround yourself with. Jāpiedomā, jāseko līdzi, ko Tu domā, ko Tu dari, kā Tu to dari. Kurp Tu dodies ?

Jā, es nebaidos teikt, ka pagājušais gads bija viens sasodīti smags un traks laiks. Tik ļoti ļoti ļoti nepieciešams. Nu jau ir pagājis tik ilgs laiks, bet vēl joprojām atskatoties uz to visu nespēju apstādināt pateicības vārdus un tādu bittersweet, bet ļoti ļoti laimīgu smaidu.  Jā, šis pirmo reizi ir pateicības un laimes gads. Un pie joda to, cik salkani tas izklausās.

Mīlu.

 
 
dungo: Everyday I spend my time drinking wine, feeling fine.
 
 
liktens_humors
07 February 2018 @ 08:11 pm
 

gluži vai radās sajūta, ka apzināti / neapzināti izsaucu uz sevi vienu emocionāli nebaudāmu caureju. tā it kā viņas mēgtu būt kādreiz arī patīkamas.
lūk, iepriekšējai tikšanās reizei sekoja vairākas uz dzīvošanu nevilinošas dienas un naktis. tādas pagājušās vasaras atraudziņas, darbs, iedzert un miegs. that about it.
un vēl pagātnes kadri, kuriem uzkāpts uz ego, tāpēc gribas novilkt vēl kādu sev līdzi bedrē. labi labi. galīgi nevelk viņam piedēvēt ego samīdīšanu, šeit patiešām jūtos nedaudz bedīgi vainīga, jo zinu, ka tas nav tikai iedragāts ego, šeit tiešām arī sāp un tiešām žēl, ka jūt, ka varbūt tas bija viss, kas mums bija.
dažreiz brīnos kā man izdodas tik ļoti cilvēkiem pieķerties, bet tajā pat laikā nošķirties tik ātri, lai pēcāk atkal nedaudz vilktos atpakaļ. ehh.
bet nekāpsim atpakaļ tajā bedrē. darba diena velk uz beigām un jūtu kā pamazām manī ieripo atkal prieciņš dzīvoties, dzinulis cīnīties par laimīgu sevi. un aizvien vairāk sāk likties, ka ne tikai laimīgu sevi, bet mums. un patiešām redzu, ka esam labi, bet kopā būsim vēl labāk.
tas viss mums būs.
 
 
liktens_humors
05 February 2018 @ 12:36 am
 
fonā sveces met ēnu un viens nomierinieši šņākuļo.viņa zinātkāre uzcēla manī jautājumu, kāpēc tik sen nav ieraksts bijis.
laikam jau tā tiešām ir, ka cibas dzīve atzīmējas nedaudz plosošajās sāpīgajās noskaņās. kādu laiku tā nav būts.
ir tik dziļš miers un apziņa, ka pārmaiņas pēc necenties čakarēt nedz sevi, nedz kādu citu. un arī tu netiec čakarēts. utopija bez maz vai, ibio leo.
pārējās dzīves jomas ir cits stāsts, bet savstarpējā būtņu esība rit pārsteidzošā līdzsvarā. diezgan izteikts kontrasts pagājušā gada sajūtu plosīšanai,sevis skrāpēšanai un vispārējam dvēseles haosam. nezinu vai var uzķert, bet ir labi. priekā un mierā. autortiesību aizčiepšana.
bet vēl joprojām nemitīgu pārmaiņu priekšā. tas gan nav mainījies.
cerams,  ka arī aizgājušā gada kadriem viss rosās līksmās un labskanīgās noskaņās.
uz izdošanos. 
 
 
liktens_humors
21 November 2017 @ 10:31 pm
 
I'm a little bit tired of getting the bruises.


 
 
liktens_humors
03 October 2017 @ 08:43 pm
 
"there is no safe investment, to love at all is to be vulnerable." C.S. Lewis
šķiet jāsāk pamazām atgriezties pie dzimtās mēles vārdiem. kaut kā nemanot angļu vārdi iemaldījušies manā cibā. I guess that's where the heart lies right now. 
nu re, jau atkal. viens no retajiem mierīgajiem māju vakariem. kad to ir tik maz, tie uzreiz apvijas ar tādu kā neizskaidrojamu burvību. laikam jau tāpat kā tas notiek ar visu citu, jo retāk, jo lielāka burvība. 
pa druskai, pa druskai, veidot, apaudzēt, augt un priecāties.
mācīties no jauna būt.
it's not love if you're not willing to get bruises. 
 
 
dungo: The Kooks
 
 
liktens_humors
21 September 2017 @ 08:38 pm
 
It has been much too long since I've enjoyed this. Being at home, being present, no talking, no drinking, no escaping. I guess autumn really is here. 
Fireplace, tea, raindrops on the windows, his hoody wrapped around me, the sound of a teapot boiling, the smell of a burning wood, pigeons complaining about the rain.
Gratefulness, uncertainty, calmness, bittersweet joy. 
It has also been much too long since  I've written here. It has been too long since I've been a lot of things. 
These past months have been so full of emotions, escaping and provoking them, that I've really no idea who I am anymore.
Rediscovery on the way? Maybe. Hopefully
 
 
25 June 2017 @ 06:54 pm
 
surprise surprise motherfucker.
this may be the real definition of this summer, cause who would have thought. 
not even the slightest idea of what's going to happen, only many little moments of pure happiness. 
the type you haven't experienced in a while, like, since the time your dad told you you're the most beautiful princess in the world.
that, but constantly, without hesitation. simply.
i know that many long days of shit are probably coming after this, but to fuck with that.
i'm going to enjoy every last little bit of it. 
 
 
liktens_humors
11 June 2017 @ 07:37 pm
 

wow, life's fucking strange lately. moving moving moving. yeah, I'm back to not having a place of my own. I'm not sure I've had one real home at all.
I'm on the verge of crying, laughing, swearing, screaming and smiling like and idiot all of the time.
too often I feel like a character from one of my short stories which I've rarely written down. God, this is so fucking weird.
it's so much clashes of feelings of past and wishes of the future and complete and utter new bullshit of my own.
fasten your seat-belts bitches. this is me now.
I'm living.
 
 
dungo: Mumford & Sons - Little Lion Man