liktens_humors
26 February 2015 @ 03:05 pm
 
tik ļoti gribas sevis atdzimšanu. tik ļoti gribas būt mierā ar sevi. 
pavasaris būtu īstais laiks tā aizsākšanai. gavēnis būtu īstais laiks tā aizsākšanai.
nu tā teikt ir īstais laiks!
no kurienes izzagt to motivāciju, to gribasspēku?
kam? visam!
trakākais  laikam tas, ka viens no faktoriem, kas attur, ir tā apziņa - nu cik tad ilgi es noturētos tajā ?
 
 
dungo: Flipsyde - Happy Birthday
 
 
liktens_humors
12 February 2015 @ 11:02 pm
 
vispār visu laiku vajag sev ieskaidrot, ka ir viena konkrēti nepatīkama lieta, kura jāpaveic, un tad tu paveiksi pilnīgi visu citu, ko sen jau gribēji paveikt.
it's called procrastination at highest level.
un vispār ir forši nosūtīt darba vadītājai vēstuli, ļoti, ļoti, ļoti garu vēstuli, un beigās jau reāli neko nepateikt kā tikai to, ka esi nekam nederīgs nekā nedarītājs, kurš nesaprot, kā kaut ko iesākt.
tā lūk.

 
 
dungo: Beck - Heart Is A Drum
 
 
liktens_humors
12 February 2015 @ 08:28 pm
 
pēdējā laikā dzīve apgriezta kājām gaisā. vēderā iekšā viss griežas un pavisam noteikti nevelk uz bakalaura rakstīšanu, bet sāk viņš mīt uz pēdām.
laikam jau jāiet rīt uz vilkiem izbļaut ārā visu to sāpi, visas tās emocijas. bez liekiem uzmanības novērsējiem. laikam jau veicas, ka tā.
ir tāda nesaprašana un nepārliecinātība iezagusies iekšā. kur, kas, kā, uz kurieni?
šodien atliekot bakalaura darbus, sāku pārskatīt brīvprātīgā darba piedāvājumus.
izskatās labi, vieta, viss tas projekts. vienīgi abi varianti ir diezgan gari. es nebiju domājusi būt tik ilgi prom.
es, protams, vienalga pieteikšos. tad jau redzēs vai vispār gribēs mani ņemt pretim.
pēc tam domās, vai vispār to spēju. spējam.
uhh, Dievs. kur tu mūs visus ved?
laikam Tu pats vien to zini.
 
 
dungo: Justin Timberlake - What Goes Around
 
 
liktens_humors
27 January 2015 @ 01:47 am
 
dažreiz, atskatoties tos gadus atpakaļ, es brīnos, kā mēs toreiz sagājām kopā.
un es vēl joprojām brīnos, kā toreiz tevī ieķēros, kaut arī tad pat ne tuvu nenojautu, cik vienreizējs patiesībā esi.
un tad ir tādi mirkļi, kā vakarnakt, kad es brīnos par to, kā divi cilvēki vispār var spēt būt kopā.

katram ir sava mīlestība,  bet es paties gribētu novēlēt, lai katrs vismaz reizi dzīvē piedzīvo ko tādu.
 
 
liktens_humors
20 January 2015 @ 07:02 am
 
pagaidām jaunā apņemšanās rakstīt vismaz reizi nedēļā, kas patiesībā ir ļoti maz, diezgan izpaliek.
nezinu, kā lai atgriežas tajā ritmā, kur esi tas cilvēks, kurš vēlies būt.
laikam jau pa teikumam vien, pa teikumam vien.
es tik ļoti esmu pēdējā laikā pieķērusies pie tā sava plāna, kā visam būs būt. visu laiku likās, ka tā ir pareizā izvēle. tagad sāku domāt, ka, iespējams, nav ko ieciklēties uz vienu mazu kastīti vien.

.. un pasaule plašāka vērsies.
 
 
liktens_humors
01 January 2015 @ 11:08 pm
 
It's funny how..
 
 
liktens_humors
22 December 2014 @ 04:05 am
 
Tikko nospiedu send pogu. Vēl viens darbiņš padarīts. 
Tagad sēžu un nevaru saprast, vai ir jēga iet gulēt uz divām stundām. 
bet vispār, it kā bija ieplānots, ka janvārī laidīšu luni, bet izskatās, ka nekā. 
darbā palūdza vai nevarēšu izpalīdzēt, ja gadījumā tomēr vajadzēs vēl pastrādāt, kas nozīmē, ka vajadzēs.
bakalaura darba vadītāja arī jau sāk mīt uz papēžiem un pieprasa tēmu un plānu un visu ko tik vēl ne.
un tad jau vēl ir pāris eksāmeni. 
ehh.
bet gan jau paliks vēl kāda diena pāri, kuru pavadīt burtiski tikai pa gultu vārtoties.
ekh, kā man tas drusku pietrūkst.

un nu dārgie cibiņi, zinu, ka šis nav viegls laiks, bet saturās. jūs to varat!

 
 
21 November 2014 @ 08:17 pm
 
Jāpriecājas, ka ir lietas, kuras atgādina, cik tomēr forši, ka strādāt palicis vien mēnesis. Citādi vēl sāktu nostaļģija pavilkt un negribētos iet prom.
 
 
liktens_humors
12 November 2014 @ 12:09 am
 
mistiski, bet darbā esmu saņēmusi četras brīvas dienas pēc kārtas. protams, tas nenozīmē, ka viņas ir brīvas, universitāte nekur nepazūd.
un tomēr.. esmu kārtīgi apdomājusies un tagad cenšos savu dienu sadalīt pa stundām, izplānojot, ko kurā stundā jāpaveic.
tas saucās - mans izmisīgais mēģinājums neieslīgt bezjēdzīgā stresa un neapmierinātības stāvoklī. cerams izdosies.
vispār ir liela motivācija nedaudz saudzēt sevi šajā ziņā. 
tāpat jāatrod lielāka motivācija beigt būt egoistam. tikai tagad sāku nedaudz ieraudzīt cik self-absorbed esmu.
domājams, ka aiziešana no darba šo apziņu tikai vēl vairāk apskaidros, kas nebūs diez ko patīkami. tāpēc jāsāk pie tā strādāt jau tagad.
ehh. uz izdošanos.
no more self-pity.
 
 
dungo: Ed Sheeran live at the Roundhouse
 
 
liktens_humors
03 November 2014 @ 06:54 pm
 
ir tomēr varen forši nopirkt biļetes uz dikti kārotu koncertu un pēc tam līdz nākamai algai knapināties.
vispār pēdējās nedēļās pilnīgs bardaks notiek galvā.
bet sestdienas vakars ļoti atgādināja par to, ko tomēr nedrīkst atmest savā dzīvē. savstarpējās attiecības ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa. 
un tiešām, kaut arī iepriekšējā nakts bija maz gulēta, un vispār pārgurums mocīja, pat trijos naktī gribējās turpināt kopā būt. 
turpināt smieties, runāt, baudīt vakaru, baudīt dzīvi. svinēt dzīvi.
tiešām lielais paldies jums.
un tas nekas, ka jāturpina vien tas ikdienas skrējiens un apziņa, ka tā atslēgties var reti, nepamet. tomēr atgādinājums paliek.
un tas ka dzīve mainās  un mēs maināmies, tas jau arī ir skaisti. 
un jā, ir dzīvei humora izjūta, ir.
 
 
dungo: Ed Sheeran - I See Fire
 
 
liktens_humors
27 October 2014 @ 10:24 am
 
I would suck at being someone else, but I'm brilliant at being me
 
 
liktens_humors
29 September 2014 @ 11:33 pm
 
ir tādi notikumi kā šie, kuri atgādina par dzīves esenci.
tu tik ilgi jau sēdi iesprūdis tajā īgnuma, sistēmas, ikdienas rutīnas, neapmierinātības noplukušajā dīvānā, ka nemaz neesi manījis, cik ļoti tas tevi ir sagrauzis.
tev riebjas tava ikdiena, bet tu atkārto to katru dienu, katru nedēļu. 
tu vairs pat neizbaudi tos notikumus, kuri reiz sagādāja prieku. brīvdienas rīta kafija un brokastis ar tuvajiem. mierīgs vakars divatā pēc garas darba dienas. saulaina diena starp lietus mākoņiem. 
savdabīgi, ka tik sāpīgi mirkļi pēc laika, pēc pārdomām, pēc lūgšanām var rādīties pilnīgi citā gaismā.
atgādināt par to, cik dzīve ir skaista un pilna brīnumu.
apzinos, ka šobrīd tās negācijas ir manā ikdienā tā ieēdušās, ka tik vienkārši no tā netikšu vaļā, bet pamazām rodas motivācija.
jā. tagad jāizdomā, kā lai to savu ikdienu pārveido, lai tu atkal neiesprūstu tajā nolādētajā ritenī.
 
 
liktens_humors
23 September 2014 @ 12:17 am
 
Interesanti cik daudz visu maina attieksme. Reāli nekas nav mainījies, tikai tas, ko pati savā prātā esmu izdomājusi. 
Es nesaku, ka tagad viss ir labāk vai kārtībā. Ir savādāk. Laikam ar vairāk emocijām? Bet ne tikai labām. Vispār daudz idejas un plāni nākotnei. Tuvākai un tālākai.
 Savdabīgi un pat biedējoši, cik ļoti gribas prom. 
Man vajag pārmaiņas. Bet biedē tas, kā tās emocijas ap mani savelkas kā lietus mākoņi. 
 Jāatzīst, ka mīlu lietus skaņu aiz loga.
 
 
liktens_humors
18 September 2014 @ 01:09 am
 
mazās dzīves lielie sapņi.
 
 
liktens_humors
17 September 2014 @ 10:28 pm
 
ehh.

esmu jau ar vienu kāju Spānijā.
tas jau nekas, ka vēl vismaz gadu netuvošos tam visam, vēl nemaz nemeklēju brīvprātīgo darbu. nezinu vai tas pat būtu reāli, ņemot vērā,  ka vēl gadu nevaru kustēties no šejienes ārā.
reāli jau tikai domās tā viena kāja ir tur. vienkārši vajag kaut kādu mierinājumu un dzinuli dzīvei. tas palīdz.
protams, meklēju arī kā pēc iespējas labāk piepildīt šo laiku līdz tam. diezko labi vēl neizdodas, bet ar laiku. 
jārīkojas vienkārši laikam. ir vadlīnijas, tagad tikai gribasspēku un brīvo laiku.


Tags:
 
 
dungo: 2pac - Changes
 
 
liktens_humors
15 September 2014 @ 11:47 pm
 
ir tik patīkami, ka ir lietas, kuras nemainās.
mēs komunicējam reizi mēnesī, dzīvojam katra savā Latvijas nostūrī un mums nav ne jausmas, ko ikdienā dara otra.
tomēr, kad sazvanāmies, lai cik gan smieklīgi tas nebūtu, runā viņa un es dzirdu sevi.
vienmēr kaut kas cits uz sirds, bet katru reizi tik labi jūtu to, kas viņai iekšā sēž.
ir patīkami nolikt klausuli un justies nedaudz labāk, nedaudz iedvesmotāk.

Tags: ,
 
 
dungo: https://www.youtube.com/watch?v=OVL8dba7GwY
 
 
liktens_humors
13 September 2014 @ 12:34 pm
 
taisnība vien ir par to rakstīšanu. nezinu, kā tas ir noticies. 
man mājās stāv pilnas klades piedrukātas,  nemaz nerunājot par to visu, kas ir šeit. kas tad īsti notika ? kāpēc vairs nav vārdu?
kaut kur laikam mēdz pazaudēties. tieši tāpēc, jau vajag rakstīt, lai nepazaudētos.
kaut kāda kēksu cepšanas mānija atsākusies. gan tā gatavošana, gan tas, ka cilvēki uzslavē, ka tev kaut kas sanāk labi, sniedz to foršo sajūtu.
tagad tā atskatoties atpakaļ uz to laiku, kas nostrādāts, domāju, kā tas ir mani mainījis.
laikam nedaudz biezāka āda uzaugusi. dažreiz pat sanāk pastāvēt par sevi tā skaisti un neņemt pie sirds mēslu mušas.
dažreiz. 
trakākais jau tas, ka tā mēslu muša, kura visvairāk sāpina, esmu es pati. nav jau nekāds jaunatklājums.
un tad tu sāc apkārtējiem uzspiest to pašu izjūtu par sevi, kas tev pašam ir. graužot savas attiecības.
bet nav jau tikai tas neskaistais. tik pat bieži, cik tu satiec riebīgus enerģijas un pozitīvu emociju vampīrus, tu satiec arī patiešām labsirdīgus cilvēkus.
ar to skaisto mīļuma dzirksteli acīs. 
aij. cerams, drīz atgriezīšos.
tad nebūs tik garu ierakstu vairs.
 
 
liktens_humors
09 September 2014 @ 12:27 am
 
rīt.
 
 
liktens_humors
05 August 2014 @ 11:21 pm
 
Atvaļinājuma otrā diena.
Rīt pirmā svētceļojuma diena.
Atdot sevi visu.
 
 
liktens_humors
16 July 2014 @ 09:28 pm
 
man nav ne jausmas kā izskaidrot šo sajūtu, kura mani šovakar pārņem.
varbūt jau labi.