liktens_humors
27 October 2014 @ 10:24 am
 
I would suck at being someone else, but I'm brilliant at being me
 
 
liktens_humors
29 September 2014 @ 11:33 pm
 
ir tādi notikumi kā šie, kuri atgādina par dzīves esenci.
tu tik ilgi jau sēdi iesprūdis tajā īgnuma, sistēmas, ikdienas rutīnas, neapmierinātības noplukušajā dīvānā, ka nemaz neesi manījis, cik ļoti tas tevi ir sagrauzis.
tev riebjas tava ikdiena, bet tu atkārto to katru dienu, katru nedēļu. 
tu vairs pat neizbaudi tos notikumus, kuri reiz sagādāja prieku. brīvdienas rīta kafija un brokastis ar tuvajiem. mierīgs vakars divatā pēc garas darba dienas. saulaina diena starp lietus mākoņiem. 
savdabīgi, ka tik sāpīgi mirkļi pēc laika, pēc pārdomām, pēc lūgšanām var rādīties pilnīgi citā gaismā.
atgādināt par to, cik dzīve ir skaista un pilna brīnumu.
apzinos, ka šobrīd tās negācijas ir manā ikdienā tā ieēdušās, ka tik vienkārši no tā netikšu vaļā, bet pamazām rodas motivācija.
jā. tagad jāizdomā, kā lai to savu ikdienu pārveido, lai tu atkal neiesprūstu tajā nolādētajā ritenī.
 
 
liktens_humors
23 September 2014 @ 12:17 am
 
Interesanti cik daudz visu maina attieksme. Reāli nekas nav mainījies, tikai tas, ko pati savā prātā esmu izdomājusi. 
Es nesaku, ka tagad viss ir labāk vai kārtībā. Ir savādāk. Laikam ar vairāk emocijām? Bet ne tikai labām. Vispār daudz idejas un plāni nākotnei. Tuvākai un tālākai.
 Savdabīgi un pat biedējoši, cik ļoti gribas prom. 
Man vajag pārmaiņas. Bet biedē tas, kā tās emocijas ap mani savelkas kā lietus mākoņi. 
 Jāatzīst, ka mīlu lietus skaņu aiz loga.
 
 
liktens_humors
18 September 2014 @ 01:09 am
 
mazās dzīves lielie sapņi.
 
 
liktens_humors
17 September 2014 @ 10:28 pm
 
ehh.

esmu jau ar vienu kāju Spānijā.
tas jau nekas, ka vēl vismaz gadu netuvošos tam visam, vēl nemaz nemeklēju brīvprātīgo darbu. nezinu vai tas pat būtu reāli, ņemot vērā,  ka vēl gadu nevaru kustēties no šejienes ārā.
reāli jau tikai domās tā viena kāja ir tur. vienkārši vajag kaut kādu mierinājumu un dzinuli dzīvei. tas palīdz.
protams, meklēju arī kā pēc iespējas labāk piepildīt šo laiku līdz tam. diezko labi vēl neizdodas, bet ar laiku. 
jārīkojas vienkārši laikam. ir vadlīnijas, tagad tikai gribasspēku un brīvo laiku.


Tags:
 
 
dungo: 2pac - Changes
 
 
liktens_humors
15 September 2014 @ 11:47 pm
 
ir tik patīkami, ka ir lietas, kuras nemainās.
mēs komunicējam reizi mēnesī, dzīvojam katra savā Latvijas nostūrī un mums nav ne jausmas, ko ikdienā dara otra.
tomēr, kad sazvanāmies, lai cik gan smieklīgi tas nebūtu, runā viņa un es dzirdu sevi.
vienmēr kaut kas cits uz sirds, bet katru reizi tik labi jūtu to, kas viņai iekšā sēž.
ir patīkami nolikt klausuli un justies nedaudz labāk, nedaudz iedvesmotāk.

Tags: ,
 
 
dungo: https://www.youtube.com/watch?v=OVL8dba7GwY
 
 
liktens_humors
13 September 2014 @ 12:34 pm
 
taisnība vien ir par to rakstīšanu. nezinu, kā tas ir noticies. 
man mājās stāv pilnas klades piedrukātas,  nemaz nerunājot par to visu, kas ir šeit. kas tad īsti notika ? kāpēc vairs nav vārdu?
kaut kur laikam mēdz pazaudēties. tieši tāpēc, jau vajag rakstīt, lai nepazaudētos.
kaut kāda kēksu cepšanas mānija atsākusies. gan tā gatavošana, gan tas, ka cilvēki uzslavē, ka tev kaut kas sanāk labi, sniedz to foršo sajūtu.
tagad tā atskatoties atpakaļ uz to laiku, kas nostrādāts, domāju, kā tas ir mani mainījis.
laikam nedaudz biezāka āda uzaugusi. dažreiz pat sanāk pastāvēt par sevi tā skaisti un neņemt pie sirds mēslu mušas.
dažreiz. 
trakākais jau tas, ka tā mēslu muša, kura visvairāk sāpina, esmu es pati. nav jau nekāds jaunatklājums.
un tad tu sāc apkārtējiem uzspiest to pašu izjūtu par sevi, kas tev pašam ir. graužot savas attiecības.
bet nav jau tikai tas neskaistais. tik pat bieži, cik tu satiec riebīgus enerģijas un pozitīvu emociju vampīrus, tu satiec arī patiešām labsirdīgus cilvēkus.
ar to skaisto mīļuma dzirksteli acīs. 
aij. cerams, drīz atgriezīšos.
tad nebūs tik garu ierakstu vairs.
 
 
liktens_humors
09 September 2014 @ 12:27 am
 
rīt.
 
 
liktens_humors
05 August 2014 @ 11:21 pm
 
Atvaļinājuma otrā diena.
Rīt pirmā svētceļojuma diena.
Atdot sevi visu.
 
 
liktens_humors
16 July 2014 @ 09:28 pm
 
man nav ne jausmas kā izskaidrot šo sajūtu, kura mani šovakar pārņem.
varbūt jau labi.
 
 
liktens_humors
28 June 2014 @ 11:27 am
 
ir tik patīkami pārmaiņas pēc piecelties nedaudz agrāk un pirms darba vēl uzspēt pabaudīt vienatni, more or less.
ehh. interesanti, ka beidzot esmu tikusi vaļā no skolas, vismaz uz diviem mēnešiem, būtu jāpriecājas, ka beidzot ir nedaudz brīva laika, bet iekšējā sajūta..
tāds drusku tukšums iekšā? kas to lai zin..
vienkārši jāsaņemas realizēt vasaras plānus. 
bet tagad jāklausās Ziedoņa un Vācieša vēstuļu saraksti Znotiņa un Daudziņa izpildījumā.
mm.
 
 
liktens_humors
10 June 2014 @ 11:20 pm
 
uzdūros senam,bet labam ierakstam.
 
 
liktens_humors
03 June 2014 @ 11:05 am
 
ir tik patīkami ikdienas skriešanas steigā atrast vietiņu satikt cilvēkus, kuri mielo dvēseli. jo īpaši labi, ka tas notiek abpusēji.
iestiprināšanas.
kūkas un kafijas.
jā.
prieks, ka dzīvē vēl ir cilvēki, kuri rada vēlmi būt labākam, nevis tikai noslēgties vairāk.
apzinos, ka esmu palikusi neiecietīgāka un egoistiskāka. labi, ka ir kāds, kurš sejā pasaka, ka tiešām tāds esi. 
prieks, ka atsāku domāt.
prieks, ka ir plāni šai vasarai, pat tad, ja trūks laika to visu paveikt. 
prieks, ka ir plāni kā tādi. 
tagad tikai nolikt vēl pāris eksāmenus un uzrakstīt kursa darbu, tad varēšu tam visam ķerties klāt.
jā.

 
 
liktens_humors
26 April 2014 @ 11:58 am
 
aj, skatīties vecas bildes gandrīz nekad nav laba ideja.
peh.
jātaisās uz darbu.
 
 
liktens_humors
21 April 2014 @ 02:44 pm
 
saule, kailas kājas, laba mūzika un vīns.
cheers.
 
 
liktens_humors
16 April 2014 @ 08:46 am
 
Izrādās, ka sviesta cibai ir arī aplikācija. Ha.
 
 
liktens_humors
15 April 2014 @ 01:18 pm
 
vienā mierā.
cik tomēr ir patīkami satikt savus cilvēkus. tos, ar kuriem jūties kā mājās. un tomēr tos, kuri izrauj tevi no tavas ikdienas rutīnas. kuri liek tiem mehānismiem galvā ieeļļoties. kuri vienkārši liek tavai dvēselei smaidīt.
pat tad, ja šos cilvēkus satiec reizi trīs mēnešos. kafija, kūka un īstā atmosfēra. 
mēģinot palīdzēt citiem, tu palīdzi arī sev.
ir vienkārši tās sajūtas/domas/emocijas, kuras ir gļuki. viņas būs tavā dzīvē, bet tu nedrīksti aizmirst, ka tā nav realitāte - tie ir gļuki. 
kaut kā pavasaris lavās iekšā dzīvē tomēr. un tas ir labi.
protams, ir šaubas. ir tās iekšējās panikas lēkmītes, kad sen gaidītajā brīvajā rītā nonāc pie biedējošas domas - vai tiešām tam ir nākotne?
bet tas pavasaris kaut kādā ziņā šīs domas aizbaida.
varbūt ne vienmēr ir nepieciešams apņemties strikti uz kaut ko gavēt.
varbūt vienkārši vajag pēc labākās sirdsapziņas apņemties  - atsākt dzīvot. 
 
 
dungo: Bloc Party - So Here We Are
 
 
liktens_humors
11 April 2014 @ 11:51 am
 
viens no noteikumiem - rakstīt.
kā gan varēju aizmirst, ka tas notur tevi. atgādina, kur atrodies un uz ko ej.
atgādina to, kas tevi izveidojis tādu, kāds tu esi.
pilnīgi trīsas.
 
 
liktens_humors
11 April 2014 @ 11:16 am
 
ir lietas, kuras tā kārtīgi ir pašam sev jāatgādina. un tas palīdz.
esmu naivos pašai savas mājvietas meklējumos. meklēju savu vietu savā Liepājā. 
ir, nebaidīšos šī vārda, dziļi pieriebies pavadīt savu brīvo laiku tikai guļot, raizējoties par to, kā diez kursa darbs uzrakstīs pats sevi, vai lūrot datora ekrānā. ir pieriebies dzīvot gaidam nākamo puslīdz brīvo dienu. ir pieriebies neierasties. ir pieriebies būt riebīgam. 
sirds ilgojas pēc vasaras. sirds ilgojas pēc brīvības. 
sirds ilgojas pēc tā spiedīgā vasaras gaisa tieši pirms pērkona. pēc slapja asfalta, kas pieskaras pie plikām kāju pēdām. pēc nesteidzīgām sarunām pie kafijas krūzes nākamajā rītā pēc balles. pēc vārtīšanās svaigā zālē, lasot mīļāko grāmatu. pēc spontānām peldēm nakts vidū. pēc bezmērķīgām, vieglprātīgām pastaigām plandošos svārkos. pēc naktīm, kad vēro zvaigznes, līdz tās aizbaida rīta saules gaisma. 
es pēc tā visa lūdzu. es uz to visu tiekšos. 
tas viss man būs.


 
 
liktens_humors
28 March 2014 @ 09:50 pm
 
fāaāāk, ko citu teikt.
dzīve ir skaista, tikai sanāk aizvien mazāk laika to baudīt.