vakar trīs ar pusīti stundas dzejas. dažādas. vecas, jaunas, ar smiekliem, ar sāpēm.
bija labi. atsita tādā tīkamākā notī. pēcāk ar z. aizgājām pie kanālmalas izsūkt alu un uzēst vakariņas. kad devos mājās piedzīvoju to, kā kādu laiku nebija bijis. to, kas vienmēr bijis manas dzīves sastāvdaļa. pastaiga cauri pilsētai, vakaram pārvēršoties par nakti, lēnām, skaisti baudot. tā ka pārņem sajūta, ā jā, tamdēļ es šo vietu tik ļoti mīlu. šī apziņa kādu laiku bija tikai kā atmiņa, ka tā vienmēr bijis.

vakar vakarā nolēmu, ka jāsāk puslīdz veselīgs dzīvesveids. zin jārūpējās par sevi.

nedabīgos daudzumos dzeru zaļo mango tēju [ kuru mamma meklēja pa visu pilsētu līdz mums izdevās atrast TO īsto!], iegraužu kopā ar tēti pa cepumam un skatos glee. jā, esmu glīks un gandrīz lepojos ar to.!
patiesībā tīri jauki. ārste bija galīgi sajaukusies pati sevī, tā ka apmeklējums pārcelts uz tālo maiju. ahh.
vakar uzzinājām, ka alus sēta vaļā. brengulīīīīs! to prieku mūs spiegšanā nevarēja samērīt. jāsagaida vien gavēņa beigas.
vismaz šodien sanāca kopīgi pavadīt laiku ar mumi. ir tik jauki, ka vari ar mammu paālēties uz ielas gluži tāpat kā ar savu labāko draudzeni.
un jā, viss atgādina pagājušo vasaru.

vīnojam par godu mammas dzimumdienai.
rīt uz rīgu. alot brenguli. nākamā dienā baudīt jaunā rīgas teātra izrādi - latviešu mīlestība.
skolā bija jautri.
and it's still some kind of misfortune.
ps. jā es vairs nerakstu.

vakar bija tūre pa veikaliem. vienīgais secinājums - nekā sakarīga nav, ja vispār kaut kas ir. vakarā bija negaidīts filmu, vīna un zefīru vakars ar māšeli un a. skatījāmies "spread", "what happens in vegas" un "a lot like love" . jā, visās viens no galvenajiem aktieriem ir ashton kutcher. jā, a. ir pēdējā laikā par viņu sapriecājusies. atliek vēl tikai pilnam saldfilmu komplektam noskatīties filmu "love and other disasters" [ja pareizi atceros nosaukumu].
tagad sēdējām hokeju skatījāmies. tā teikt uzrīkojām tako un brenguļa ballīti. sabraukuši i. draugi. spēle sasodīti lieliska. ehh, tāda atbrīvojuma sajūta..
ps. māšele uzčinīja man simsu, un tas nebūt nav attīstību veicinoši manam brīvajam laikam.
čau, ejam kurināt ugunskuru.

vakars tika tīri jauki pavadīts sēžot alus sētā, pamatīgi iesmejot par visiem Sicīlijas fanij atgadījumiem, un pēcāk arī ķēķī.
gulēts gan vien tikai divas stundas, bet tas droši vien nozīmē, ka drīzumā aizmetīšos nosnausties, jo tieši to šādā laiciņā prasās. jāatzīst, ka rīts gan sen nebija bijis tik smieklīgs. sākot ar to sirreālo šausmeņu sajūtu gaidot autobusu. laikam vienkārši sen nebiju rādījusies ielās tik agri no rīta, kad luksafori vēl nestrādā, uz ielām atrodas vien pāris cilvēki, bet neviens neizdveš ne skaņu. tik cik uzpūš vējš un tālumā jūra šalc. pēcāk jau viss likās sasodīti smieklīgi, katrs sīkums, tas tāds mazais sajukums, kad esi gulējis vien pāris stundas, tagad 6os no rīta stāvi gaidi jau stundu mistisku autobusu un lietus piles neuzmanīgi krīt tev uz galvas. bet vispār jau, interesanti, kā tie cilvēki uz tevi pēcāk skatās.
nekas jau tāds īpašs. varētu beidzot arī piebeigt noskatīties tos The Runaways.

hokeja sezona pamazām atsākas, tas tāds, sava veida mazais prieciņš būs uz kādu laiku.
tikko izkāpu no dušas, noskaloju arī mazo iegruzījienu, kas bija nemanot piemeties. tagad tik uz mikriņu, lai satiktu beidzot māšeli, kura atgriezusies, un to atgriešanos arī nosvinētu ar brenguli un fontein friškām! cerams vakars izvērtīsies jauks. patiesībā prasās gar jūru tāpat vien pa nakti pavazāties.
bet rīt jau pašā agrumā jādodas atpakaļ, nevar jau tik vien kā izklaidēties.
par miera ostu, uz kuru māsa grib aizraut. jā, es labprāt aizdotos tur dziļajos laukos, mežos pie saviem vecvecākiem, tiem, kuri sen nav redzēti. tomēr tas nav ar tādu mērķi kā viņai, zin kā, miera osta katram sava. sapratu vienkārši, ka ļoti gribu viņus satikt. arī šuneli turienes apraudzīt, kā jūtās viņš pēc visām tām operācijām un tā. un vispār, kā nekā, tur pavadīti krāšņākie bērnības mirkļi.
še tev dzīve. laikam jau tādas negāciju domas jāatmet, ja gribas tādu harmozinētu, skaistu dzīvi nodzīvot.

tikko visi bijaam saliidushi lielajaa diivaanaa, padevaam alu uz mainjaam un skatiijaamies The Blind Side. skaista, jauka filma. un kaa izraadaas arii uz patiesiem notikumiem balstiita. visu saakuma dalju to vien dariiju kaa gribeeju vinju kaartiigi sakampt.
yeah. dieninjas karstas un taa.
ehh, ja vien taa mazaa jaukaa buutne zinaatu, cik daudz vinja man noziimee! un tas sms peedeejais lika man traki smaidiit.
un jaa, esam piespiedushi mammu aizbraukt uz poliju, vispaar vinja jau ir tur. taa njeemaam visi maajinieki un nu jau vairs nemaajinieki un apvienojaamies.
*Edward Cullen isn't a vampire, Edward lives in the forest, doesn't kill people and glitters... the dude is obviously a fairy.
labnakt.

sēžu malkoju brenguli. dzīve tomēr liekas skaista. mazliet bail būt tik laimīgai.
sākās minimāla gatavošanās brāļa dzimumsvētkiem. vispār tagad gaidam kopā 23.45, lai uzzvanītu viņam un sasveiktu.
un pēc pirmajām lapām grāmata "mīlas meistars" liekas diezgan laba. gala recenziju vēl pēcāk piedrukāšu, kad izlasīšu.

pamodos pusseptiņos ar lielākajām morālajām paģirām, kādas man bijušas manā necilajā mūžā.
nogaliniet mani kāds. dzeru kafiju un domāju par to, kā alkohols izrādās padara mani sasodīti mērķtiecīgu (netipiski man). iegribas un sasniedzu. bet vispār sīkums. un vispār, tas ir iemesls, kāpēc man prieks, ka pārvācamies. esot šeit sajūta, ka vari no visiem aizbēgt.
aizvakar gan biju noderīga un ar n. palīdzību iztīrījām pusi šķūņaugšas. labs tas darbs, kas padarīts.
gribas paķert savu remarka sapņu būdu, ielīst segā un tā nosēdēt visu dienu. bet vēl varētu uzcept kēksu ... mm..