sasodīti skaista diena.

diena sākās ar vēlu rītu pēc vakardienas pasēdēšanas ar meitenēm līdz pussešiem rītā. pamazām sabozos augšā, piekārtoju dzīvokli līdz negaidīti dzīvoklī ieradās ne tikai brālis ar meiteni, bet pieciemojās arī vecāki un n. tā nu brālis pagatavoja viņa spešl kafiju ar putiņu un kanēli, piekodām pa kādai smalkmaizītei vai cepumam un fonā skanēja sen nedzirdētais gustiņš. iekšā pustumšajā dzīvoklī pa logu spraucās pāris pavasara saules stari. mirklis tā teikt.
pēcāk iešļūcu dzidriņās, vasaras pusgarajos svārkos, uzmetu jaciņu un devos uz māju mājām. tāda siltumdiena.
zinu jau zinu, ka ir sakrājušies nepadarīto darbu kalni, bet es izdošos tagad laukā padauzīties ar šuneli un paošņāt pavasara gaisa smaržu.

ehh.. nočiepu brālim disku, un tagad priecājos. dzeru kõlu, tīru kõlu, bet sajūta tāda piedzerta. viegls reibums un maza gruzõna izjūta ieslīgusi manī.
vakar ar z. sēdējām kāpās, priecājāmies par saulrietu un par to kā jūra ar debesīm saskrien pēc skata kopā zūdot horizontam. ešs. skaisti tā teikt baudīt. un šodien pa dienu arī uz to pusi aizčāpojām. jā, es beidzot esmu bijusi nopeldēties jūrā ! ūdens visai auksts vēl, bet tas arī nekas. un vispār šodien esmu uzņēmusi tik daudz šķidrumu tik dažādos veidos, cik nu var.
bet vispārīgi, jūtos mazliet pazudusi. es nezinu, vai pašizgudrotās mini bohēmas dēļ vai kā. bet kurš tad lai man pasaka, kāda tad es būtu nezudusi? un vispār, pat nezinu ko iesākt ar dzīvi, tādēļ kā jau parasti plūstu pa straumīti. bet ziniet ko ? pēc vasaras šitais jāizbeidz. es jau zinu, ka visi jūs sakāt, ka nevajag atlikt, citādi nekad jau nebūs īstais laiks. es jau piekrītu, bet šoreiz tas citādāk.
un veltīšanos sev esmu pārdēvējusi pati savā prātā. nu ne pārdēvējusi gluži. bet nu, pamainījusi kā pati to uztveru. tagad tas izpaužās ne tikai baudīšanā, bet arī sevis izglītošanā pa dzīvei un visādi citādi sevis uzlabošanai. un tas, ka es sevi esmu nolikusi vienā no pirmajām vietām nenozīmē, ka man nav svarīgi citi. tā nemaz neprotu. gribas jau visiem savējiem palīdzēt un tā, bet jāiemācās, ka tā ir viņu dzīve, viņiem jādzīvo.
un vispār, ziniet ko man pašlaik patiešām prasās ? labi stingru apkampienu un dejot. jā, man pēdējā laikā nenormāli prasās iet dejot, tā pavisam muļķīgi, bet vispār dejot.
laikam jāiet ieliet vēl netīri neķītrā ķīmiski ķēmojošā susla. jap, es teicu susla. tas man jaunais lietojamais vārds, tāpat kā ķupķēze. un vispār, es varētu sākt cilvēkus par muļķa desām saukāt.

sēžu malkoju brenguli. dzīve tomēr liekas skaista. mazliet bail būt tik laimīgai.
sākās minimāla gatavošanās brāļa dzimumsvētkiem. vispār tagad gaidam kopā 23.45, lai uzzvanītu viņam un sasveiktu.
un pēc pirmajām lapām grāmata "mīlas meistars" liekas diezgan laba. gala recenziju vēl pēcāk piedrukāšu, kad izlasīšu.