piektdien klasesbiedru tirdīšana uz pēdējā zvana pasākumu, kad pati laižos lapās, jo gribas pelmeņus ar sieru. pa dienu mazais breakdown, bet tad jau savācos un pabiju uz lekciju, uzzināju šo to jaunu, šo to ne tik jaunu. secināju, ka drausmīgi sen nebiju sastapusi visus tos cilvēkus un ka tomēr sasodīti labi ar viņiem pavadīt laiku. pēcāk viss bars aizčāpojām līdz jūrmalai. perfekts saulriets, kuģi, dzīvā mūzika. lieliska aina. tad jau apciemojām ar māsu a. pamalkojām vīnu un parunājāmies. mājupceļš trijos naktī uz velosipēda, kad 15 minūšu laikā kādas 54 reizes pasaki, ka šonakt mirsi, arī bija savdabīgi tīkams.
nākamajā agrajā rītā ar tējas termosu rokā aši dipināju uz izbraukšanu uz aizputi. saulaina diena, mazais nogurumiņš no miega trūkuma un kāsēšanas, un galvas mēģināšanas uzsprāgt. jauka mise un klaigāšana, jo jāpārbļauj pāri pa četrdesmit mazu bērnu. veiksmīga par velti tikšana atpakaļ uz liepāju kopā ar n. tieši laikā, lai uzspētu iegādāties deli snack frī, ar kuriem remdēt vēdera burkšķēšanu, un mierīgs dzelzs vilka koncerts folklorīgā noskaņā. čapinājiens uz mājām, lai atrubītos uz stundiņu, lai nebūtu pilnīgs zombijs. video saruna ar brāli un māsu, kuri norvēģijā malko sidru. virtuāla saskandināšana un daudz smiekli. savākšanās un došanās uz rumuļa ballīti, lai pabalstītu mazliet a. super atmosfēra un pāris dīvaini cilvēki. pēc došanās pēc ābolu pīrāgiem sekoja trakākā cirka spēle ever un tad animāciju skatīšanās, līdz acis sāk krist ciet. nakts sarunas ar māsu un tad jau mājās.
piepampis rīts ar suliņu un mises apmeklējums. kavēdamas laiku ar l. un māšeli izpletāmies pie kanālmalas, dzērām kefīru un brokastojām. tik jauki saulaini. nu jau pikniks ar ģimeni un n.
rīt vēl jāaiziet uz skolu nokārtot pēdējie parādi, un tad jāuzsāk atveseļošanās kūri. citādi klepus sāk plēst iekšas un nogurums jau nenormāls.
ā. un uzrakstīja ch. no apmaiņas. apvaicājās kā sokas un tamlīdzīgi. savdabīgi. daudz kas savdabīgs pēdējās dienās.

šonakt ar z. dosimies iekarot liepājas ielas. patīk mums pa tumšām, tukšām ielām vazāties un zvaigznes pētīt. domājams arī fontein frī paķert un aizčāpot uz jūrmalu, kāpās pasēdēt.
bet rīt jau redzēs ko rīt. varbūt izdosies a. atraut no kompjūtera spēlītes, kaut kas par baloniem bija, un iespējams aizčāposim pa humpaliem pavazāties vai kaut ko tādu. jāsāk kaut ko meklēt svētceļojumam un tā.
vispār sakarā ar to vajadzētu saņemties uz grēksūdzi aiziet, lai šoreiz var tā pilnvērtīgi to visu. bet nu gribas kaut kur uz rīgu vai kur aizbraukt. te tā gluži nu nē.

ehh.. nočiepu brālim disku, un tagad priecājos. dzeru kõlu, tīru kõlu, bet sajūta tāda piedzerta. viegls reibums un maza gruzõna izjūta ieslīgusi manī.
vakar ar z. sēdējām kāpās, priecājāmies par saulrietu un par to kā jūra ar debesīm saskrien pēc skata kopā zūdot horizontam. ešs. skaisti tā teikt baudīt. un šodien pa dienu arī uz to pusi aizčāpojām. jā, es beidzot esmu bijusi nopeldēties jūrā ! ūdens visai auksts vēl, bet tas arī nekas. un vispār šodien esmu uzņēmusi tik daudz šķidrumu tik dažādos veidos, cik nu var.
bet vispārīgi, jūtos mazliet pazudusi. es nezinu, vai pašizgudrotās mini bohēmas dēļ vai kā. bet kurš tad lai man pasaka, kāda tad es būtu nezudusi? un vispār, pat nezinu ko iesākt ar dzīvi, tādēļ kā jau parasti plūstu pa straumīti. bet ziniet ko ? pēc vasaras šitais jāizbeidz. es jau zinu, ka visi jūs sakāt, ka nevajag atlikt, citādi nekad jau nebūs īstais laiks. es jau piekrītu, bet šoreiz tas citādāk.
un veltīšanos sev esmu pārdēvējusi pati savā prātā. nu ne pārdēvējusi gluži. bet nu, pamainījusi kā pati to uztveru. tagad tas izpaužās ne tikai baudīšanā, bet arī sevis izglītošanā pa dzīvei un visādi citādi sevis uzlabošanai. un tas, ka es sevi esmu nolikusi vienā no pirmajām vietām nenozīmē, ka man nav svarīgi citi. tā nemaz neprotu. gribas jau visiem savējiem palīdzēt un tā, bet jāiemācās, ka tā ir viņu dzīve, viņiem jādzīvo.
un vispār, ziniet ko man pašlaik patiešām prasās ? labi stingru apkampienu un dejot. jā, man pēdējā laikā nenormāli prasās iet dejot, tā pavisam muļķīgi, bet vispār dejot.
laikam jāiet ieliet vēl netīri neķītrā ķīmiski ķēmojošā susla. jap, es teicu susla. tas man jaunais lietojamais vārds, tāpat kā ķupķēze. un vispār, es varētu sākt cilvēkus par muļķa desām saukāt.

sen nebija būts vakarā uz jūrmalu palūkoties saulrietu, bija piemirsies, cik skaists tas mēdz būt. un cilvēki, kuriem liekas, ka sēž nevis jūrmalā, bet irākā, arī liek mazliet pasmaidīt.
daža laba spriedelējumi par dzīvi un tālākiem turpinājumiem gribot negribot liek domāt par pašas turpinājumiem un uz kurieni tie mani vedīs. vispār jau skaisti, tikai bail, ka mēģinot dzīvi baudīt vai vismaz aplūkot no visādiem skatu punktiem, nesanāk pazaudēt sevi un pašai to nemaz nemanīt. tikai neiedomāties, ka līdzās stāvošie to neatļaus. gribēt jau var un cerēt, bet jāiemācās paļauties uz sevi, ka spēšu novilkt robežu.
nakšņoju pie z. negribas viņu zaudēt. būtu gatava arī to pārtraukt, ja zinātu, ka tas palīdzētu, bet šaubos vai tam ar to sakars. pie reizes savācu no viņas grāmatu. varētu kādu vakaru ielīst vannā un izlasīt viņu beidzot.
bet nu, jāiet lasīt zemenes..
ps. izrādās kādam zvana melodija ir bobs mārlijs.