visu laiku mācos, mācos, mācos.. nezinu kāpēc tā.

vakardien jauki pasēdējām ar a., patējojām papļāpājām. uzreiz tīkamāk ap sirdi palika.

čučenku parunāju ar a. un tas priecēja.
pārmaiņas pēc sarunās šovakar izdevās noformulēt savas domas.
[1:06:06] q.: kas taa par veco laiku domaashanu?
[1:07:18] es: neforša. tāda, kur nēsā maskas un rāda visiem kaut ko citu nekā ir
[1:07:40] es: un kura nerāda citiem, cik svarīgi viņi ir
[1:07:59] es: un kura kultivē galvā emocionāli debīlas un destruktīvas idejas

Mēs esam savtīgi un nesam ļaudīm
Piemēram, to, ka izjuks tā kā kebabs laulība
Bez naudas kaudzes un bez sestā „Audī”
Dokumentu mapēs līdzjūtības nekad nav līdzi
..
Saki to, ko vēlies, bet ikvienā no mums Fausts mīt
Sētniekā, valstsvīrā, pētniekā, bandītā
..
Mēs mainām brīvību pret siltu komfortu
Nezinot Rīgu, sapņojam tikt uz Londonu
Sāpinam citus – episki – priekam
Jā, viegli būt grēcīgam, ja Tu netici Dievam

starp visiem tiem darbiem atļāvos apciemot nedēļas nogalē fonteinu.
sastapu arī a. tik tīkami beidzot ar viņu parunāties visa vakara garumā. viņa šaus uz rumāniju un tā.
pēc kāda sarunas laika no viņas izskanēja teksts - kas ar tevi ? pilnīgi emocijas spraucas pa visām porām laukā, nevar saprast, kas tev vainas. vai kaut kā tā, pēc to skrūvju daudzuma precīzi vairs neatminos.
un tā jau ir. vai nu ir pilnīgs izmisums, dusmas, asaras vai laime pilnīga.
emocijas - laikam nav tas trakākais, kas varētu notikt.
bezmiegs, galvassāpes un temperatūra. no tiem gan varētu atbrīvoties.
un mans labākais draugs ir kafija. man pārāk bieži labākie draugi ir lietas, šķidrumi, ēdieni vai interneta vietnes.
ak vai.
pilnīgi prasās masāžu.

šodien bija sapulce iekš radošās grupas. darbības kņada un tā, mazliet pat iedvesmojoši. un pirms tam vēl mazliet miera laika pārpratuma pēc.
bet tad atčāpo kaut kas, kas to sajūtu jauko noslaktē ar dakšiņām un nazīšiem.
sāk atgriezties tā mazā trakā cilvēkēdāj troļļa agresija manī. un darbi, kurus neizdodas paveikt, un cilvēki, kuri negrib uzņemties pilnīgi nekādu atbildību, arī nepalīdz. ne ne.
gribas nočiept kādu un aizlaisties prom, sazin kur, pabūt smieklīgā bez ikdienas rūpju atmosfērā.

skapji vaļā, mantas pa gaisu. meklēju kaut ko hipijisku, jādodas pie a. kokteiļi, noskaņa un pārējie labumi.
vakar ar meitenēm vīnojām uz z. atgriešanos. tā mierīgi jauki.
mazas pārdomas pa prātu šaudās. laikam jāpielūko veikt izvēle, bet tā jau nebūtu tikai mana.

tādas dīvainas pēdējās dienas. to vien redzēt, ka apkārt cilvēki jūk kopā. sākot ar zilo a., kurš vienmēr bijis stingrā un gudrā klints, kuru nesagraut, beidzot ar to pašu krustmāti. jau vairākas dienas bija sajūta, ka jāuzraksta viņai. tā izdarīju, un ieraudzīju, ka pilnīgs grausts tur slēpjas iekšā. ar pašu nav diži labāk. iekšā tādas negācijas un niknums. zemes iet pa gaisu vien. tagad vakarā laukā pasēdēju ar siltu krūzi rokā, parunāju ar q. un nomierinājos mazu liet. iedomājos palūkot, kā bija pirms gada. un te ieraugu ko līdzīgu. un saliekas, ka viss ir savās vietās varbūt tomēr.
rīt uz a. dārza kokteiļu ballīti, svētdien jau ceļā uz svētceļojumu. istabā jau mētājas piepakota soma. strange. nu neierasti. jau tagad zinu, ka nebūs viegli. nebrīnītos, ja ietu vēl jautrāk kā pagājušo gad, bet ko nu tur. pati uzprasījos.

klasesbiedri nojūgušies. nesaprotu, kāpēc šovasar visi baigi komunicē. bet ir jautri.
rīt uz liepāju sapirkties savu produktu listi a. kokteiļu ballītei. ņammī.

sidrs un frī kartupeļi brokastīs pie fonteina liek sajusties mazliet pohainam pat bez pohām.
vilkačošana iepriekšējā vakarā jūras malā gan bija negaidīti interesanta, būs jāaizved c. ar kādu dien.
nezinu vai pie vainas tas, ka par daudz laika pavadīju ar a., bet gala rezultātā ne viņa vien apgalvoja, ka zaudējusi prātu. pilsēta likās šizo, visas šīs aizvasarotās dienas liekas šizo un kaut kur mistiskā melnajā caurumā nozudušas. samulsums pa dzīvi. bet gan jau pāries. vai arī es likšu tam pāriet. jāsapurinās.

ps. pēc vakardienas strādāšanas uz zemeņu lauka man sasodīti sāp dibens.

piektdien klasesbiedru tirdīšana uz pēdējā zvana pasākumu, kad pati laižos lapās, jo gribas pelmeņus ar sieru. pa dienu mazais breakdown, bet tad jau savācos un pabiju uz lekciju, uzzināju šo to jaunu, šo to ne tik jaunu. secināju, ka drausmīgi sen nebiju sastapusi visus tos cilvēkus un ka tomēr sasodīti labi ar viņiem pavadīt laiku. pēcāk viss bars aizčāpojām līdz jūrmalai. perfekts saulriets, kuģi, dzīvā mūzika. lieliska aina. tad jau apciemojām ar māsu a. pamalkojām vīnu un parunājāmies. mājupceļš trijos naktī uz velosipēda, kad 15 minūšu laikā kādas 54 reizes pasaki, ka šonakt mirsi, arī bija savdabīgi tīkams.
nākamajā agrajā rītā ar tējas termosu rokā aši dipināju uz izbraukšanu uz aizputi. saulaina diena, mazais nogurumiņš no miega trūkuma un kāsēšanas, un galvas mēģināšanas uzsprāgt. jauka mise un klaigāšana, jo jāpārbļauj pāri pa četrdesmit mazu bērnu. veiksmīga par velti tikšana atpakaļ uz liepāju kopā ar n. tieši laikā, lai uzspētu iegādāties deli snack frī, ar kuriem remdēt vēdera burkšķēšanu, un mierīgs dzelzs vilka koncerts folklorīgā noskaņā. čapinājiens uz mājām, lai atrubītos uz stundiņu, lai nebūtu pilnīgs zombijs. video saruna ar brāli un māsu, kuri norvēģijā malko sidru. virtuāla saskandināšana un daudz smiekli. savākšanās un došanās uz rumuļa ballīti, lai pabalstītu mazliet a. super atmosfēra un pāris dīvaini cilvēki. pēc došanās pēc ābolu pīrāgiem sekoja trakākā cirka spēle ever un tad animāciju skatīšanās, līdz acis sāk krist ciet. nakts sarunas ar māsu un tad jau mājās.
piepampis rīts ar suliņu un mises apmeklējums. kavēdamas laiku ar l. un māšeli izpletāmies pie kanālmalas, dzērām kefīru un brokastojām. tik jauki saulaini. nu jau pikniks ar ģimeni un n.
rīt vēl jāaiziet uz skolu nokārtot pēdējie parādi, un tad jāuzsāk atveseļošanās kūri. citādi klepus sāk plēst iekšas un nogurums jau nenormāls.
ā. un uzrakstīja ch. no apmaiņas. apvaicājās kā sokas un tamlīdzīgi. savdabīgi. daudz kas savdabīgs pēdējās dienās.

šīs dienas[nu jau vakardienas] prieciņš[i]:
*puiši aizdziedājās līdzi krievu dziesmai vienai smieklīgai par laika apstākļiem.es piedejoju. sasodīti sasmējāmies.
*satikos uz brīdi ar a. iekš tikšanās. uzradās ideja labdarbiem.
*sasodīti  laba pašsajūta, kura pat uz āru spraucās. nepierasti atkal tā dzīvoties.
*puisis ap 15it, mikriņā piecēlās, lai palaistu apsēsties vecāku sievieti uzreiz, kā viņa iekāpa. it kā nekas, bet reti tanī vecumā šādas izpausmes ronās.
*es skatos glī. daudz. atzīstos.

sēžu, klausos z. atsūtīto franču dziesmu. tāda tīkama pie šī jaukā saulainā rīta.
jā, vakar brālis bija atbraucis. parunājām un tā. jāatzīst, tikai tagad saprotu, ka patiesībā nevis mēģināju viņam to visu paskaidrot, bet gan sev, lai pārliecinātu, ka man jātiek pāri.
un ar viņu tiešām būs labi, cerams. vajadzētu vispār ar viņu saskrieties kādu dienu atkal, samundrināt.

šodienas sapulcei nebija nekādas jēgas, bet arī nekas, vismaz pastaigājos.
kas padara šodienu vērtīgu ? - beidzot iegādājos taustāmā veidā O. Vācieša dzejas krājumu. ne visus protams, bet tos, kam beidzot bija uzmesta atlaide. un vēl kas, man tagad ir jauks rūtains rudens mētelītis.
patiešām jāsāk  barot k. citādi viņš sāks pārtikt no hesburgeriem.
tā kā šodien sanāca satikt a. tad nonācām pie kopīga secinājuma, ka man noteikti drīzumā jāiet ievērtēt viņas jaunais dzīvoklītis. tiešām. jāpalūko, kad brīvāks laiks, jānopērk kaut ko jauku, un jādodas!
vispār, šis dzīves posms tāds īpatnējs. it kā būtu iemesta kaut kādā ūdens tilpnē un īsti nesaprastu, kas notiek. pat ne tā. tāda neizskaidrojama sajūta. saprotama viņa droši vien būs tikai tad, kad šis posms dzīvē beisies.
ā, šodien ieraudzīju to čali no pēdējā klases pasākuma. ha.
piekāst apņemšanās.
es eju gulēt.

sēžam trijatā un baudām mierīgo rītu, klausoties apocalyptica's skaņās.
vispār, šobrīd būtu ērts brīdis, lai viltos dzīvē, vai ne ?
mierinu citus, un kāpēc gan ne? kamēr pati vēl neaptveru savu turpmāko dzīves realitāti, tamēr jau var.
tikai tagad sāku aptvert, cik ļoti tagad izmainīsies ikdienas dzīve. kurš gan mani vilks ārā no pagrimuma bedrēm? a. un i. aizdodas prom kur nu kurā uz citām pasaules malām. arī citi radījumi, pie kuriem pēdējo gadu laikā bija aprasts nu jau pāris lēmumu rezultātā nozūd no apvāršņa. galu galā nākas aptvert, ka esmu izmainījusies ne tikai es iekšēji, bet arī visi apkārt aptverošie apstākļi. jūs - cilvēki, lietas un notikumi. bet šoreiz vēl kaut kas būs savādāk. šoreiz jau laicīgi apzinos, ka vienīgais veids, kā šādos apstākļos atkal neiegrimt sevis žēlošanā un straujā degradācijā, ir pārstāt plūst līdzi dranķīgiem notikumiem. jāpieņem izvēles, kuras izvelk tevi no tā laukā. jau laicīgi jāpamaina sava dzīves uztvere, lai sagatavotos tam, kas būs. jau tagad jānosprauž šī laika posma mērķi, jo kā gan lai sasniedz to, ko vēlas, ja vēļ pat nezin ko tieši vēlies? laikam jau tā ir mana problēma regulāri bijusi.
paciemoties atbraukusi viena mamma ar savu dēlēnu, kādreiz es regulāri pieskatīju viņa vecāko brāli. sasodīts, tie bērni tomēr ātri aug. mums laikam jāmēģina augt līdzi.
as I'd like to say - let's start taking control over our life, not allowing it to control us. or smt like that

nu tā nu, esmu atgriezusies. mājās.laikam mazliet savādāka. visu iespējamo emociju izplosīta. savu iekšējo dēmonu parobota, Dieva mīlestības samālēta un žēlastības aplaistīta.
sēžu graužu sausās brokastu pārslas un pētu savas tulznas. būs jāiečāpo vannā, jāpamērcējas stundas divas, un tad varētu uzsākt savu - gulēšu trīs diennaktis tūri. hi.
lai uzrakstītu visas tās sajūtas būtu daudz jāraksta, un tāpat visu nesanāktu atminēties tā kā gribētos. tās bija tādas lietas, kuras tikai tajā mirklī var just. tā teikt, gan fiziski, gan morāli vissmagākais svētceļojums, bet tajā pat laikā skaistākais. nav jau daudzi, ar kuriem salīdzināt, bet jūti, ka tas maina. patiešām nebiju domājusi, ka būs tā. ar to, ka būs smagi rēķinājos, bet tas bija citādāk.
miega bads mani nepamet. tā kā atpakaļceļam tika veltītas apmēram deviņas stundas, no kurām pusi centos noturēt vaļā plakstiņus un izskatīties žirgta un kaut ko parunāt, lai neiemidzinātu arī blakus sēdošo šoferi. šorīt no paša rīta uz sv. Misi, lai varētu pēc iespējas ātrāk tikt mājup. dīvaini, bet patīkami bija beidzot pabūt tādā mierīgā misē, kur esi pavisam viens. nu labi, ja neskaita tos daudzos vecos cilvēkus, bet neviena pazīstama.
braucot mikriņā uz mājām labais draugs šoferis, ar kuru pa reizei var forši papļāpāt, taujāja, kur biju nozudusi. teicu, ka līdz aglonai aizčāpoju. to sejas izteiksmi smieklīgi palūkoties.
bet sīkāks ieskats tieši pašā svētceļojumā vēl varbūt taps, ja nebūs slinkums, bet būs iedvesma. uz papīra metums jau ir par katru dienu. spiedu sevi rakstīt par spīti slinkumam, miegam un karstumam.
ā, un māšele uz sicīliju arī jau vakar aizšāvusi. nedabūju pat satikt.
kad biju dzīvoklī viena, ieraudzīju a. sakravātās mantas, sevi spogulī, un pārņēma sapratne, ka laikam šis svētceļojums savā ziņā arī bija kā palīgs, tāds tilts pāri, kas palīdz pieņemt pārmaiņas. tās, kas notiek apkārt un tās, kuras radušās dvēselē iekšā. svētceļojums mani vienā punktā sagrāva un parādīja to, cik vāja esmu. tā it kā iztukšoja kādu stūri, lai paliktu vieta kāda brīva jaunajam, jo iekšā pilnīgi ir tā sajūta, ka sava daļiņa sevis būs par jaunu jābūvē. ne tā kā iepriekš. tik daudz kas jauns jāiegūst. pieredzes, jāizkopj savu raksturu un jāiemācās daudz ko jaunu. ņemt no dzīves. dzīve nav tā dāvana, kuru nolikt malā, lai viņa tur stāv. tā ir iespēja. tas ir tas, kas jāizdzīvo līdz pēdējai pilei.

šonakt ar z. dosimies iekarot liepājas ielas. patīk mums pa tumšām, tukšām ielām vazāties un zvaigznes pētīt. domājams arī fontein frī paķert un aizčāpot uz jūrmalu, kāpās pasēdēt.
bet rīt jau redzēs ko rīt. varbūt izdosies a. atraut no kompjūtera spēlītes, kaut kas par baloniem bija, un iespējams aizčāposim pa humpaliem pavazāties vai kaut ko tādu. jāsāk kaut ko meklēt svētceļojumam un tā.
vispār sakarā ar to vajadzētu saņemties uz grēksūdzi aiziet, lai šoreiz var tā pilnvērtīgi to visu. bet nu gribas kaut kur uz rīgu vai kur aizbraukt. te tā gluži nu nē.

salasīju zemenes, paķēru no ledusskapja biezpienu un banānu, un valā ! - brokastis gatavas ! varētu vēl tikai kafiju uztaisīt un doties pievienoties māšelēm laukā saulītē!
ps. par līgo sarunām ar brāli, esmu apsolījusies viņa un sevis dēļ pēc nākamām tikšanām paspriedelēt, vai tiešām man tas ir vajadzīgs.

diena palika par diviem gramiem skaistāka, nu labi, trijiem.

1. nākot atpakaļ no kapiem ieraudzījām lielu rudzu lauku, protams, mēs jau nekautrējāmies. rezultāts - istabā stāv liels pušķis ar rudzu puķēm un rudziem.
2. dāvana brālim sadabūta, žilitons rokā! [tas gan vairāk māsas nopelns]
3. brālis iesvieda linku, kur klausīties gustava jauno albūmu, kamēr vēl nav pats disks iegādāts.

Tik spokaini tie mazie mellumi saista

Un pievelk uzmanību sev tā kā magnēti.

Bet kopainu ieraudzīt – cik tas ir skaisti!

Un izjust, ka viss ir kārtībā jau saknē.

bet vispār jānomaina repertuārs, citādi nespēju koncentrēties lasīšanai.

sen nebija būts vakarā uz jūrmalu palūkoties saulrietu, bija piemirsies, cik skaists tas mēdz būt. un cilvēki, kuriem liekas, ka sēž nevis jūrmalā, bet irākā, arī liek mazliet pasmaidīt.
daža laba spriedelējumi par dzīvi un tālākiem turpinājumiem gribot negribot liek domāt par pašas turpinājumiem un uz kurieni tie mani vedīs. vispār jau skaisti, tikai bail, ka mēģinot dzīvi baudīt vai vismaz aplūkot no visādiem skatu punktiem, nesanāk pazaudēt sevi un pašai to nemaz nemanīt. tikai neiedomāties, ka līdzās stāvošie to neatļaus. gribēt jau var un cerēt, bet jāiemācās paļauties uz sevi, ka spēšu novilkt robežu.
nakšņoju pie z. negribas viņu zaudēt. būtu gatava arī to pārtraukt, ja zinātu, ka tas palīdzētu, bet šaubos vai tam ar to sakars. pie reizes savācu no viņas grāmatu. varētu kādu vakaru ielīst vannā un izlasīt viņu beidzot.
bet nu, jāiet lasīt zemenes..
ps. izrādās kādam zvana melodija ir bobs mārlijs.