šodienas sapulcei nebija nekādas jēgas, bet arī nekas, vismaz pastaigājos.
kas padara šodienu vērtīgu ? - beidzot iegādājos taustāmā veidā O. Vācieša dzejas krājumu. ne visus protams, bet tos, kam beidzot bija uzmesta atlaide. un vēl kas, man tagad ir jauks rūtains rudens mētelītis.
patiešām jāsāk  barot k. citādi viņš sāks pārtikt no hesburgeriem.
tā kā šodien sanāca satikt a. tad nonācām pie kopīga secinājuma, ka man noteikti drīzumā jāiet ievērtēt viņas jaunais dzīvoklītis. tiešām. jāpalūko, kad brīvāks laiks, jānopērk kaut ko jauku, un jādodas!
vispār, šis dzīves posms tāds īpatnējs. it kā būtu iemesta kaut kādā ūdens tilpnē un īsti nesaprastu, kas notiek. pat ne tā. tāda neizskaidrojama sajūta. saprotama viņa droši vien būs tikai tad, kad šis posms dzīvē beisies.
ā, šodien ieraudzīju to čali no pēdējā klases pasākuma. ha.
piekāst apņemšanās.
es eju gulēt.