sēžu pie k. darbā, dzeru kafiju un graužu skittles. pēc pāris minūtēm jau mēģis.
šodien priecēju pati sevi, ja neskaita neplānoto celšanos jau 5os no rītā. bet tā rītu sāku ar labas grāmatas lasīšanu un turpināju ar labu filmu. dienvidū ieprovēju jauno dušu ar masāžas strūkliņām, gaismiņām un rādžiņu iekšā - trakoti smieklīgu.  tad nolēmu iziet pastaigāties, jāsaka gan, ka liepājā visu dienu līst, bet tas jau man netraucēja. baudīju dienu ar smaidu uz sejas. tīk man pastaigas. iečāpoju beķerejā nopirkt kaut ko pusdienām, piečāpoju pie s. darbā, paspēlēju novusu,bet tagad jau esmu šeit.
vakars jānobeidz ar dzīvokļa spodrināšanu, negaidīti aši ciemiņi - brālim prieki.

ps. spriežot pēc grāmatas, manai sapņu valstij būtu jābūn Itālijai. he.

jauki aizbraukt apciemot vecvecākus. protams, kā jau īstā vecvecāku apciemošanā, atgriezties var tikai ar piepildītu punci kā grūtniecei.
pa dienu pēc skolas aizčāpinājām pie krustmammas uz darbu. uzrāpāmies uz jumta un šāvām šampi. tā tīkami, no malas palūkoties uz pilsētu, un tā ar vieglumu. pēcāk novusu veco labo laiku vārdā uzspēlējām.
braucu mājās, palūkojos augšup zvaigznēs. mainot skata punktu, no kura lūkojies, viss liekas pavisam savādāks. liekas svešāds, bet tā dažreiz ir skaistāk un ir iespēja vairāk saprast.
iečolēju mazliet The Imaginarium of Doctor Parnassus. izskatās, ka varētu būt laba.
So stand in the rain
Stand your ground
Stand up when it's all crashing down
You stand through the pain
You won't drown
And one day, whats lost can be found
You stand in the rain
ps. k. šovakar jau atstāja mani dzīvot nedēļu vienai dzīvoklī, kurš ir uz sabrukšanas robežas. izskatās, ka visi ciemiņi nedēļas laikā būs vien santehniķi.

šodienas sapulcei nebija nekādas jēgas, bet arī nekas, vismaz pastaigājos.
kas padara šodienu vērtīgu ? - beidzot iegādājos taustāmā veidā O. Vācieša dzejas krājumu. ne visus protams, bet tos, kam beidzot bija uzmesta atlaide. un vēl kas, man tagad ir jauks rūtains rudens mētelītis.
patiešām jāsāk  barot k. citādi viņš sāks pārtikt no hesburgeriem.
tā kā šodien sanāca satikt a. tad nonācām pie kopīga secinājuma, ka man noteikti drīzumā jāiet ievērtēt viņas jaunais dzīvoklītis. tiešām. jāpalūko, kad brīvāks laiks, jānopērk kaut ko jauku, un jādodas!
vispār, šis dzīves posms tāds īpatnējs. it kā būtu iemesta kaut kādā ūdens tilpnē un īsti nesaprastu, kas notiek. pat ne tā. tāda neizskaidrojama sajūta. saprotama viņa droši vien būs tikai tad, kad šis posms dzīvē beisies.
ā, šodien ieraudzīju to čali no pēdējā klases pasākuma. ha.
piekāst apņemšanās.
es eju gulēt.

kārdinājumi grib atkal ar mani iepazīties tuvāk un man negribas viņiem to iespēju liegt, apstākļi arī par labu destruktīvām darbībām  un dzīvei arī ievērtušies. tomēr, par laimi, lielāko daļu cilvēku no manas dranķizdarību iespējamības kompanjoniem esmu pilnībā atmetusi no savas dzīves.
tā jau ir, cilvēks alkst laimes, bet tiecās pēc baudas.
bet nē nē, esmu stingri nolēmusi turēties pie plāna. vienkārši katru reizi, kad nonāku šādā pašstāvoklī, mani pārņem bailes, ka būs tā kā tos gadiņus atpakaļ, kad netiku no tā visa ārā. es tā vairs negribu.
nākamnedēļ aizbrauks arī k. tā kā man tiks dota pilnīga iespēja apciemot vientulību uz ilgāku laiku. galvenais pacensties, lai es izmantotu vientulību, nevis ļautu tai izmantot mani.
tagad mana klade, kur raksīju lietas, sajūtas un darbības, kuras dara mani laimīgu, dalīs vietu ar manu mērķu listi. mazo plāniņu tā teikt. tad nu redzēs kā tas izvērtīsies, ņemot vērā, ka es ar tādām lietām kā plāni esmu uz lielu Jūs.
skola arī mani nesprodrina. plānoju šogad tiešām censties noraut atzīmes tik labas cik tiešām spēju. vienmēr līdz šim plūdu pa straumi, sekmīgas jau būs, un vienmēr sanāca daudz vairāk kā sekmīgas. un te nu re ku, pēkšņi jāsāk priecāties, ja kaut kur esmu sekmīga. tā vien gribas pateikt visam - ieskrienies.

ehh, patiesībā jau tā arī pēdējā laikā daru. smieklīgi, domāju mācīšos dzīvot pati, pa visam, domāt pati, bez palīgiem. un te nu es mēģinu pieķerties vēl tam, kas palicis. pati nezinu ko murgoju.
patreiz dzenāju mušu prom ar kursoru no monitora nost.
šodien Kianu Rīvza diena. sākot ar Konstantīnu, Matrixu un tagad arī Sātana Advokāts. huh.

es taču varētu[nu labi, es to jau daru] stundām sēdēt un priecāties par skaistām bildēm.
ar k. tagad sēžam home alone un graužam ābolus un pašu taisīto saldo desu. šī grib mani pielauzt skatīties kaut kādu tur šausmu filmu, kaut kāds slice bija vai kkas tāds. neteiktu, ka esmu kaut kāds baigais fans, bet ko nu tur daudz.
tad nu aiziet !

sēžam ar k. katra pie sava datora un runājam pa dzīvi. pa filosofisko, smieklīgo un citiem stafiem.
jā. esmu atpakaļ un tā. kā pagāja festiņš ?
labi daudz statoil kafijas, kaut cik civilizētu tualešu meklēšana, ne tik civilizētu grāvju atrašana, ar bi ok pudelītēm basketbola spēlēšana, trakas vārtīšanās pa uzkarsušām teltīm, garas sarunas par smieklīgo bērnību, saldējumi, kuri veidoti no paniņām, skraidīšana pa rīgas lielveikaliem, kebabošana, muļķīga dejošana un lēkāšana, jaunu labu grupu atklāšana, mazliet arī paraudāšana, jo to jau es daru, kad piedzeros un klausos labu mūziku, želejas končes, trakas blondīnes, kuras kaut kur triecas un atduras pret mums un paniski raud no priekiem un met savus matus mums sejās, vīrieši, kuri izklausās pēc sievietēm, balonu pūšanas, saules puķes stutēšana un vispār, lai arī cik dīvaini, tagad atskatoties atpakaļ uz to visu - ne īpaši daudz domāšanas. nu gruzītas domāšanas vairāk tā.
vakardien jāatzīst bija skaists laiciņš. negaiss, ceļš un labības lauki. savienojums vienreizējs, manuprāt pirmais darbs pārrodoties bija aiziet uz misi, par cik svētdiena, un tad jau ta dā - kārtīga duša. uz vakara pusi nolēmu arī beidzot noskatīties filmu Veronica Decides To Die. nebija baigi laba, bet nebija arī tik draņķīga kā biju gaidījusi.
šis rīts gan likās netīkams. tāds neērts un nebaudāms tā teikt. divos izčāpoju tikties ar meitenēm. staigājām gar jūru, pļāpājām kā gāja un tā. k. apvaicājās - tu uz salacgrīvu aizbrauci, lai sevi apkaunotu? jāatzīst, ka viņai bija savi pāris, nu labi trīs vismaz iemesli man to teikt.bet ko nu tur daudz.
vispār pēdējā laikā mani biedē bērni. nu tādi mazi, bet patiešām.
un jā, mēs ar k. esam nolēmušas nemaz nedoties gulēt, kam gan miegs. abas tēmas, kuras pārspiedām, par kurām izteicu savas domas, būs jāpārlasa, jāpārdomā. it kā teicu ar domu priekš viņas, bet patiesībā abas tēmas arī man tā kā šobrīd nozīmīgas.

rītdienu droši vien nogulšņāšu.
pie bildēm jāpierod, tās pēdējā laikā uzrunā manu dvēseles tipiņu, iekšā sēdošo, nu laikam. tā teikt, acīm tīk.

šī gan bija īpatnēja un jauka diena.
sarunāju ar meitenēm iet barot pīles. spītējot liepājas vējiem un nesiltajam gaisam uzvilku kleitiņu. iegāju veikalā, nopirku pāris kukulīšus letāko baltmaizi un soļoju turp. protams, kā jau vienmēr manas dārgās būtnes nolēmā tā mazliet pakavēties, nu tikai par pusstundu, bet mani tas itin nemaz nesatrauca, jo noskaņa bija sasodīti tīkama. tā nu es tur viena sēdēju mētādamās ar maizi. vispār, ja es dzīvotu kaut kur tur tuvumā, es katru dienu ietu tur uz kādu laiciņu pasēdēt un pabarot pīles. un man pat būtu vienalga, ka cilvēki mani iesauktu par pīļu tanti, kurai nav draugu, tāpēc viņa iet runāties ar pīlēm.
jāatzīst pēc laika man pievienojās meitenes, un vēl pēc laika pievienojās arī pāris puiši no asv. yeah. diezgan interesting. uzjautāja uz kuru pusi jāiet, lai tiktu līdz pludmalei un aizčāpoja prom. tā nu mēs aizčāpojām līdz parkam, kur atkal uzskrējām virsū viņiem, līdz viņi nolēma uztaujāt, vai nevaram kaut ko pagidot viņiem. tā kā tāpat vairs nebija ko darīt, piekritām arī. vispār diezgan interesanti, papļāpājām mazliet par izglītības sistēmu šeit un tur. teica, ka viņu koledžā esot meitene no latvijas, kura ballējoties kā mother fucker, pēc tam protams čalis paskatījās uz mums, ups, un pārfrāzēja party like crazy. bet nu jā. mazliet bija jāiedarbina iečābējušās angļu valodas zināšanas, kā rezultātā protams viņi nodomāja, ka esam ne īpaši gudras. bet nu ierādījām viņiem, ka labāk iet uz fonteinu. beigās projām dototies labākais ko varēju izdomāt bija -  we got some.. umm.. stuff to do. uz ko maikls atbildēja - dude, they got tired of us.
so, diezgan interesanta dieniņa.