saruna izvērtās varen interesanta. tagad tikai jāmācās nelauzīt lieki galvu.
ps. man sāk likties, ka mušas ir radītas, lai kristu uz nerviem.

kārdinājumi grib atkal ar mani iepazīties tuvāk un man negribas viņiem to iespēju liegt, apstākļi arī par labu destruktīvām darbībām  un dzīvei arī ievērtušies. tomēr, par laimi, lielāko daļu cilvēku no manas dranķizdarību iespējamības kompanjoniem esmu pilnībā atmetusi no savas dzīves.
tā jau ir, cilvēks alkst laimes, bet tiecās pēc baudas.
bet nē nē, esmu stingri nolēmusi turēties pie plāna. vienkārši katru reizi, kad nonāku šādā pašstāvoklī, mani pārņem bailes, ka būs tā kā tos gadiņus atpakaļ, kad netiku no tā visa ārā. es tā vairs negribu.
nākamnedēļ aizbrauks arī k. tā kā man tiks dota pilnīga iespēja apciemot vientulību uz ilgāku laiku. galvenais pacensties, lai es izmantotu vientulību, nevis ļautu tai izmantot mani.
tagad mana klade, kur raksīju lietas, sajūtas un darbības, kuras dara mani laimīgu, dalīs vietu ar manu mērķu listi. mazo plāniņu tā teikt. tad nu redzēs kā tas izvērtīsies, ņemot vērā, ka es ar tādām lietām kā plāni esmu uz lielu Jūs.
skola arī mani nesprodrina. plānoju šogad tiešām censties noraut atzīmes tik labas cik tiešām spēju. vienmēr līdz šim plūdu pa straumi, sekmīgas jau būs, un vienmēr sanāca daudz vairāk kā sekmīgas. un te nu re ku, pēkšņi jāsāk priecāties, ja kaut kur esmu sekmīga. tā vien gribas pateikt visam - ieskrienies.

ehh, patiesībā jau tā arī pēdējā laikā daru. smieklīgi, domāju mācīšos dzīvot pati, pa visam, domāt pati, bez palīgiem. un te nu es mēģinu pieķerties vēl tam, kas palicis. pati nezinu ko murgoju.
patreiz dzenāju mušu prom ar kursoru no monitora nost.
šodien Kianu Rīvza diena. sākot ar Konstantīnu, Matrixu un tagad arī Sātana Advokāts. huh.