es laikam sāku pamazām iemācīties vairs tik ļoti nepieķerties cilvēkiem.

vakardien jauki pasēdējām ar a., patējojām papļāpājām. uzreiz tīkamāk ap sirdi palika.

biežāk jārunā ar cilvēkiem par dzīvi. kaut vai lai atgādinātu sev, par ko īsti viņa tev ir. tikai pašam sev. kas tev viņa ir ?
tas, protams, nemaina faktu, ka es turpināšu kļūdīties. un lamāties par visu, kas liekas netaisnīgs.
darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet neņemt tik ļoti pie sirds. ne jau augstākstāvošo gradācijas ir tās, kurām regulēt manu dzīvi.
es tikai mīlu dzīvi, un viņu. man tikai biežāk jāatgādina sev par to, jāļauj sajust. nedomājot par to, cik sāpīgi varētu būt vilšanās brīžos, abos gadījumos.

dziesmu listē pēc kārtas skan tik īpatnējas noskaņas dziesmas, kā Woman Like A Man, Little Lion Man un Lesson Learned.par spīti tam, ka tur ir miljons citu dziesmu.
un visa tā noskaņa saskan ar manu noskaņu. pieriebusies tā sajūta, ka liekas, ka visi grib, lai sajūti kaut kādu vainas apziņu vai kaut ko tamlīdzīgu, kad tik sasodīti esi cīnījies par to mazo laimi, kas tev tagad ir.
šo nedēļas nogali aizdzīvojos pie q. un ir tik labi, ka var justies tik labi ar to, kāds viņa klātbūtnē esi. ne tikai labi, arī biedējoši.

šodien bija sapulce iekš radošās grupas. darbības kņada un tā, mazliet pat iedvesmojoši. un pirms tam vēl mazliet miera laika pārpratuma pēc.
bet tad atčāpo kaut kas, kas to sajūtu jauko noslaktē ar dakšiņām un nazīšiem.
sāk atgriezties tā mazā trakā cilvēkēdāj troļļa agresija manī. un darbi, kurus neizdodas paveikt, un cilvēki, kuri negrib uzņemties pilnīgi nekādu atbildību, arī nepalīdz. ne ne.
gribas nočiept kādu un aizlaisties prom, sazin kur, pabūt smieklīgā bez ikdienas rūpju atmosfērā.

izrādās modems vienkārši kārtīgi jāiekausta, tad viņš pats sāks darboties, vismaz uz kādu laiku. atgādina reizi, kad piedraudēju datoram, ka sviedīšu atkritumos, ja nesāks strādāt. protams, mistiski viss sāka darboties.
būs jāsāk šīs metodes pielietot ar cilvēkiem, varbūt būs iedarbīgas.

reizē mīlu un nicinu to sajūtu, kad saproti, ka nevienam citam nevar uzticēties. ka pasaulē esi viens, bet pārējiem par tevi nospļauties.
pēdējā laikā šī nav vienīgā lieta/notikums/rīcība, ko reizē mīlu un nicinu.

šodien bija īpatnēja diena.
cilvēki bija īpatnēji. smieklīgi īpatnēji.
pēc ilgiem laikiem satiku arī veco klasesbiedreni/draudzeni. tā intersanti.