biežāk jārunā ar cilvēkiem par dzīvi. kaut vai lai atgādinātu sev, par ko īsti viņa tev ir. tikai pašam sev. kas tev viņa ir ?
tas, protams, nemaina faktu, ka es turpināšu kļūdīties. un lamāties par visu, kas liekas netaisnīgs.
darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet neņemt tik ļoti pie sirds. ne jau augstākstāvošo gradācijas ir tās, kurām regulēt manu dzīvi.
es tikai mīlu dzīvi, un viņu. man tikai biežāk jāatgādina sev par to, jāļauj sajust. nedomājot par to, cik sāpīgi varētu būt vilšanās brīžos, abos gadījumos.

vakardien perfekta sajūta mājupceļā pēc perfektas grēksūdzes. tu aizej un nostāsti, cik daudz sūdus esi darījis, kā dzīvojis, bet tev pretim viens smaidīgs ruds vīrs pasaka, ka nav jau tik traki. vajag darīt vairāk labo darbu, tad neatliks laika tiem netikumiem. sagaidījām māsu mājās un devāmies uz  adorāciju. mazliet klusuma.
tagad mierīgs rīts ar abām māsām un brāļa meiteni. kakao, augļu salāti, saulīte, sarunas un relaksējoša mūzika. tagad pievienojās arī brālis.
ehh. dzīve ir skaista.
tā sajūta, ka kāds tevi tik ļoti mīl, ka ir gatavs tik viegli piedot.