man pašlaik liekas, ka man laikam ir jauns mīļartists Awolnation.
šodiena bija iedvesmu un labas noskaņas diena.
es nezinu, kas tam par iemeslu, bet gribas darīt labu.
es laikam negavēšu ne uz ko, ja nu vienīgi to var skaitīt gavēšana uz negācijām un egocentrismu.
piefiksēju, ka tad, kad jūtos labi, ļoti pamanu citu sajūtas / garastāvokļus. kad par to ieminējos, man teica, ka man tā esot jā.
tāpēc vien vajadzētu visu laiku justies labi, lai beidzot izvilktu galvu pati no sava dibena un caur tiem negāciju mākoņiem, kurus pati sev esmu apvilkusi apkārt, ieraudzītu arī kādu citu bez sevis.
lai uzskaitītu dienas skaistumus būtu daudz jādrukā, tāpēc teikšu vien - ir tik labi.

never let your fear decide your fate
laikam vienkārši pavasaris galvā. nē, galvā ne. dvēselē.

biju uz sevi stiprinošu adorāciju.
un nu jāgatavojas vienai nepatīkami šmucīgi neveiklai sarunai.

puf pu duf.

šī bija viena izdevusies diena. par spīti tam, ka gulēts jau atkal bija vien divas stundas. dienas gaitā viss sakrita tieši tā, kā tam bija jābūt, tā, kā man patīk ! he. darbus pieveicu. biju pat uz kori, lai arī kori man tā ne pārāk. ne jau kori, nu dziedāt korī, bet tā ir iespēja vispār dziedāt. biju uz adorāciju, kurā beidzot pa ilgiem laikiem neatslēdzos. atbraucu mājās, paskrēju, izdejojos. tagad gan jādodas uz miegu.
vajadzētu vēl piektdien aiziet uz grēksūdzi. un atsākt zīmēt pa laiciņam, lai tā sevi savāktu ierindā.
šodien atgādinājās pašai sev, ka, ja vēlos, varu dzīvi sev darīt skaistu. un ka man tas tik tiešām arī jādara.
ā un jā. z. teica, lai es iztēlojoties, ka koris ir glee. tas bija uzjautrinoši. man liekas, ka mūsu kora skolotājs ir vēl uzjautrinošāks.

drausmīgi sāp galva.
esam nonākuši pie punkta, kur man jau besī tas, ka man viss besī.
četros jādodas uz adorāciju. varbūt tas kādu mieru mazu vismaz dos.

vakardien perfekta sajūta mājupceļā pēc perfektas grēksūdzes. tu aizej un nostāsti, cik daudz sūdus esi darījis, kā dzīvojis, bet tev pretim viens smaidīgs ruds vīrs pasaka, ka nav jau tik traki. vajag darīt vairāk labo darbu, tad neatliks laika tiem netikumiem. sagaidījām māsu mājās un devāmies uz  adorāciju. mazliet klusuma.
tagad mierīgs rīts ar abām māsām un brāļa meiteni. kakao, augļu salāti, saulīte, sarunas un relaksējoša mūzika. tagad pievienojās arī brālis.
ehh. dzīve ir skaista.
tā sajūta, ka kāds tevi tik ļoti mīl, ka ir gatavs tik viegli piedot.

sēžu te tā uz grīdas un domāju.
vakar bija vīnošana ar mammu, brāli un māsu. vīnošana līdz vismaz 3iem naktī, protams, nozīmē arī miljards tēmu runāšana/aprunāšana. tētis Polijā, būs atpakaļ vien sestdien.
vairs nesanāk rakstīt. nedz šeit, nedz uz lapas. tā vienkārši, ne.
izrāde bija lieliska. arī dziesmas. piparmētru tēja gardā..
jāatrod motivācija, lai dotos uz pirmajām stundām. vienu brīdi bija, viņa zūd, motivācija, ne motivācijas iemesls.
sakarā ar to esmu nolēmusi savas domas par to salikt mazliet konkrētāk, kaut vai pašas apziņā. tā īsti jau ar savu haotismu, neizlēmību neizdosies.
svētdien bija saruna ar c. tā saruna, kuru plānoju jau mēnešiem. jāatzīst, negaidīta viņas reakcijas uz to visu, ko uzzināja. viņš? viņš viņai bija jau pateicis, pret ko es neiebilstu. viņa ir pārsteidzoši šajā jomā augusi, nobriedusi. tomēr man prieks, ka tas beidzot ir nolikts malā. un nav vairs tas muļķīgais čemurs mums pa vidu. ja man izdosies atrast savu dzīves naktsgrāmatu, tad pārdomāšu to visu uz papīra. to posmu, kuru beidzot patiesi izdodas noslēgt. un par to, paldies.
ar brāli runājām, cik daudz mūs cauri visam ir vilkusi adorācijas iespēja. viņš pat salīdzināja to ar bonusa stage iekš milk&nuts. visas dzīves laikā tev kaut kas jāsasniedz, jāsastopas ar problēmām, pretiniekiem, bet tur tam nav nozīmes. tu vari tikai iegūt.
un pa vidu tam bija arī z. vešana pirmo reizi uz fonteinu. bija jautri.
tagad gan, mazliet jānobeidz mācības un gulēt. cenšos saudzēt sirdi, eju laicīgi gulēt, ja neskaita īpašos izņēmumu gadījumus.

sen nebija bijusi šitik neproduktīva diena.un jā, es vēl joprojām sēžu savā pidžamā. pārņēmusi tāda trula bezdarbības noskaņa, gribas it kā kaut ko gatavot, bet pēdējo reizi nodedzināju putotāju, būs jāiegādājas jauns.
n. brauc ciemos, dēmn, būs vien jāuzģērbj kaut kas, kas vairāk līdzinās drēbēm.
šodien atminējos par pr. Patrika piedāvājumu nemitīgajai adorācijai un to, kā viņš runāja par adorāciju kā tādu. viņā varētu stundām ilgi klausīties, nožēloju, ka toreiz nepierakstīju visu ko viņš teica, jo tagad, protams, neatceros precīzi. viņš lieliski salīdzināja Jēzus ilgas pēc mūsu mīlestības ar oāzes meklēšanu tuksnesī. apbrīnojami vispār, ka cilvēks var pamest savas mājas un visu savu dzīvi pavadīt dodoties no vienas pasaules vietas uz otru, padsmitiem gadu garumā jau, lai panāktu to, ka nemitīgā adorācija tiktu iedibināta visā pasaulē. kamēr viņš tur tā runāja pa angliski, pēc sarunas ar az. par tālākajiem dzīves mērķiem un kā viņus izvirzīt, nolēmu, ka savā ziņā es tomēr vēlos saistīt savu nākotni ar valodām, bet tajā pat laikā arī kaut kā palīdzēt citiem. patiesībā, man ļoti patika kā viņš izskaidroja, kā ir labi izdomāt, ko vēlies darīt. par to kā jāapdomā to, cik daudz dažādu un kādu cilvēku uz pasaules ir un, ko tu vari viņiem dot apvienojot to ar lietām, kuras tev patīk/izdodas. un vispār, man tik daudz kas patīk, ka nezinu, ko no tā visa varētu ievirzīt tādā gulsnē, lai tā kļūtu par manas profesijas sastāvdaļu.