sēžu, taisu draņķa vizītkartes. pat tik vienkāršu lēmumu kā, kuru izvēlēties, neprotu veikt. fuck it.

s. šodien mācīja man dziedāt. nu vienkārši, kā viņš teiktu - trenēt manas balss diapozonu or smt. vēl daudz smējāmies, kjb tikšanās no sākuma trīs, pēcāk divu cilvēku ietvarā. as always.

puf pu duf.

šī bija viena izdevusies diena. par spīti tam, ka gulēts jau atkal bija vien divas stundas. dienas gaitā viss sakrita tieši tā, kā tam bija jābūt, tā, kā man patīk ! he. darbus pieveicu. biju pat uz kori, lai arī kori man tā ne pārāk. ne jau kori, nu dziedāt korī, bet tā ir iespēja vispār dziedāt. biju uz adorāciju, kurā beidzot pa ilgiem laikiem neatslēdzos. atbraucu mājās, paskrēju, izdejojos. tagad gan jādodas uz miegu.
vajadzētu vēl piektdien aiziet uz grēksūdzi. un atsākt zīmēt pa laiciņam, lai tā sevi savāktu ierindā.
šodien atgādinājās pašai sev, ka, ja vēlos, varu dzīvi sev darīt skaistu. un ka man tas tik tiešām arī jādara.
ā un jā. z. teica, lai es iztēlojoties, ka koris ir glee. tas bija uzjautrinoši. man liekas, ka mūsu kora skolotājs ir vēl uzjautrinošāks.

skolā viss pa vecam.
šodien braucu ar autiņu mājās. klausījos The Sunscreen Song. mazliet laikam kaut kur iekšā iezagās tāda kā sāpe. es pat nezinu par ko, par visu. par laiku, kas bijis. par to, kas būs. par cilvēkiem, kuri nāk un iet. par nākotni. par to vai mēs dzīvojam savu dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāk. vai pēc 20 gadiem neatskatīsimies uz to visu un neteiksim - kā es nožēloju, ka neizdarīju to.
kaut kā mēģinu izprātot, vai nevajag tā vienkārši, aši izmainīt visu. pagriezt savu dzīvi iespējams kājām gaisā, bet mainīt to. varētu jau varbūt pat mēģināt, bet kā lai zini, ka tā vajag? aijš, tādas visās domas skraida pa galvu. pie visa vainīgs m. ar savām runām par to, kā viņam viss pieriebās un pilnīgi uz dullo aizgāja pilnīgi pretējā virzienā, nezinot, kur dosies un arī šis te.
tādi lūk brīnumi šrīmuni.
ak es muļķa desa.
jāpačolē jauns telefons par sadabūto naudu, citādi tas jau kļūst apnicīgi, ka tevi nekad nevar dabūt rokā. jā, un tad varētu būt arī pie reizes mūzika, un iespēja no visa atslēgties uz mirkli.
rīt jāaizčāpo uz pagrabiņu, vai stāviņu vai kā viņu tur tagad sauc. jāpainteresējas par tam jauniešu dienām, tad jau redzēs, vai beigās sanāks tikt.

sēžam trijatā un baudām mierīgo rītu, klausoties apocalyptica's skaņās.
vispār, šobrīd būtu ērts brīdis, lai viltos dzīvē, vai ne ?
mierinu citus, un kāpēc gan ne? kamēr pati vēl neaptveru savu turpmāko dzīves realitāti, tamēr jau var.
tikai tagad sāku aptvert, cik ļoti tagad izmainīsies ikdienas dzīve. kurš gan mani vilks ārā no pagrimuma bedrēm? a. un i. aizdodas prom kur nu kurā uz citām pasaules malām. arī citi radījumi, pie kuriem pēdējo gadu laikā bija aprasts nu jau pāris lēmumu rezultātā nozūd no apvāršņa. galu galā nākas aptvert, ka esmu izmainījusies ne tikai es iekšēji, bet arī visi apkārt aptverošie apstākļi. jūs - cilvēki, lietas un notikumi. bet šoreiz vēl kaut kas būs savādāk. šoreiz jau laicīgi apzinos, ka vienīgais veids, kā šādos apstākļos atkal neiegrimt sevis žēlošanā un straujā degradācijā, ir pārstāt plūst līdzi dranķīgiem notikumiem. jāpieņem izvēles, kuras izvelk tevi no tā laukā. jau laicīgi jāpamaina sava dzīves uztvere, lai sagatavotos tam, kas būs. jau tagad jānosprauž šī laika posma mērķi, jo kā gan lai sasniedz to, ko vēlas, ja vēļ pat nezin ko tieši vēlies? laikam jau tā ir mana problēma regulāri bijusi.
paciemoties atbraukusi viena mamma ar savu dēlēnu, kādreiz es regulāri pieskatīju viņa vecāko brāli. sasodīts, tie bērni tomēr ātri aug. mums laikam jāmēģina augt līdzi.
as I'd like to say - let's start taking control over our life, not allowing it to control us. or smt like that