liktens_humors
16 February 2013 @ 10:54 pm
 

Man patīk retu reizi saskrieties ar s. kādā mēģinājumā vai citā smieklīgā aktivitātē, lai bezloģiski zviegtu kā vaļi skan riesta laikā [es nezinu, kā viņi to dara, tas tik tāds izteiciens], lai aprunātu paši sevi un saprastu, ka mums nesanāk paveikt visu, ko gribas un kā gribas.

Es it kā tiecos ikdienā darīt lietas, kas darītu manu dzīvi labāku, vērtīgāku, laimīgāku, tomēr nez kapēc manī metas virsū šīs agresijas un dzīves nolemtības izjūtas tik bieži ? Maybe I’m just some kind of bipolar. 

 
 
liktens_humors
05 February 2013 @ 09:59 pm
māci mani degunlāci  
s. šodien mācīja man dziedāt. nu vienkārši, kā viņš teiktu - trenēt manas balss diapozonu or smt. vēl daudz smējāmies, kjb tikšanās no sākuma trīs, pēcāk divu cilvēku ietvarā. as always.
jau atkal nācās sev atgādināt, ka jāpievērš uzmanība katram mirklim, lai katra minūte kļūst par notikumu.
atsākas studijas, atsākas angļu valodas mācīšana mazajiem, mēģinājumi atdzīvināt kjb un vēl dažas idejas. kā arī klāt nāk mazais izaicinājums būt par mājsaimnieci q. mājās. ja viņš būtu vienīgais mājsa iemītnieks būtu baigi easy un man tas viss patiktu, bet tagad jā, labāk uzdrošināšos to saukt par izaicinājumu. domājams man patiks.
tajā pat laikā jācenšas to visu apvienot, bet būt arī bieži mājās. vakar opis izklāstīja morāles, ka nekad te neesmu. pati jau jūtos slikti, ka tik reti esmu, jauki, ka vēl kāds to smērē sejā.
cheers to life !

 
 
dungo: Edavārdi - Lai arī kas Tu būtu
 
 
liktens_humors
12 September 2012 @ 01:33 pm
 
Tiku iekšā !
Prasās iedzert !
..bet jāiet dzejas dienām gatavoties.
plānotājs pilns. skola, koris, kjb, bērnu nama bērnu apciemošana un, kad sadziedēšu kāju, prasās arī pēc kādas fiziskas aktivitātes.
jou.
 
 
dungo: tramvaja zvandzināšana
 
 
liktens_humors
15 October 2011 @ 03:47 pm
 

skaisti jūtos. tas ir tā, ka jūties gan labi, gan draņķīgi, bet spēj to pieņemt uz izbaudīt.
tāda interesanta nedēļa. apmeklēju salīdzinoši daudz mises, krāsoju sienas, pielikos pie skolas darbiem, korī skaidrojos ar skolotāju, ka mana balss tajos debesskrāpjos sakāpušās notis nevar izdziedāt un vispār kāpju ārpus savas komforta zonas un izbaudu to. apņemos darboties "olā", organizēties tur iekš kjb un vēl un vēl. un ne tāpēc, ka liek, tāpēc, ka liekas, ka vajag.
šorīt vēl iepriecēja brāļa priekpilnā sajūta, jo sen tādas izpausmes nebija redzētas.
tāda pašpietiekamības sajūta beidzot iegūta ? pat ne tā īsti, bet kaut kā tā.
iespējams, pat tā sajūta, ka neatkarājos no viņa.
es neignorēju un nenovēršos, viss ir pa vecam, bet es no viņa ikdienā ik mirkli neatkarāju sevi un savas sajūtas, un man tas ir svarīgi. es neciešu būt atkarīga no viņiem. un tas droši vien ir vēl viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc es vairs nejūtu sevī to riebumu pašai pret sevi un ņīgrumu pret pasauli.
jā, un tas ir labi ! un tā tas būs, jo paļaujos uz Tēti.
 
 
sajūtas: jubilant
dungo: Everlast vs. Limp Bizkit - Faith [Bootleg Remix]