skaisti jūtos. tas ir tā, ka jūties gan labi, gan draņķīgi, bet spēj to pieņemt uz izbaudīt.
tāda interesanta nedēļa. apmeklēju salīdzinoši daudz mises, krāsoju sienas, pielikos pie skolas darbiem, korī skaidrojos ar skolotāju, ka mana balss tajos debesskrāpjos sakāpušās notis nevar izdziedāt un vispār kāpju ārpus savas komforta zonas un izbaudu to. apņemos darboties "olā", organizēties tur iekš kjb un vēl un vēl. un ne tāpēc, ka liek, tāpēc, ka liekas, ka vajag.
šorīt vēl iepriecēja brāļa priekpilnā sajūta, jo sen tādas izpausmes nebija redzētas.
tāda pašpietiekamības sajūta beidzot iegūta ? pat ne tā īsti, bet kaut kā tā.
iespējams, pat tā sajūta, ka neatkarājos no viņa.
es neignorēju un nenovēršos, viss ir pa vecam, bet es no viņa ikdienā ik mirkli neatkarāju sevi un savas sajūtas, un man tas ir svarīgi. es neciešu būt atkarīga no viņiem. un tas droši vien ir vēl viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc es vairs nejūtu sevī to riebumu pašai pret sevi un ņīgrumu pret pasauli.
jā, un tas ir labi ! un tā tas būs, jo paļaujos uz Tēti.

vakardien perfekta sajūta mājupceļā pēc perfektas grēksūdzes. tu aizej un nostāsti, cik daudz sūdus esi darījis, kā dzīvojis, bet tev pretim viens smaidīgs ruds vīrs pasaka, ka nav jau tik traki. vajag darīt vairāk labo darbu, tad neatliks laika tiem netikumiem. sagaidījām māsu mājās un devāmies uz  adorāciju. mazliet klusuma.
tagad mierīgs rīts ar abām māsām un brāļa meiteni. kakao, augļu salāti, saulīte, sarunas un relaksējoša mūzika. tagad pievienojās arī brālis.
ehh. dzīve ir skaista.
tā sajūta, ka kāds tevi tik ļoti mīl, ka ir gatavs tik viegli piedot.