klausos dziesmas no svētceļojuma, pļāpāju ar z. un t. ir tomēr jauki, ja vari kādu uzmundrināt, pat tad, ja pašam neiet spoži.
t. smējās, ka esmu viņa psihologs jau kādus gadus divus. patiesībā jau pie trīs velk. jāatzīst, pie tā kā mūsu kontakts iesākās, nebūtu domājusi.
ar z. runājām par to variantu. jā, var jau būt, ka viņš tiešām uz labo pusi mainījies. es tā vispār cerēju, ka viņš spēs sevi savākt tādā sakarīgā personībā. varbūt pēc gadiem desmit saskriesimies kādā krogā, un man būs iespēja pašai to pārbaudīt.
skatos brendija kūkas recepti. varbūt kādam ir kas labāks iesakāms?
ps. lejuplādēju ps. I love you, jo nolēmu, ka tai filmai noteikti jābūn manā cietajā diskā. nu ne manā, datora.

gastranomiskās izvirtības virtuvē kopā ar māsu. manā uzraudzībā saldais, viņa gatavoja kaut ko līdzīgu sautējumam ar karī. par brīnumu pat man garšoja.
un jā, iemēģināju viņas dāvināto kēksu pannu - lieliska. viss izcepas vienmērīgi un forma perfekta !
nolēmu, ka  vajadzētu humpīšos uzrakt kādu jauku, garu un siltu džemperīti, līdzīgu kā l. man aizdeva uz laivošanu. un tad es būtu gandrīz vai gatava tuntulēšanās periodam. vēl tikai apavus siltākus par vasaras čībiņām jāiegādājas.
patiesībā savu šarmu es tajā visā saskatu, jā.

sen nebija bijusi šitik neproduktīva diena.un jā, es vēl joprojām sēžu savā pidžamā. pārņēmusi tāda trula bezdarbības noskaņa, gribas it kā kaut ko gatavot, bet pēdējo reizi nodedzināju putotāju, būs jāiegādājas jauns.
n. brauc ciemos, dēmn, būs vien jāuzģērbj kaut kas, kas vairāk līdzinās drēbēm.
šodien atminējos par pr. Patrika piedāvājumu nemitīgajai adorācijai un to, kā viņš runāja par adorāciju kā tādu. viņā varētu stundām ilgi klausīties, nožēloju, ka toreiz nepierakstīju visu ko viņš teica, jo tagad, protams, neatceros precīzi. viņš lieliski salīdzināja Jēzus ilgas pēc mūsu mīlestības ar oāzes meklēšanu tuksnesī. apbrīnojami vispār, ka cilvēks var pamest savas mājas un visu savu dzīvi pavadīt dodoties no vienas pasaules vietas uz otru, padsmitiem gadu garumā jau, lai panāktu to, ka nemitīgā adorācija tiktu iedibināta visā pasaulē. kamēr viņš tur tā runāja pa angliski, pēc sarunas ar az. par tālākajiem dzīves mērķiem un kā viņus izvirzīt, nolēmu, ka savā ziņā es tomēr vēlos saistīt savu nākotni ar valodām, bet tajā pat laikā arī kaut kā palīdzēt citiem. patiesībā, man ļoti patika kā viņš izskaidroja, kā ir labi izdomāt, ko vēlies darīt. par to kā jāapdomā to, cik daudz dažādu un kādu cilvēku uz pasaules ir un, ko tu vari viņiem dot apvienojot to ar lietām, kuras tev patīk/izdodas. un vispār, man tik daudz kas patīk, ka nezinu, ko no tā visa varētu ievirzīt tādā gulsnē, lai tā kļūtu par manas profesijas sastāvdaļu.

šādām izdarībām es varētu rītdien ļauties. nu ēst gatavošanai, tā pa smuko. un vēl kādu labu filmu paskatīties un "Bridu" sākt lasīt, bet kad to būšu izlasījusi, tad sākšu doties uz bibliotēku. man liekas, man tāda bibliotēkas būšana varētu labi padoties. un tad es lasītu un interesētos par sasodīti daudz lietām par kurām līdz šim pat nezināju. skan labi, vismaz priekš manis.

bet vispār mamma mani pirms nakts ir sabaidījusi ar runām par to, ka vienu nakti esot bijusi tā sajūta, ka dēmons stāv blakus un nākamajā dienā ir mistisks tā kā ar nagiem saplēsums tīklā pie loga. nais ne? tā jau nekas, bet esmu laikam viegli sabaidāma, jo visi jau čuč. bet nu tas tā, mums jau neesot jāuztraucas, esot takšu bijuši svētceļojumā un tagad ar tīrām sirdsapziņām staigājot. vispār svētceļojums tā pamainījis to kā grasos tagad dzīvot. sanāca par daudz ko domāt un tā. vakardien runājot ar z., piefiksēju, ka bieži nocitēju kaut ko no svētceļojumā izskanējušiem tekstiem. bet viens no tekstiem, kas man tā pamatīgi ir iespiedies prātā ir - tiem, kuriem ir daudz dots, no tiem arī daudz tiks prasīts.
tā teikt, gribot negribot liek aizdomāties par to, kā savu dzīvi izmantoju, kam, tā teikt.
jāiet čučēt, jāsaņem drosme. huh. kā zilais a. teiktu - esmu takšu dūšīga meitene!