kaķis sēdēja klēpī, dusmojās uz austiņu mikrofonu un sita viņam. kad noņēmu mikrofonu, viņa uzbruka maniem cepures pušķīšiem.
un atcerējos šovakar, ka gribu dzīvot mazā mājiņā vai divstāvīgā dzīvoklī, gleznot un lai man vienmēr vāzē būtu mazliet maijpuķītes, puķuzirnīši, rudzu puķes vai frēzijas.
un gribas, lai tur ir labas grāmatas, lai varu tur sēdēt stūrī un gleznot. un lai tur ir foršas vecīgas lampas un daudz tējas un kafijas. vienmēr svaigi gatavota ēdiena smarža.
un lai ziemās pārnākot mājās var iešļūkt vilnas zeķēs, iekurt kamīnu, fonā uzlikt jauku mūziku un sasilt ne tikai no kamīna, bet no tā, cik mājīgi tur ir.
un lai ir kāds, kurš tevi tur sagaida, sasilda.
varbūt pat tas būtu mazs dzīvnieciņš?  bet par to vēl neesmu kārtīgi izdomājusi.
nedēļas nogalē staigājot pa Rīgu sajutu arī mazliet viņas šarma. varbūt kādu brīdi varētu arī tur padzīvoties, bet ne ilgi.
galvenais, lai jau ir tās mājas, kur jūties labi.
( this looks like how it should feel like )
 aizsapņojos.
nav tā, ka es pēdējā laikā būtu tur nenormāli laimīga, bet es vairākas reizes esmu saasarojusi acis no laimes.

noteikti jāiegādājas cepure. brr.

ar karstvīnu  un labu mūziku mēģinu aizbaidīt stidzinošā aukstuma uzrašanās apjausmu un citas netik lāgas štelles.
jā, man tīk mazliet miera.
ps. tulkošanas pasākumā ieguvu 3. vietu, laikam labi.

gastranomiskās izvirtības virtuvē kopā ar māsu. manā uzraudzībā saldais, viņa gatavoja kaut ko līdzīgu sautējumam ar karī. par brīnumu pat man garšoja.
un jā, iemēģināju viņas dāvināto kēksu pannu - lieliska. viss izcepas vienmērīgi un forma perfekta !
nolēmu, ka  vajadzētu humpīšos uzrakt kādu jauku, garu un siltu džemperīti, līdzīgu kā l. man aizdeva uz laivošanu. un tad es būtu gandrīz vai gatava tuntulēšanās periodam. vēl tikai apavus siltākus par vasaras čībiņām jāiegādājas.
patiesībā savu šarmu es tajā visā saskatu, jā.