kaķis sēdēja klēpī, dusmojās uz austiņu mikrofonu un sita viņam. kad noņēmu mikrofonu, viņa uzbruka maniem cepures pušķīšiem.
un atcerējos šovakar, ka gribu dzīvot mazā mājiņā vai divstāvīgā dzīvoklī, gleznot un lai man vienmēr vāzē būtu mazliet maijpuķītes, puķuzirnīši, rudzu puķes vai frēzijas.
un gribas, lai tur ir labas grāmatas, lai varu tur sēdēt stūrī un gleznot. un lai tur ir foršas vecīgas lampas un daudz tējas un kafijas. vienmēr svaigi gatavota ēdiena smarža.
un lai ziemās pārnākot mājās var iešļūkt vilnas zeķēs, iekurt kamīnu, fonā uzlikt jauku mūziku un sasilt ne tikai no kamīna, bet no tā, cik mājīgi tur ir.
un lai ir kāds, kurš tevi tur sagaida, sasilda.
varbūt pat tas būtu mazs dzīvnieciņš?  bet par to vēl neesmu kārtīgi izdomājusi.
nedēļas nogalē staigājot pa Rīgu sajutu arī mazliet viņas šarma. varbūt kādu brīdi varētu arī tur padzīvoties, bet ne ilgi.
galvenais, lai jau ir tās mājas, kur jūties labi.
( this looks like how it should feel like )
 aizsapņojos.
nav tā, ka es pēdējā laikā būtu tur nenormāli laimīga, bet es vairākas reizes esmu saasarojusi acis no laimes.

saiegādāties jaunas klozītes galīgi nav prāta darbs, ja vēl ir visādi šādi tādi izdevumi gaidāmi. pietiek ar to vien, ka tad atliek kādu laiku badoties un atlikt vēlamus pasākumus, bet vēl arī moka apziņa par to, vai tad tiešām bija vajadzīgs? bet jāpasaka jau, ka bija, nopirkts jau ira. jauni zābīši, svārciņi, džinsi, džempītis un skraidīšanai bikses iegādāti. protams, vēl jau šo to vajadzētu, bet visu jau tā uzreiz nevar, un siltie džempīši, tādi kuros var tā patīkami ietīties bez maz un nozust, vēl nekur nav redzēti, vismaz ne tādi kādi man tīk.
pirmā diena atpakaļ realitātē aizvadīta.unv ispār, dažreiz ir izdevīgi, ka ģimenes ārsts ir tāds, ka tikai jāpiečāpo jāpaprasa papīrītis parakstīts un lieta darīta. nekādu jautājumu vai pārbaudes. ātri un ērti.
bija piemirsies, cik muļķīgi ir, kad sākumā rodas iedvesma rakstot kaut ko skolai, un pusē iedvesma plok un darbs paliek puspabeigts. ar garu plašu ievadu, un bez nobeiguma.
nu ta čau.
prasās tādu siltu sajūtu tagad. zinu gan, ka nedēļas beigās gribēsies vēl vairāk, un tad nākamās nedēļas vidū vēl vēl vairāk. tādu tiešām siltu, iekšēju sajūtu, bet ko nu tur. mēģināsim tad viņu kaut kā sagādāt, bet tā, kura prasās tāda nesagādājama tik viegli.
ar lielo māšeli runājās par braucieniem iespējamiem uz norvēģiju pie viņas. ehh. tik jāsaskaņo, lai tiekam un lai te viss paliek pa štellēm.
čuč