pēdējo divu dienu atziņas.

ha.
vajag tikai aiziet nosnausties ar tekstu savai zemapziņai - kad pamodīsies, būsi priecīga.
un šeku reku. daudz izrunājos ar visiem.
tagad tikai jāpadara sakrātie darbi!

labi skaļa S.O.A.D. mūzika uz austiņām un cukurs, lai noturētu sevi nomodā. pēdējās naktīs gulēt ievilkties izdevies tikai ap puspieciem. un nu jāmēģina piebeigt aizkavātie parādi. jā, ir tikai kāda otrā nedēļa, bet jau ir kaudzīte parādiņu. tā tik es protu.
šī vakara atziņas -
pirmkārt, kāruma sieriņš izlīdzina visus negludumus cilvēku attiecībās.
otrkārt, manai tējai ir trakumsērga, jo tā puto.

saiegādāties jaunas klozītes galīgi nav prāta darbs, ja vēl ir visādi šādi tādi izdevumi gaidāmi. pietiek ar to vien, ka tad atliek kādu laiku badoties un atlikt vēlamus pasākumus, bet vēl arī moka apziņa par to, vai tad tiešām bija vajadzīgs? bet jāpasaka jau, ka bija, nopirkts jau ira. jauni zābīši, svārciņi, džinsi, džempītis un skraidīšanai bikses iegādāti. protams, vēl jau šo to vajadzētu, bet visu jau tā uzreiz nevar, un siltie džempīši, tādi kuros var tā patīkami ietīties bez maz un nozust, vēl nekur nav redzēti, vismaz ne tādi kādi man tīk.
pirmā diena atpakaļ realitātē aizvadīta.unv ispār, dažreiz ir izdevīgi, ka ģimenes ārsts ir tāds, ka tikai jāpiečāpo jāpaprasa papīrītis parakstīts un lieta darīta. nekādu jautājumu vai pārbaudes. ātri un ērti.
bija piemirsies, cik muļķīgi ir, kad sākumā rodas iedvesma rakstot kaut ko skolai, un pusē iedvesma plok un darbs paliek puspabeigts. ar garu plašu ievadu, un bez nobeiguma.
nu ta čau.
prasās tādu siltu sajūtu tagad. zinu gan, ka nedēļas beigās gribēsies vēl vairāk, un tad nākamās nedēļas vidū vēl vēl vairāk. tādu tiešām siltu, iekšēju sajūtu, bet ko nu tur. mēģināsim tad viņu kaut kā sagādāt, bet tā, kura prasās tāda nesagādājama tik viegli.
ar lielo māšeli runājās par braucieniem iespējamiem uz norvēģiju pie viņas. ehh. tik jāsaskaņo, lai tiekam un lai te viss paliek pa štellēm.
čuč