it kā vairāk vai mazāk brīvas dienas bija, bet sanāca pavadīt tās vaidot, jo saķēru super jautru vēdera vīrusu.

uzcepu keksiņus, sen nebiju to darījusi, pietrūka. un noskatījos jauku filmu, arī sen nebiju to darījusi, arī patika. 

sākumā mājas kopdama, nu jau slimodama, esmu pārāk aizdzīvojusies viena mājās. pilnīgi nemaz pat vairs nekārojas izrauties ārpus, kas nozīmē, ka ir jau pavisam traki.
bet jāatgriežas vien realitātē ir. jāsāk varbūt kaut kur stāties - jā, tagad. beidzot jāpaveic sen plānotās idejas, kuras kāpelē pa galvu jau sen.
un ceturtdien vēl radu radu pasākums, un turpat sestdien jau pašai dzimumdiena. un vispār acu priekšā patiešām kaut kāds mudžeklis rādās, kad veros uz savu nākotni.
tad redzēs ? pasaule mainās, bet vai es tai līdzi ?

nekas cits neatliek kā secināt, ka ne jau visi citi ir slikti un kaitinoši, bet gan es pati esmu palikusi ļoti viegli aizkaitināma un agresīva.
ja veselība ļautu - piekautu kādu boksa maisu.
vēl es esmu pensionārs. morālā un fiziskā stāvoklī. jā gan. īpaši veca sajutos busā uz kora skati.
mana dzīve - aizraujoši.

starp visiem tiem darbiem atļāvos apciemot nedēļas nogalē fonteinu.
sastapu arī a. tik tīkami beidzot ar viņu parunāties visa vakara garumā. viņa šaus uz rumāniju un tā.
pēc kāda sarunas laika no viņas izskanēja teksts - kas ar tevi ? pilnīgi emocijas spraucas pa visām porām laukā, nevar saprast, kas tev vainas. vai kaut kā tā, pēc to skrūvju daudzuma precīzi vairs neatminos.
un tā jau ir. vai nu ir pilnīgs izmisums, dusmas, asaras vai laime pilnīga.
emocijas - laikam nav tas trakākais, kas varētu notikt.
bezmiegs, galvassāpes un temperatūra. no tiem gan varētu atbrīvoties.
un mans labākais draugs ir kafija. man pārāk bieži labākie draugi ir lietas, šķidrumi, ēdieni vai interneta vietnes.
ak vai.
pilnīgi prasās masāžu.

konstantie deprešn mūdi un slimošana mani drīz pieveiks pavisam. tā sākt likties.
bet vismaz astro'n'out koncerts un stundām ilgais izraudājiens viņa apkampienos lika uz brīdi pasmaidīt.

izdari visu, ko vajag - saņem 4.
pieķēpā lapu ar šmucēm - saņem 3.
nav jau diži liela jēga censties nemaz laikam.
atkal esmu kaut ko saķērusi, šņaukājos, acis asaro, temperatūra kāpj un tā.
apriebusi sistēma, gribu hipijvasaru. labi, ka ir q., kurš vismaz momentiem palīdz izrauties no ikdienas saspīlējumiem.

šitik fiziski sūdīgi nav bijis jau ļooooti ilgi. jāiet mēģināt atrubīties. nu nosnausties, lai gan liekas, ka varētu arī atslēgties.

man ir pieriebies staigāt pa ārstiem.
pieriebies slimot.
pieriebies būt tam mazajam nožēlojamajam radījumam.
šorīt sapratu, ka man ir vajadzīgs kaut kāds klikšķis, jo nezinu, ko tagad darīšu ar sevi.
mazu motivāciju dzīvei.

piektdien klasesbiedru tirdīšana uz pēdējā zvana pasākumu, kad pati laižos lapās, jo gribas pelmeņus ar sieru. pa dienu mazais breakdown, bet tad jau savācos un pabiju uz lekciju, uzzināju šo to jaunu, šo to ne tik jaunu. secināju, ka drausmīgi sen nebiju sastapusi visus tos cilvēkus un ka tomēr sasodīti labi ar viņiem pavadīt laiku. pēcāk viss bars aizčāpojām līdz jūrmalai. perfekts saulriets, kuģi, dzīvā mūzika. lieliska aina. tad jau apciemojām ar māsu a. pamalkojām vīnu un parunājāmies. mājupceļš trijos naktī uz velosipēda, kad 15 minūšu laikā kādas 54 reizes pasaki, ka šonakt mirsi, arī bija savdabīgi tīkams.
nākamajā agrajā rītā ar tējas termosu rokā aši dipināju uz izbraukšanu uz aizputi. saulaina diena, mazais nogurumiņš no miega trūkuma un kāsēšanas, un galvas mēģināšanas uzsprāgt. jauka mise un klaigāšana, jo jāpārbļauj pāri pa četrdesmit mazu bērnu. veiksmīga par velti tikšana atpakaļ uz liepāju kopā ar n. tieši laikā, lai uzspētu iegādāties deli snack frī, ar kuriem remdēt vēdera burkšķēšanu, un mierīgs dzelzs vilka koncerts folklorīgā noskaņā. čapinājiens uz mājām, lai atrubītos uz stundiņu, lai nebūtu pilnīgs zombijs. video saruna ar brāli un māsu, kuri norvēģijā malko sidru. virtuāla saskandināšana un daudz smiekli. savākšanās un došanās uz rumuļa ballīti, lai pabalstītu mazliet a. super atmosfēra un pāris dīvaini cilvēki. pēc došanās pēc ābolu pīrāgiem sekoja trakākā cirka spēle ever un tad animāciju skatīšanās, līdz acis sāk krist ciet. nakts sarunas ar māsu un tad jau mājās.
piepampis rīts ar suliņu un mises apmeklējums. kavēdamas laiku ar l. un māšeli izpletāmies pie kanālmalas, dzērām kefīru un brokastojām. tik jauki saulaini. nu jau pikniks ar ģimeni un n.
rīt vēl jāaiziet uz skolu nokārtot pēdējie parādi, un tad jāuzsāk atveseļošanās kūri. citādi klepus sāk plēst iekšas un nogurums jau nenormāls.
ā. un uzrakstīja ch. no apmaiņas. apvaicājās kā sokas un tamlīdzīgi. savdabīgi. daudz kas savdabīgs pēdējās dienās.

sidrs un šokolāde sēžot kāpās, galīgi nav uz mācībā rosinoša atmosfēra.
un mani kaitina tā šņaukāšanās, kakla un galvas īdēšana un temperatūras sajūta.
un tā es turpinu atlikt darbus ar vien uz pēdējo mirkli.
āh, un nedēļas nogaļu plāni sāk pārslāņoties pamatīgi. juceklis čuķ.

man galīgi nepatīk, ka sirds sāk dauzīties ne pa ķeksi. arī kad rokas sāk trīcēt.
mans organisms ar mani nedraudzējas.
ps. un es noskatījos The Boat That Rocked -  finally ! un patika. ha.

ir jauki paņem vēlo rītu un ierasties skolā vien ap divpadsmitiem.
lēnām mierīgi pamožamies, paklausamies labu mūziku, palūkojamies labas bildes, lēnam pabrokastojam..
pēc skolas beidzot jāaiziet uz norunāto tikšanos ar ārstu. tad nu redzēs kādus izskaidrojumus sagudros maniem simptomiem. galvenais, lai to visu varētu dabūt prom.
un man patiesi svarīgāks ir process. vakardien brālis teica, ka es tāda labi noskaņota atgriežos no scenogrāfijas[tekstā turpmāk vienmēr pieminēta tā, lai arī tā nebūt nav scenogrāfija. tā vienkārši ir vieglāk noformulēties] un tā patiešām mazliet ir! lai arī pagaidām man neko sakarīgu izdomāt vai saskicēt neizdodas, tomēr mīlu to procesu. mīlu vērot radošus cilvēkus ideju rašanās procesā. mīlu novietoties netradicionālā vietā telpā un mēģināt kaut ko no prāta izlobīt pati. ehh.
un nu, ja šis skaistums ir tevī, ej dzīvē un dāvā to citiem.

Joined at the soul with a pair of headphones
We need nobody to let ourselves go

pierakstījos pie ārsta. būtu jau jauki atkratīties no nu jau vairāk kā mēnesi ieilgušās temperatūras, ļoti ļoti ieilgušā klepus, sirds un galvas sāpēm, no neciešamā noguruma.
un es klausos viņa dziesmas, kaut arī zinu, ka nevajag.

mēģinu sevi noskaņot uz pozitīvas nots ar Train - If It's Love klausīšanos. patīk meldiņš. tīri labi izdodas, bet šis noskaņojums galīgi nesaskan ar kārtīgu mācīšanās sesiju, kas būtu vajadzīga.
tā kā mans ieilgušais klepus ir pārvērties par traki kaitinošu, nepārstājošu klepu un paķēris līdzi vēl neciešamas kakla sāpes, tad nu bez savas plāksnītes dekatilena, es siekalas norīt, papusdienot vai pažāvāties nevaru.
mierinu sevi ar domu, ka jādarbojās vien vēl rītdien. tad piecas dienas gandrīz praktiski brīvas. he. pa vidam vēl baigais raduradu pasākums sakarā ar opja 80 gadu jubilācijas un 18tā novembra apvienojumu. man kaut kā tomēr patīk tā, ka sanāk tā šiki atzīmēt katru gadu to 18to datumu !
un par spīti visiem dranķiem un problēmām, gribas jums pateikt -

pasmaidiet mazie !

satuntulējiens, deguna pilieni un kārtējā tēja. būšu visas sortes uzmēģinājusi gan no lauku tējām, gan maisiņu.
vienai no labotājām nav patikusi mana esejas ideja, tamdēļ dalu piekto vietu pagaidām. tikšot lapele aiznesta vēl citai angļu valodas skolotājai, un tad jau redzēs kā būs tālāk.
vēl man ir maza ideja aizmaukt piektdien palūkoties angļu debates, sevis prieka dēļ, kā arī uzmēģināt to tekstu pārtulkošanas konkursu. parasti es tā nedaru, bet tas ir viens no pāris retajiem priekšmetiem, kuri mani tiešām interesē. blakus tam ir arī literatūra, un tā kā šie abi saskan!
izskatās, ka pēc šīs dienas snaudas, man tagad miegs nenāks. varētu palasīt grāmatu..
māju atmosfēra tāda, klusa jau atkal un ne īpaši pozitīvā noskaņā, bet ko nu tur. cēlonis ir aspekts, kuru es nevaru mainīt. gandrīz neviens nevar.

saiegādāties jaunas klozītes galīgi nav prāta darbs, ja vēl ir visādi šādi tādi izdevumi gaidāmi. pietiek ar to vien, ka tad atliek kādu laiku badoties un atlikt vēlamus pasākumus, bet vēl arī moka apziņa par to, vai tad tiešām bija vajadzīgs? bet jāpasaka jau, ka bija, nopirkts jau ira. jauni zābīši, svārciņi, džinsi, džempītis un skraidīšanai bikses iegādāti. protams, vēl jau šo to vajadzētu, bet visu jau tā uzreiz nevar, un siltie džempīši, tādi kuros var tā patīkami ietīties bez maz un nozust, vēl nekur nav redzēti, vismaz ne tādi kādi man tīk.
pirmā diena atpakaļ realitātē aizvadīta.unv ispār, dažreiz ir izdevīgi, ka ģimenes ārsts ir tāds, ka tikai jāpiečāpo jāpaprasa papīrītis parakstīts un lieta darīta. nekādu jautājumu vai pārbaudes. ātri un ērti.
bija piemirsies, cik muļķīgi ir, kad sākumā rodas iedvesma rakstot kaut ko skolai, un pusē iedvesma plok un darbs paliek puspabeigts. ar garu plašu ievadu, un bez nobeiguma.
nu ta čau.
prasās tādu siltu sajūtu tagad. zinu gan, ka nedēļas beigās gribēsies vēl vairāk, un tad nākamās nedēļas vidū vēl vēl vairāk. tādu tiešām siltu, iekšēju sajūtu, bet ko nu tur. mēģināsim tad viņu kaut kā sagādāt, bet tā, kura prasās tāda nesagādājama tik viegli.
ar lielo māšeli runājās par braucieniem iespējamiem uz norvēģiju pie viņas. ehh. tik jāsaskaņo, lai tiekam un lai te viss paliek pa štellēm.
čuč