liktens_humors
02 April 2013 @ 11:35 pm
 

pārāk bieži sāk atkal nākt tie momenti, kad liekas, ka viss iekšā uzsprāgs. sīkas lietas, kuras kādreiz man neko neizteiktu, vai pat patiktu, var nokaitināt tikai tāpēc, ka man iekšā ir tā slimā sajūta. un es jūtu, kā tas viss mani ēd kopā. gribas bļaut un vispār es nesaprotu, kas ar mani notiek. 
labi, ka tuvojas silts laiks, nu vismaz vajadzētu tā būt. botes gaida, kad tiks izvilktas laukā. 
man vienkārši neizturami vajag to sajūtu, kad skrienu.
apzinos, ka, kamēr atsākšu skriet piedienīgus gabalus, paies diezgan ilgs laiks. īpaši dēļ manas drama queen sirds, bet man vienalga. 
varbūt tas līdzēs.
 
 
liktens_humors
06 March 2012 @ 12:17 am
 

starp visiem tiem darbiem atļāvos apciemot nedēļas nogalē fonteinu.
sastapu arī a. tik tīkami beidzot ar viņu parunāties visa vakara garumā. viņa šaus uz rumāniju un tā.
pēc kāda sarunas laika no viņas izskanēja teksts - kas ar tevi ? pilnīgi emocijas spraucas pa visām porām laukā, nevar saprast, kas tev vainas. vai kaut kā tā, pēc to skrūvju daudzuma precīzi vairs neatminos.
un tā jau ir. vai nu ir pilnīgs izmisums, dusmas, asaras vai laime pilnīga.
emocijas - laikam nav tas trakākais, kas varētu notikt.
bezmiegs, galvassāpes un temperatūra. no tiem gan varētu atbrīvoties.
un mans labākais draugs ir kafija. man pārāk bieži labākie draugi ir lietas, šķidrumi, ēdieni vai interneta vietnes.
ak vai.
pilnīgi prasās masāžu.
 
 
dungo: Awolnation - All I Need
 
 
liktens_humors
08 September 2010 @ 06:52 pm
 

trulināties nedrīkst, kad tas ievelkas nedēļas, tad kaut ko jāmaina.
satuntulējos, izgāju laukā ar krūzi tējas, grāmatu un kladi, apsēdos un padomāju.
tā man tāda vietne, kur piespraužu to, kāda iekšēji esmu. lielisks veids kā pēc kāda laika atskatīties un saprast, kā mainies. tai skaitā arī pārbaudīt vai pildi savas apņemšanās un tā.
šādi tādi mērķi pavirzīti. viens no tiem būs uzrakstīt pāris jautājumus, uz kuriem man pašai ik pēc kāda laika intervāla būs jāatbild, un jāsecina, vai, sasodīts, kaut kas tagad aši knaši jāmaina.
patiesībā jau baigi grūti kaut ko riktēt un stellēt, kad visu gribas vienkārši pasviest zem gultas, lai tas tur paliek un sapūst, bet nevar jau tā. līdz ar to visu, sapūšu pati, un tad no tās gultsapakšas izvilkties būs praktiski neiespējami. kaut kā no mistiskām augšām jāizvelk gribasspēku un visus pārējos niekus.
pozitīvisms no dienas vidus jau sen pārgājis, mani pametis, atradis kādu ar kuru ir interesantāk. ha. šis gan laikam visiem tāds rudens depresijas fucked up stāvoklis. nu visiem nē, daudziem, kā es te skatos uz sev apkārt esošajiem.
jāiet kaut ko vakariņās uzšmorēt.
 
 
dungo: Hillsongs - One Way