cītīgi drukāju filozofiju, cītīgi mēģinu tulkot kreiviski. maz sanāk, bet es cenšos. likās, ka uzrakstīšu krutu domu par Dekartu, saprastu, ka nebūs. 

es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

izdari visu, ko vajag - saņem 4.
pieķēpā lapu ar šmucēm - saņem 3.
nav jau diži liela jēga censties nemaz laikam.
atkal esmu kaut ko saķērusi, šņaukājos, acis asaro, temperatūra kāpj un tā.
apriebusi sistēma, gribu hipijvasaru. labi, ka ir q., kurš vismaz momentiem palīdz izrauties no ikdienas saspīlējumiem.