es nezinu, kas pie vainas, bet man ir mini iedvesma.
uz visādām mazām lietām. kā rezultātā nākas iedvesmot sevi uz mācīšanos, lai varētu piepildīt tiešām īstās iedvesmas.
ak jā, smaids uz lūpām man. cik neparasti.
gribas teikt - gribu būt naiva, gribu būt brīva visiem par spīti. teksts it kā no dziesmas, bet nesaistīti.
drīz taču pavasaris būs. un pavasaris taču ir dvēseles atdzimšanas laiks.
kur tai nolemtības sajūtai var sekot tāda laimes sajūta?

darīts ! visas trīspadsmit esejas !
tik vieglītiņāka sajūta, kad vismaz tas no pleciem nomests beidzot.
varētu nosvinēt, bet nav opciju, jāsāk tverties klāt nākamajiem lielajiem darbiem.
bet nu jāiet rīta dušā un čaps uz skolu. var taču saukt par rīta pat tad, ja nav gulēts, ne ?
lūk viena no dziesmām, kura noturēja ne tikai nomodā, bet arī mazliet smaidā.
puisim vispār neslikti producēt sanāk vai ko viņš tur dara ar tiem video.

man liekas es nobiedēju norvēģu puisi. ha.
vīns uz mani mūždien iedarbojas pārāk sarunas raisoši. tas ir, neļaujiet man runāt ar vīriešiem vīna reibumā, jo tad man pārāk tīk flirtēt.
netīši uzskrēju virsū sen nedzirdētai, bet tīkamai dziesmai.
ā, un ir plānā taisīt kaut kādu nūģīgu harija potera filmu vakaru. pilnīgi netīši, bet cilvēki nez kā uzzin un vēlas piedalīties, kas ir vēl savdabīgāk nekā tas, ka mēs vispār iedomājāmies ko tādu rīkot.
un jā, lai arī saka, ka, ja vakarā viss liekas draņķīgi, sagaidi rītu, un tad viss liksies daudz jēdzīgāk or smt like that ja. par spīti tam, tās domas, kuras vakarā liekas tik ļoti realizējamas, no rīta liekas neiespējami paveikt. es gan centīšos sevi noskaņot uz to, bet es taču zinu savu gļēvulības un aizsardzības robežu kaut cik.