tāds dolbī stāvoklis pēdējās dienās. varētu pat teikt, ka pēc žetonvakara.
par to runājot, bija visai savdabīgi un jauki. gan svinīgais, gan pēcāk gājiens uz fonteinu.
un nu es dzīvojos, gandrīz visu laiku vēlos atrasties vieglā reibuma stāvoklī.
šogad gavēnis nestaigā man pie rokas, šogad es dzīvoju savādā sajukumā, lai arī kāds tas būtu.
katru dienu vairāki kora mēģinājumi dienā, skate jau rīt, jāpievelk. un, protams, nožēla, ka ātrāk nesāku iet. tagad eju un priecājos. ir sanācis atgādināt sev, cik skaisti ir dziedāt.
kad diez atgādināšu sev to pašu par zīmēšanu?
varbūt tam dolbī stāvoklim ir kāda saistība ar miglaino nākotnes skatu ?
kas to lai zin, tagad tikai dzīvi svin.

klasesbiedri nojūgušies. nesaprotu, kāpēc šovasar visi baigi komunicē. bet ir jautri.
rīt uz liepāju sapirkties savu produktu listi a. kokteiļu ballītei. ņammī.

piektdien klasesbiedru tirdīšana uz pēdējā zvana pasākumu, kad pati laižos lapās, jo gribas pelmeņus ar sieru. pa dienu mazais breakdown, bet tad jau savācos un pabiju uz lekciju, uzzināju šo to jaunu, šo to ne tik jaunu. secināju, ka drausmīgi sen nebiju sastapusi visus tos cilvēkus un ka tomēr sasodīti labi ar viņiem pavadīt laiku. pēcāk viss bars aizčāpojām līdz jūrmalai. perfekts saulriets, kuģi, dzīvā mūzika. lieliska aina. tad jau apciemojām ar māsu a. pamalkojām vīnu un parunājāmies. mājupceļš trijos naktī uz velosipēda, kad 15 minūšu laikā kādas 54 reizes pasaki, ka šonakt mirsi, arī bija savdabīgi tīkams.
nākamajā agrajā rītā ar tējas termosu rokā aši dipināju uz izbraukšanu uz aizputi. saulaina diena, mazais nogurumiņš no miega trūkuma un kāsēšanas, un galvas mēģināšanas uzsprāgt. jauka mise un klaigāšana, jo jāpārbļauj pāri pa četrdesmit mazu bērnu. veiksmīga par velti tikšana atpakaļ uz liepāju kopā ar n. tieši laikā, lai uzspētu iegādāties deli snack frī, ar kuriem remdēt vēdera burkšķēšanu, un mierīgs dzelzs vilka koncerts folklorīgā noskaņā. čapinājiens uz mājām, lai atrubītos uz stundiņu, lai nebūtu pilnīgs zombijs. video saruna ar brāli un māsu, kuri norvēģijā malko sidru. virtuāla saskandināšana un daudz smiekli. savākšanās un došanās uz rumuļa ballīti, lai pabalstītu mazliet a. super atmosfēra un pāris dīvaini cilvēki. pēc došanās pēc ābolu pīrāgiem sekoja trakākā cirka spēle ever un tad animāciju skatīšanās, līdz acis sāk krist ciet. nakts sarunas ar māsu un tad jau mājās.
piepampis rīts ar suliņu un mises apmeklējums. kavēdamas laiku ar l. un māšeli izpletāmies pie kanālmalas, dzērām kefīru un brokastojām. tik jauki saulaini. nu jau pikniks ar ģimeni un n.
rīt vēl jāaiziet uz skolu nokārtot pēdējie parādi, un tad jāuzsāk atveseļošanās kūri. citādi klepus sāk plēst iekšas un nogurums jau nenormāls.
ā. un uzrakstīja ch. no apmaiņas. apvaicājās kā sokas un tamlīdzīgi. savdabīgi. daudz kas savdabīgs pēdējās dienās.

šīs dienas[nu jau vakardienas] prieciņš[i]:
*puiši aizdziedājās līdzi krievu dziesmai vienai smieklīgai par laika apstākļiem.es piedejoju. sasodīti sasmējāmies.
*satikos uz brīdi ar a. iekš tikšanās. uzradās ideja labdarbiem.
*sasodīti  laba pašsajūta, kura pat uz āru spraucās. nepierasti atkal tā dzīvoties.
*puisis ap 15it, mikriņā piecēlās, lai palaistu apsēsties vecāku sievieti uzreiz, kā viņa iekāpa. it kā nekas, bet reti tanī vecumā šādas izpausmes ronās.
*es skatos glī. daudz. atzīstos.

vai es tik tiešām tikko uzņēmos rīkot klases pasākumu šai tik pasīvajai un pret visu negatīvi vienaldzīgajai klasei?
hell yeah, un es grasos noorganizēt tīri vai jauku.
laikam esmu nojūgusies.

šodien bija īpatnēja diena.
cilvēki bija īpatnēji. smieklīgi īpatnēji.
pēc ilgiem laikiem satiku arī veco klasesbiedreni/draudzeni. tā intersanti.

kurš to būtu domājis, ka šis rudens spēj mani valdzināt ? un vai viņš ir vienīgais, kurš to dara ? nevaru saprast, vai par laimi tā ir, vai arī tomēr skumji.
vakardien, ar viņiem visiem esot kopā, tā it kā neitrāli, kā jau vienmēr, tomēr kopā, pārņēma tā jaukā sajūta. tāda, kura būtu jauki, ja būtu biežāk un ar visiem. tomēr labi jau apzinamies, ka, ja tā būtu, tad tā vairs nebūtu tā sajūta.
šodien angļu valodas konkursā esejas tēma bija par to, ka our attitude to life is the key to success. jāatzīst, trīssimts vārdos nepratu ieļauties. rakstīju visu, kas mirklī skrēja prātā, par citroniem un shitiem ar. ehh, mans plāniņš/ķēpa arī jāatzīst bija nesalīdzināms ar pārējo cilvēkveidīgo melnrakstiem.
jāizdomā, ko šajā nedēļā jāpaveic, citādi tāds nekvalitatīvi nobumbulēts laiks sanāks, kurš mani pašu vedīs uz sajukuma robežas, kura kaut kur netālu aiz horizonta jau rēgojas.
ir gads rinķī. jāatzīst, vairāki gadi. un ir situācijas, nē, mazas dzīves lietiņas, tik mazas vien kā saspraudītes, kuras te vēl aiz vien ir. pa brīdim, dienai, mēnešiem, gadiem nozūd. tad atkal parēgojas un pazūd. cerams, pēc gadiem desmit, mazas saspraudītes vēl aiz vien kā mazas saspraudītes arī lūkosies.