tāds dolbī stāvoklis pēdējās dienās. varētu pat teikt, ka pēc žetonvakara.
par to runājot, bija visai savdabīgi un jauki. gan svinīgais, gan pēcāk gājiens uz fonteinu.
un nu es dzīvojos, gandrīz visu laiku vēlos atrasties vieglā reibuma stāvoklī.
šogad gavēnis nestaigā man pie rokas, šogad es dzīvoju savādā sajukumā, lai arī kāds tas būtu.
katru dienu vairāki kora mēģinājumi dienā, skate jau rīt, jāpievelk. un, protams, nožēla, ka ātrāk nesāku iet. tagad eju un priecājos. ir sanācis atgādināt sev, cik skaisti ir dziedāt.
kad diez atgādināšu sev to pašu par zīmēšanu?
varbūt tam dolbī stāvoklim ir kāda saistība ar miglaino nākotnes skatu ?
kas to lai zin, tagad tikai dzīvi svin.

man gribas vai nu kārtīgi piedzerties un izballēties, vai arī svētceļojumu.
tā kā beidzot sadabūju zāles, tad nu nedrīkstu ne tikai ēst kviešu miltus, bet nu jau arī alkoholu lietot.
bet svētceļojumu tagad man arī neviens nedos. jāizdomā kādas alternatīvas.

Laika ziņās solīts šonakt nepastāvīgs laiks, sildi mani 
man auksti, man bez tevis salst