glāze vīna vienā rokā, Jūrzemes burvis otrajā. veicinu prātu filozofēt par to, ko rīt par to visu stāstīt filozofijā.

man gribas vai nu kārtīgi piedzerties un izballēties, vai arī svētceļojumu.
tā kā beidzot sadabūju zāles, tad nu nedrīkstu ne tikai ēst kviešu miltus, bet nu jau arī alkoholu lietot.
bet svētceļojumu tagad man arī neviens nedos. jāizdomā kādas alternatīvas.

Laika ziņās solīts šonakt nepastāvīgs laiks, sildi mani 
man auksti, man bez tevis salst

vakar vakarā nolēmu, ka jāsāk puslīdz veselīgs dzīvesveids. zin jārūpējās par sevi.

vakarnakt dauzot galvu pret sienu, secināju, ka jāpierakstās pie zobārsta. nē, nevienu zobu neizsitu, bet laikam kāds nervs iekaisis, ak šie prieki.

mani satrauc mamma un viņas veselības stāvoklis. bet tagad, redzot viņus abus tā sakampušos,tā kā sen nebiju redzējusi. jā, lūk tas ir iedvesmojoši. sasodīs, kā es viņus mīlu. visus. bet tā jau dzīvē notiek. viss attīstās un rit uz priekšu. katram jāveido sava dzīve, un tā mēs izmētājamies pa pasauli. laikam jāsāk prasties vien, kā dzīvojot dzīves atsevišķi, noturēt saikni kādu savā starpā, lai nezaudētu to balstu viens otram un lai sajūta, ka esam ģimene neizpaustos vien ziemassvētku vakaros.

mana draudzene imunsistēma mani jau atkal ir pametusi. sēžu niezošu degunu, sāpošu kaklu, galvu, tekošu degunu, temperatūru un sliktu dūšu jau otro dienu. imūnsistēmai nospļauties, ka man daudz kas jādara, tā nu man nospļauties, ka organismam nepatīk, ka turpinu skraidīt un muļķības darīt.
tikko mazliet palūkojos trūmena šovu. laba filma. tā kā vairāk neturu un rubos ārā, un nespēju koncentrēties iešu čucēt, bet pēc piecām stundām - augšā ! turpināt iesākto.
čau dzīve!