visu šo laiku domāju, kā uzrakstīt. ko uzrakstīt. kā var piecās minūtēs tik ļoti izmainīties viss. kā var diena tā iegrozīties, ka pēc tam ir sajūta, ka tieši tādai bija jābūt viņas pēdējajai dienai. katru reizi, kad palūkojos uz viņas ķermeni, likās, ka viņa vēl elpo. bet nu jau tas viss ir aiz muguras. trīs dienu ievilktās bēres jau pagājušo nedēļ notika. vēl joprojām gan ir tie mirkļi, kad liekas, ka viņa vēl joprojām atrodas tur pat, kur atradusies šos gadus, bet nē. nav. bet ir labi. viss lika manīt, ka tā bija jābūt.
tagad mammai sanāk jauna dzīve. jāsāk visu kārtot pašai. viņa vairs nav pakļauta tam visam. un tas nebūs viegli, bet tā vajag.
māsa arī dosies prom uz Skotiju ar pārceltu reisu. tas tā ievirzījās bēru dēļ.
un pirmā septembrī jau semestris tiek it kā aizsākts un dzimumdiena arī jau klāt.
vispār aizgājusī nedēļa bija tik savdabīga.
jā.
look at your life from a different point of view.

esmu atpakaļ liepājā.
un vot šādu sarunu šovakar ar māti negaidīju. vau.
rīt būs jāmēģina sagremot.

nedabīgos daudzumos dzeru zaļo mango tēju [ kuru mamma meklēja pa visu pilsētu līdz mums izdevās atrast TO īsto!], iegraužu kopā ar tēti pa cepumam un skatos glee. jā, esmu glīks un gandrīz lepojos ar to.!
patiesībā tīri jauki. ārste bija galīgi sajaukusies pati sevī, tā ka apmeklējums pārcelts uz tālo maiju. ahh.
vakar uzzinājām, ka alus sēta vaļā. brengulīīīīs! to prieku mūs spiegšanā nevarēja samērīt. jāsagaida vien gavēņa beigas.
vismaz šodien sanāca kopīgi pavadīt laiku ar mumi. ir tik jauki, ka vari ar mammu paālēties uz ielas gluži tāpat kā ar savu labāko draudzeni.
un jā, viss atgādina pagājušo vasaru.

kāpt uz slīpā jumta plānajā jaciņā, lai tīrītu nost sniegu no viasat šķīvja, lai mamma varētu skatīties filmas, ir jautri. it īpaši šajā laikā, it īpaši, ja sniega pļeka aizkrīt aiz maikas.
forši atteikties no ikdienas pienākumiem dažreiz, lai padarītu ko tādu.

vakarnakt dauzot galvu pret sienu, secināju, ka jāpierakstās pie zobārsta. nē, nevienu zobu neizsitu, bet laikam kāds nervs iekaisis, ak šie prieki.

mani satrauc mamma un viņas veselības stāvoklis. bet tagad, redzot viņus abus tā sakampušos,tā kā sen nebiju redzējusi. jā, lūk tas ir iedvesmojoši. sasodīs, kā es viņus mīlu. visus. bet tā jau dzīvē notiek. viss attīstās un rit uz priekšu. katram jāveido sava dzīve, un tā mēs izmētājamies pa pasauli. laikam jāsāk prasties vien, kā dzīvojot dzīves atsevišķi, noturēt saikni kādu savā starpā, lai nezaudētu to balstu viens otram un lai sajūta, ka esam ģimene neizpaustos vien ziemassvētku vakaros.

šādām izdarībām es varētu rītdien ļauties. nu ēst gatavošanai, tā pa smuko. un vēl kādu labu filmu paskatīties un "Bridu" sākt lasīt, bet kad to būšu izlasījusi, tad sākšu doties uz bibliotēku. man liekas, man tāda bibliotēkas būšana varētu labi padoties. un tad es lasītu un interesētos par sasodīti daudz lietām par kurām līdz šim pat nezināju. skan labi, vismaz priekš manis.

bet vispār mamma mani pirms nakts ir sabaidījusi ar runām par to, ka vienu nakti esot bijusi tā sajūta, ka dēmons stāv blakus un nākamajā dienā ir mistisks tā kā ar nagiem saplēsums tīklā pie loga. nais ne? tā jau nekas, bet esmu laikam viegli sabaidāma, jo visi jau čuč. bet nu tas tā, mums jau neesot jāuztraucas, esot takšu bijuši svētceļojumā un tagad ar tīrām sirdsapziņām staigājot. vispār svētceļojums tā pamainījis to kā grasos tagad dzīvot. sanāca par daudz ko domāt un tā. vakardien runājot ar z., piefiksēju, ka bieži nocitēju kaut ko no svētceļojumā izskanējušiem tekstiem. bet viens no tekstiem, kas man tā pamatīgi ir iespiedies prātā ir - tiem, kuriem ir daudz dots, no tiem arī daudz tiks prasīts.
tā teikt, gribot negribot liek aizdomāties par to, kā savu dzīvi izmantoju, kam, tā teikt.
jāiet čučēt, jāsaņem drosme. huh. kā zilais a. teiktu - esmu takšu dūšīga meitene!

tikko visi bijaam saliidushi lielajaa diivaanaa, padevaam alu uz mainjaam un skatiijaamies The Blind Side. skaista, jauka filma. un kaa izraadaas arii uz patiesiem notikumiem balstiita. visu saakuma dalju to vien dariiju kaa gribeeju vinju kaartiigi sakampt.
yeah. dieninjas karstas un taa.
ehh, ja vien taa mazaa jaukaa buutne zinaatu, cik daudz vinja man noziimee! un tas sms peedeejais lika man traki smaidiit.
un jaa, esam piespiedushi mammu aizbraukt uz poliju, vispaar vinja jau ir tur. taa njeemaam visi maajinieki un nu jau vairs nemaajinieki un apvienojaamies.
*Edward Cullen isn't a vampire, Edward lives in the forest, doesn't kill people and glitters... the dude is obviously a fairy.
labnakt.