šādām izdarībām es varētu rītdien ļauties. nu ēst gatavošanai, tā pa smuko. un vēl kādu labu filmu paskatīties un "Bridu" sākt lasīt, bet kad to būšu izlasījusi, tad sākšu doties uz bibliotēku. man liekas, man tāda bibliotēkas būšana varētu labi padoties. un tad es lasītu un interesētos par sasodīti daudz lietām par kurām līdz šim pat nezināju. skan labi, vismaz priekš manis.

bet vispār mamma mani pirms nakts ir sabaidījusi ar runām par to, ka vienu nakti esot bijusi tā sajūta, ka dēmons stāv blakus un nākamajā dienā ir mistisks tā kā ar nagiem saplēsums tīklā pie loga. nais ne? tā jau nekas, bet esmu laikam viegli sabaidāma, jo visi jau čuč. bet nu tas tā, mums jau neesot jāuztraucas, esot takšu bijuši svētceļojumā un tagad ar tīrām sirdsapziņām staigājot. vispār svētceļojums tā pamainījis to kā grasos tagad dzīvot. sanāca par daudz ko domāt un tā. vakardien runājot ar z., piefiksēju, ka bieži nocitēju kaut ko no svētceļojumā izskanējušiem tekstiem. bet viens no tekstiem, kas man tā pamatīgi ir iespiedies prātā ir - tiem, kuriem ir daudz dots, no tiem arī daudz tiks prasīts.
tā teikt, gribot negribot liek aizdomāties par to, kā savu dzīvi izmantoju, kam, tā teikt.
jāiet čučēt, jāsaņem drosme. huh. kā zilais a. teiktu - esmu takšu dūšīga meitene!