chin chin !

Rīt jau trešo reizi cepšu piparkūkas. Un vispār man nemaz viņas negaršo.

esmu tāds cilvēks, kuram patiess ir svarīga pašam sava telpa. un lai tā sava telpa ir tieši tāda, kādu to vēlos.
šķiršanās brīžos lielākais mierinājums ir prieks par kaut kā jauna sākumu.
I feel it.
Oh tonight's the kind of night
Where everything could change
looking back in the past I have come to a conclusion - that kind of night / day is everyday of our life.

mani gan biedē, gan ļoti tīk, ka ieraugot pie apvāršņa pazīstamas situācijas, man ieslēdzas tāda kā signalizācija. jādara savādāk, jācīnās par savu laimi.
vēl mani mierina/priecē tas, ka beidzot varu konkrētajā jomā visu pagātni nolikt malā. sākt no jauna. ar sajūtu, ka tiešām jauna balta lapa, kaut arī mazliet saņurcīta no dzēšanas.
un pavisam noteikti mani priecē gaidāmais vakara pasākums fonteinā ar Dzelzs Vilku. lieliska mūzika. emociju uzlāde/izlāde.
hell yeah.

sēžu te tā uz grīdas un domāju.
vakar bija vīnošana ar mammu, brāli un māsu. vīnošana līdz vismaz 3iem naktī, protams, nozīmē arī miljards tēmu runāšana/aprunāšana. tētis Polijā, būs atpakaļ vien sestdien.
vairs nesanāk rakstīt. nedz šeit, nedz uz lapas. tā vienkārši, ne.
izrāde bija lieliska. arī dziesmas. piparmētru tēja gardā..
jāatrod motivācija, lai dotos uz pirmajām stundām. vienu brīdi bija, viņa zūd, motivācija, ne motivācijas iemesls.
sakarā ar to esmu nolēmusi savas domas par to salikt mazliet konkrētāk, kaut vai pašas apziņā. tā īsti jau ar savu haotismu, neizlēmību neizdosies.
svētdien bija saruna ar c. tā saruna, kuru plānoju jau mēnešiem. jāatzīst, negaidīta viņas reakcijas uz to visu, ko uzzināja. viņš? viņš viņai bija jau pateicis, pret ko es neiebilstu. viņa ir pārsteidzoši šajā jomā augusi, nobriedusi. tomēr man prieks, ka tas beidzot ir nolikts malā. un nav vairs tas muļķīgais čemurs mums pa vidu. ja man izdosies atrast savu dzīves naktsgrāmatu, tad pārdomāšu to visu uz papīra. to posmu, kuru beidzot patiesi izdodas noslēgt. un par to, paldies.
ar brāli runājām, cik daudz mūs cauri visam ir vilkusi adorācijas iespēja. viņš pat salīdzināja to ar bonusa stage iekš milk&nuts. visas dzīves laikā tev kaut kas jāsasniedz, jāsastopas ar problēmām, pretiniekiem, bet tur tam nav nozīmes. tu vari tikai iegūt.
un pa vidu tam bija arī z. vešana pirmo reizi uz fonteinu. bija jautri.
tagad gan, mazliet jānobeidz mācības un gulēt. cenšos saudzēt sirdi, eju laicīgi gulēt, ja neskaita īpašos izņēmumu gadījumus.

uz misi, pēcāk pagrabiņš un tad jau redzēs, iespējams došos pie c., iespējams, palikšu mierīgi dzīvoklī ar māsu vai brāli.
nesaistīti ar to.
notiek kaut kas dīvains.
esmu kļuvusi mazliet ambicioza. es gribu sasniegt. manī ir satraukums pa retam vakaram tāds, ka nevaru aizmigt. jaucas miljons domas pa galvu, un liekas, ka spēju sasniegt visu to, kas tai galvā jaucas.
un smieklīga sakritība ir tā, ka manās rokās vakar nonāca Ričarda Baha "Kaija Vārdā Džonatans Livingstons". pirmo reizi.
un tas notika tieši tagad.
un esmu apņēmusies darīt vienu lietu, ko iespējams man vajadzēja darīt jau sen. un man nav ne jausmas pie kā tas novedīs.
iespējams, viss saies pa grīsti, bet ja tā būs, tad tā būs lemts.
bet iespējams, tas beidzot būs nolikts malā.
patiešām pagātnē.

šorīt piecēlos tā paagri, lai lēnām varētu savākties. tik dīvaini celties, kad pie debesīm vēl zvaigznes spīd. nepagāja ne pāris mirkļi, kad lēca saule - lielisks skats. izrādās agri rīti mēdz būt patīkami. un šī vakara saulriets arī bija skaists. tādos mirkļos ir liela škrobe, ka nav man šīk fotoaparāts.
pirms brīsniņa pa radio101 skanēja tā foršā franču dziesma, vienmēr esmu gribējusi viņu sadabūt rokā, bet nekādi nesanāk.
šodienu aktivitātes ziņā noņuņņoju, bet mazliet piekopu tos vecos dvēseles koferus. mazliet jāsakārto un jāaizraksta nenosūtāmas vēstules tiem cilvēkiem/notikumiem, uz kuriem varbūt manī vēl kaut kur no seniem laikiem ir aizvainojums vai sāpe. tā jau tagad nekā tāda nav. ir kontakts sakarīgs, vai ja vispār nav kontakta, arī nav problēmu, bet tajā pagātnes es, tas viss kaut kur laikam sēž.
tā teikt pamazām pieķeros klāt ne tikai ētiskās vides sakārtošanai, bet arī dvēseliskās. jādarbojas jau ir, ja grib uzturēt sevi pie sakarīgas dzīvošanas.

pilnīgi prasās, ka varētu pa skolu pārvietoties pidžammā, lielās čībās un kakao krūzi rokā. mm.