scenogrāfija pārvērtās par grafisko dizainu, kas patiesībā man der pat vairāk. būs savdabīgi, jo neesmu neko tādu līdz šim mācījusies, bet uzmēģināt jau var.
tikko beidzu piepalīdzēt citiem ar angļu valodas darbiem. derētu sākt ķerties pašai pie savējiem.
šodien atmetu došanos uz v.m. savādāk šonedēļ mājās nesanāktu pabūt, nu sencīšiem acīs parēgoties. pa vidam mēģinājumi un tādi nieki. tad jau redzēs, kādās krāsās iekrāsosies nedēļas nogales pasākumi.
vakardien bija kakao vakars.
ps. lūpā košana palīdz daudz kur. gan, kad jāpatur mēli aiz zobiem, gan, kad jāatsauc sevi atpakaļ dzīves realitātē.
nne nne nnē. es taču pie tā strādāju.
būs jākož tai lūpā biežāk.

He's gonna change
Gonna change his ways
Gonna change
Gonna change his ways

šorīt piecēlos tā paagri, lai lēnām varētu savākties. tik dīvaini celties, kad pie debesīm vēl zvaigznes spīd. nepagāja ne pāris mirkļi, kad lēca saule - lielisks skats. izrādās agri rīti mēdz būt patīkami. un šī vakara saulriets arī bija skaists. tādos mirkļos ir liela škrobe, ka nav man šīk fotoaparāts.
pirms brīsniņa pa radio101 skanēja tā foršā franču dziesma, vienmēr esmu gribējusi viņu sadabūt rokā, bet nekādi nesanāk.
šodienu aktivitātes ziņā noņuņņoju, bet mazliet piekopu tos vecos dvēseles koferus. mazliet jāsakārto un jāaizraksta nenosūtāmas vēstules tiem cilvēkiem/notikumiem, uz kuriem varbūt manī vēl kaut kur no seniem laikiem ir aizvainojums vai sāpe. tā jau tagad nekā tāda nav. ir kontakts sakarīgs, vai ja vispār nav kontakta, arī nav problēmu, bet tajā pagātnes es, tas viss kaut kur laikam sēž.
tā teikt pamazām pieķeros klāt ne tikai ētiskās vides sakārtošanai, bet arī dvēseliskās. jādarbojas jau ir, ja grib uzturēt sevi pie sakarīgas dzīvošanas.

pilnīgi prasās, ka varētu pa skolu pārvietoties pidžammā, lielās čībās un kakao krūzi rokā. mm.