man tomēr tās cilvēkattiecības diezgan ietekmē dzīves stāvokli un laikam arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tas besis.

runājāmies un sapratu, ka mums laikam pāris līdzīgas čābsituācijas dzīvē šobrīd.

arī viņa nevar atrast sev vietu. es it kā sev vietu esmu atradusi, bet neglābjami visu laiku liekas, ka kaut kas pietrūkst.

tagad sēžu bibliotēkā un mudinu sevi mācīties, paralēli lasot šim līdzīgus rakstus. 

viņi sāk likt man justies vecai, bet nenobriedušai. 

un visi tie murgi un bailes, šis ir viens freaky gads.

kā diez attikt atpakaļ pie tās dzīves realizēšanas, kādu vēlies dzīvot un mīlēt, tā pavisam dziļi ?