šodien bija sapulce iekš radošās grupas. darbības kņada un tā, mazliet pat iedvesmojoši. un pirms tam vēl mazliet miera laika pārpratuma pēc.
bet tad atčāpo kaut kas, kas to sajūtu jauko noslaktē ar dakšiņām un nazīšiem.
sāk atgriezties tā mazā trakā cilvēkēdāj troļļa agresija manī. un darbi, kurus neizdodas paveikt, un cilvēki, kuri negrib uzņemties pilnīgi nekādu atbildību, arī nepalīdz. ne ne.
gribas nočiept kādu un aizlaisties prom, sazin kur, pabūt smieklīgā bez ikdienas rūpju atmosfērā.

gribu rīt atrauties no visa. es nezinu kā,
bet gribu.
ps. nafig, besī tā saaukstēšanās.